Pirmdiena, 17. februāris
Vārda dienas: Jūlija, Džuljeta

Zāle varēja būt labāka

Druva
23:00
06.06.2008
7

Raunas pagasta zemnieku saimniecībā “Gaidas” lopbarībai zāle jau nopļauta, tomēr laika apstākļu dēļ tā šogad izaugusi ne tik laba, kā citus gadus. Skādi nodarījis sausums un mežacūkas.

“Gaidu” saimniece Vita Dalbiņa stāsta, ka apmēram 50 hektāru platībā stiebrzāle jau nopļauta un satīta ruļļos. Jācer uz lietu un labi padevušos atālu. Vēlāk tikpat lielā platībā kā stiebrzāle pļauts tiks āboliņš.

Lauksaimniece atzīst, ka laika apstākļi šogad lopbarības gatavošanai nav labvēlīgākie, jo ir pārāk liels sausums. V. Dalbiņa skaidro, ka zāli ilgāk audzēt nav bijusi jēga, jo tā kļūtu kokaina, arī tās vērtība samazinātos.

” 2006. gadā bija tāda pati situācija kā šogad. Toreiz pļavas meklējām citos pagastos, lai kaut cik varētu nopļaut zāli un lopiem nodrošinātu barību. Šogad satraukuma nav, jo

vēl daudz ruļļu saglabājušies no pērnās vasaras. Vēl līdz vēlam rudenim barosim lopus ar pagājušā gadā sagatavoto barību.

Ja govis tur kūtī nepiesietas un ganībās nelaiž, tad skābbarības nekad nevar būt par daudz. Labāk visu, kas izaudzis, sagatavot, jo nekad nevar zināt, kāds būs nākamais gads,” skaidro V. Dalbiņa.

Līdz ar sausumu lielus postījumus izdara arī mežacūkas, kas savairojušās jūtami. Tās izrakņā un noposta pat pirmā gada zālāju sējumus.

Lai nodrošinātu ekonomiskāku darbību, šogad ar Eiropas fondu atbalstu nopirkts jauns traktors un prese. Saimniece uzskata, ka tas ir būtisks ieguldījums, jo ar šo tehniku strādāt būs iespējams vismaz piecus, astoņus gadus. Tehnika dod iespēju ruļļus izveidot lielākus, taču ar mazāku plēves patēriņu. Tas ir būtiski, jo cenas palielinās ne tikai benzīnam, bet arī plēvei.

Kā saimniecība iztur piena krīzi valstī? V. Dalbiņa atbild: “Ko dos vaimanāšana? Neko. Mēs situāciju, politiku ietekmēt nevaram. Redzējām taču, kā veicās skolotājiem un ārstiem.

Cenšamies izdzīvot. Citu risinājumu, kā vien strādāt, mums nav, jo jāpilda Eiropas saistības, kredītsaistības. Cik ilgi tā varēsim? Saimniecībā jau tā viss ir maksimalizēts, vairāk ne uz ko nevaru ietaupīt. Pašlaik atņemam vienīgi pa-ši sev – aizliedzam sev ko nopirkt, remontēt māju, bet govīm neko nenoņemam. Ja govs jābaro, tad jābaro, ja jāslauc, tad jāslauc.”

V. Dalbiņa uzskata, ka pārprofilēties pašlaik nav iespējams. Viss piemērots un izveidots atbilstoši piena lopkopības saimniecības vajadzībām un prasībām, uzcelta kūts, iegādāta tehnika. Saimniece uzsver, ka būtiskas ir zināšanas un 16 gados uzkrātā pieredze: “Es taču nevaru pēkšņi visu mainīt. Saka jau, ka no cukurbietēm varēja pāriet uz graudkopību, bet tas bija citādāk. Mēs esam ieguldījuši pavisam atšķirīgā nozarē.”

Saimniecībā ir 50 slaucamas govis, taču rudenī visas kūtī paredzētās 60 vietas, visticamāk, būs aizpildītas, jo pavasarī no Vācijas atvestas grūsnas teles.

Īpaša uzmanība saimniecībā tiek pievērsta, lai govis ir augstražīgas un dod kvalitatīvu pienu. Tas arī izdodas, pienu saimniecība pārdod lauksaimniecības pakalpojumu piensaimnieku kooperatīvai sabiedrībai “Trikāta KS”. Par litru piena saimniekiem samaksā 17 santīmus, vēl pirms dažiem mēnešiem maksāti 27. V. Dalbiņa neslēpj – piena nozares krīzes rezultātā cena kritusies par desmit santīmiem. Tas ir būtisks samazinājums, un to saimniecība izjūt. “Vienmēr centos nepaļauties uz subsīdijām. Gatavojos tam, ka reiz tās var nebūt, bet šis ir pirmais gads, kad subsīdijas patiešām gaidu. Tāda tagad ir situācija,” secina V. Dalbiņa.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Sākusies Nītaures pamatskolas ēkas pārbūve

00:00
17.02.2025
4

Nītaures Mūzikas un mākslas pamatskolas kolektīvam šis mācību semestris sākās ar pārmaiņām. Skolas ēkā notiek vērienīgi remontdarbi, kopš  6.janvāra mācības ir pagastmājas telpās. “Telpas apsekoja kontrolējošās iestādes un atzina, ka tās izmantojamas mācību darbam. Skolēnu brīvlaikā notika pārcelšanās. Lai to izdarītu , strādāja skolotāji, bērnu vecāki, palīdzēja apvienības pārvaldes darbinieki, zemessargi,” stāsta pamatskolas direktore Gunta […]

Krustcelēs alga, piemaksa un mērķdotācija   

00:00
16.02.2025
17

Vienmēr uzsvērta Dziesmu un deju svētku tradīcijas nozīmība latviešu kultūrā un nācijas stiprināšanā un līdztekus izskanējis amatiermākslas kolektīvu vadītāju satraukums par zemo atalgojumu. Pērn valdība apstiprināja vadītāju darba samaksas finansēšanas kārtības maiņu un noteica   valsts finansējuma daļu (mērķdotāciju) māksliniecisko kolektīvu vadītāju darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām. Kolektīvu vadītāji par darbu saņem […]

Eksperte: Maksa par recepti ir jauns birokrātisks slogs

00:00
15.02.2025
38
2

Neviennozīmīgi vērtētajā zāļu cenu reformā ir veikts tikai pirmais solis, un pašlaik būtiskākais ir izvērtēt reformas ieviešanas praktisko gaitu, intervijā LETA atzīst Rīgas Stradiņa universitātes Sabiedrības veselības un sociālās labklājības fakultātes prodekāne, Sabiedrības veselības institūta direktora vietniece un bijusī Zāļu cenu valsts aģentūras direktore Daiga Behmane. Viņa uzsver, ka viens no būtiskākajiem izaicinājumiem farmācijas nozarē […]

Ar mīlestību dāvināt pavasari

00:00
14.02.2025
174
2

Ziemu esam sagaidījuši, un lai, cik tā skaista, gribas būt pavasarī. Un, ja šodien vēl ir Valentīndiena, vēlēšanās pēc krāsām ir ļoti pašsaprotama. Nekas to dažādībā nespēj sacensties ar puķēm. Ieejot Cēsīs zemnieku saimniecības “Kliģeni” siltumnīcās, pretī nāk pavasaris. Zie­došu prīmulu podiņi veido krāsainu paklāju, kurā katrs zieds smaida. “Te zied un gatavojas ziedēt    […]

Slikti, ja rodas jautājums – vai vajag

00:00
13.02.2025
145
2

Cēsu novada SIA “Gaižēni” ir viens no lielākajiem cūkkopības uzņēmumiem Latvijā. Divas novietnes ir Cēsu novadā, Gaujaskalnā un Jaunraunā, bet divas Bauskas novadā, Īslīcē un Brunavā. Uzņēmums apsaimnieko 1600 ha zemes un gadā nobaro ap 100 tūkstošiem cūku un paši arī ganāmpulku atražo. Pērn SIA “Gaižēni” saņēma Cēsu novada uzņēmēju “Gada balvu” nominācijā “Lielākais nodokļu […]

Izstāde pārdomām par dzīvi un ne tikai

00:00
12.02.2025
45
1

Cēsu muzejā, Jaunās pils 4. stāva Izstāžu zālē, apskatāma Polijas mākslinieces Lauras Makabresku fotogrāfiju izstāde “Mierinājums”. “Kas man ir mierinājums? Tā ir tuvība, ieklausīšanās klusumā, skaistuma un cerības dāvana, lūgšana par kādu, ko es bieži vien pat nepazīstu, bet dziļi ticu, ka kādu dienu mēs iepazīsimies. Šis mierinājums nerastos, ja es pati to vispirms nebūtu […]

Tautas balss

"Izmet āķi" par stabiņiem pilsētā

16:46
15.02.2025
22
3
Lasītāja J. raksta:

“Mūspusē sākusies tāda īsta, mūsdienīga priekšvēlēšanu kampaņa. Par to liecina feisbuks. Ieraudzīju ierakstu, kurā kāda politiskā spēka pārstāvis aktualizēja jautājumu par satiksmi norobežojošiem stabiņiem Cēsu ielās. Cilvēks stāstījumā apšauba šo stabiņu vajadzību un pauž neizpratni, kāpēc tie izvietoti konkrētās vietās. Tāpat uzsvērts, ka par šo stabiņu uzturēšanu taču jāmaksā, cik lietderīgi ir tādi izdevumi. Gan […]

Arī pa grants ceļiem brauc nodokļu maksātāji

20:24
12.02.2025
21
Lasītājs K. raksta:

“Ceļu uzturētāji saka, ka tagad grants ceļu bedres nevar likvidēt, stāvokli uzlabot. Tā jau ir, bet vai tad, ja siltajā sezonā šos ceļus atjaunotu, normāli uzturētu, tie tagad nebūtu tik ļoti slikti? Saka, ka neesot naudas, taču arī pa grants ceļiem brauc nodokļu maksātāji,” pauda lasītājs K.

Arī nomales nedrīkst atstāt bez satiksmes

20:23
11.02.2025
26
Seniore raksta:

“Samazina sabiedriskā autobusa reisu skaitu, jo esot maz pasažieru. Tā jau ir, jo attālākās, nomaļākās vietās dzīvo aizvien mazāk cilvēku. Bet ko lai dara tie palikušie, kuriem nav sava auto vai ģimenei ir viens braucamais, bet katram jātiek uz citu pusi? Kādreiz runāja, ka varētu būt kādi speciāli reisi, kurus, kad vajag, iepriekš pieteiktu. Domāju, […]

Nesapratnē par ģimenes ārsta pieejamību

12:30
07.02.2025
49
Seniore raksta:

“Lasu, ka Ģikšos un Skujenē darbu sāk jaunais ģimenes ārsts. Bet kā būs Taurenē? Iepriekšējais dakteris, kas strādāja Amatas un Sku­jenes pagastā, pieņēma pacientus arī Taurenē, mēs, dzērbenieši, turp braucām. Ko tagad darīt? Esam vecākā paaudze, ir kāds, kuram nav savas automašīnas, kam nav tuvinieku, viņš taču neaizbrauks līdz Ģikšiem,” sacīja seniore, kas dzīvo Dzērbenē.

Ja maza pensija, Ungurā vairs nezvejot

11:31
07.02.2025
38
Cēsnieks J. raksta:

“Kam piederēs Ungurs? Tikai bagātajiem, ja ieviesīs pašvaldības atbalstīto licencēto makšķerēšanu, zvejot varēs tikai tie, kas iegādājas licenci. Nabagie, reņģ­ēdāji, kaut arī reņģes tagad dārgas, to nevarēs atļauties. Zivju daudzumu ūdenstilpēs samazina tie, kas velcē no motorlaivām un lieto ehalotu. Tāpēc šos makšķerēšanas veidus vajadzētu aizliegt. Ungurs nav tik liels, lai savas zvejas vietas nevarētu […]

Sludinājumi