Nereti nākas dzirdēt, ka kāds jauns pāris iepazinies un vēlāk laimīgi apprecējies, pateicoties tam, ka iepazinušies čatā. Gadās arī tā, bet to, ka virtuālā pasaule ne vienmēr ir labākais veids, kā veidot nopietnas attiecības, atzina arī uz ielas sataptie cēsnieki. Būt, kas patiesībā neesi
Kristīne (25 gadi) stāsta, ka bijis laiks, kad mēģinājusi ar puišiem iepazīties čatā. Gadījies pat ar pavisam svešu cilvēku “norunāt” visu nakti līdz rīta gaismai.
“Ja ir interesants virtuālais sarunu biedrs, laiks paskrien nemanot. Sākumā saruna jau vienmēr ir bikla. Kamēr iepazīstas, pastāsta kaut nelielus sīkumus par dzīvi… Tā ir iespēja komunicēt brīvi un būt par to, kas, iespējams, patiesībā neesi. Teikšu godīgi, nekad neesmu piekritusi iet uz aklajiem randiņiem. Neuzskatu, ka šāds iepazīšanās veids ir arī nopietnu un ilgstošu attiecību sākums,” vērtē Kristīne un atklāj, ka šobrīd viņai čatošana šķiet kā vislielākā muļķība un viņa to vairs nedarītu. Laimīgas beigas
Guntra (29 gadi) stāsta, ka kādreiz labprāt čatā tērzējusi ar cilvēkiem, bet uz aklajiem randiņiem gan nav gājusi.
“Parasti tā bija vienkārša papļāpāšana par dzīvi. Galvenokārt ar puišiem. Taču man ir draudzene, kura savu topošo vīru tieši čatojot arī iepazina. Ļoti skaists pāris. Viņi pēc septiņām dienām satikās, pēc mēneša sāka dzīvot kopā un drīz pēc tam apprecējās. Vēl šobrīd viņi ir kopā un laimīgi. Domāju, ka čats nav slikta vieta, kur iepazīt cilvēku. Tā ir pat iespēja atrast ideālu partneri. Bez tam netiešā veidā komunicēt ir daudz vieglāk nekā aci pret aci. Arī, sarunājot randiņu, vienmēr ir iespēja, ieraugot cilvēku, saprast, ka viņš nepatīk, un aiziet prom,” domās dalās Guntra un atklāj, ka čatojusi nav sen. Tādām muļķībām vairs neatliek laika. Izrādījās precēta
Kārlis (28 gadi) atklāj, ka reiz iepazinies čatā ar meiteni. It kā jau licies, ka pat varētu būt īstais mirklis un iepazīties, bet…
“Mirklī, kad biju visu apsvēris un aicināju viņu uz randiņu, meitene atbildēja, ka esot precējusies un nekas nesanākšot. Atzina, ka esot aizrāvusies un uz mirkli pat noticējusi tam, ka kaut kas mums būtu iespējams. Tā bija jocīga pieredze, bet visādi jau dzīvē gadījies. Paši ar draugiem esam sēdējuši pie datora un ākstījušies. Attiecību veidošana virtuālajā pasaulē ir nenopietns solis jebkurā gadījumā,” saka Kārlis.
