Ar bišu spēku uz ādas — “Apimi” no Vecpiebalgas muižas

“Imants Ziedonis reiz teicis — Radi savu pasauli. Šī pasaule cilvēkam ir par lielu. Radi savu mazo. Tai nav jābūt lielai, bet tai jābūt bagātai. Ienāc mūsu pasaulē.

Bišu čaklums iedvesmo ar mieru, sakārtotību un radīšanas brīnumu. Arī mēs, “Apimi” meitenes jeb māsas Madara un Ieva, iedvesmojāmies no bitēm un radījām ķermeņa kopjošo kosmētiku, kas bagātināta ar bišu produktiem. Bišu radītie produkti: medus, propoliss, bišu vasks un bišu māšu peru pieniņš ir īstas dabas supervielas, kas jau vairākus gadsimtus tiek pielietotas jaunības saglabāšanai, veselības atgūšanai un stiprināšanai,” savā interneta vietnē saka Vecpiebalgas muižā bāzētā uzņēmuma izveidotājas Madara Feldmane un Ieva Boginska.

Māsas atzīst, ka vēlas dalīties savās vērtībās un ļaut ikvienam sajust bišu radīto produktu ietekmi uz skaistumu un labsajūtu.

“Apimi” ražotie produkti satur dabiskas un sertificētas izejvielas, norāda uzņēmējas. Bišu produkti nāk no Piebalgas dravām, kuras atrodas meža ielokos, to tuvumā nav sēto platību. Tas nodrošina iegūto produktu kvalitāti. “Apimi” ražotne atrodas Vecpiebalgas muižā, bet produktu testēšana notiek neatkarīgā un akreditētā laboratorijā.

“Uzņēmumu nodibinājām 2019. gadā. Tā ideja jau mums patiesībā bija ļoti vienkārša un viss veidojās ļoti organiski,” saka Madara, paskaidrojot, ka viņu tētis Aivars Radziņš ir biškopis un drava bijusi arī vectēvam. Abas meitenes uzaugušas bišu tuvumā, novērtējot to sniegto bagātību. Savukārt mamma Ilona ir gan ģimenes ārste, gan arī sertificēta apiterapeite. Kā zināms, apiterapija ir alternatīvās medicīnas un veselības veicināšanas nozare, kas izmanto bites un to produktus — medu, bišu maizi, propolisu, peru pieniņu, vasku un bišu indi — organisma ārstēšanai un stiprināšanai. Tas viss kopā māsām licis aizdomāties par iespēju šos labos produktus izmantot kosmētikas ražošanā. “Tā kā man ir atbilstoša izglītība un zināšanas, kas ļauj pašai radīt un izveidot produktus, izlēmām dibināt savu uzņēmumu,” “Apimi” rašanās pirmsākumus atceras Madara.

Atskatoties uz paveikto, kopš uzņēmuma dibināšanas, tā saimniece stāsta, ka esot piedzīvota gana ievērojama izaugsme un daudz kas padarīts. Sākumā uzņēmums apdzīvojis vien divas telpas. Madara atklāj: “Ražo­šanas telpās ir bijuši jau četri remonti! Mēs augām un vajadzēja pilnveidot procesus. Ar “Lea­der” projektu palīdzību esam automatizējuši ražošanu, lai to visu varētu darīt lielākos apjomos.”

Par sevi Madara pastāsta, ka ieguvusi bakalaura izglītību Rīgas Tehniskās universitātē ķīmijas tehnoloģijās, pastrādājusi kādā kosmētikas uzņēmumā Latvijā, bet maģistra grādu ieguvusi Latvijas Biozinātņu un tehnoloģijas universitātē pārtikas zinātnē, kur mācībās ietilpusi arī neliela sadaļa par kosmētiku. Viņa gan atzīst, ka zināšanas kosmētikas jomā esot visu laiku jāpapildina un jāpilnveido, jo daudz kas attīstās. “Kosmētikā nav lielo vai mazo ražotāju, nav mājražotāju, jo prasības visiem ir vienādas. Līdzko kādu produktu taisa ne tikai sev, bet pārdod citiem, ir jābūt garantijai, ka tas atbilst normatīviem un prasībām,” teic kosmētikas zīmola veidotāja.

Līdz šim visvairāk spēku ieguldīts tieši ražošanas procesu attīstībā. Vēl esot iespējas augt arī eksporta jomā, jo sadarbības partneri ārvalstīs, kas pašlaik ir uzņēmumam, “Apimi” uzmeklējuši paši. Ar bišu radītajiem produ­ktiem bagātinātā kosmētika no Vecpiebalgas tiek eksportēta uz Šveici, Nīderlandi, Ungāriju un Austriju. Pārsvarā tie esot nelieli uzņēmumi, kam ir savi veikaliņi.

Lai arī dažādu kosmētikas ražotāju Latvijā ir gana daudz, Vecpiebalgas uzņēmums ir gana atšķirīgs ar to, ka produkcija pamatā tiek balstīta sastāvdaļās, kas ir bišu radītas izejvielas. “Piedāvājums tirgū ir plašs un patērētājam ir, no kā izvēlēties,” atzīst Madara, piebilstot, ka pie sevis atvilināt pircējus un, galvenais, tos noturēt, nebūt neesot viegls uzdevums.

“Ļoti priecājamies, kad savā interneta veikalā redzam, ka klients atgriežas un iegādājas produkciju atkārtoti,” ar gandarījumu stāsta kosmētikas ražotāja, bet visgrūtākais esot piesaistīt jaunus klientus.

Pašas Madaras lielākā kaislība un aizraušanās esot jaunu kosmētikas līdzekļu radīšana. Netrūkstot ideju, ko gribas īstenot. Nesen kādu jau faktiski līdz galam izstrādātu produktu gan nācies atcelt faktiski pirms pašas palaišanas ražošanā, jo kādu nepieciešamu komponentu tā ražotājs izņēmis no piedāvājuma. “Vairs nevarēja dabūt vienu sastāvdaļu, lai iecerētais kompozīts veidotos un varētu radīt prasībām atbilstošu līdzekli. Tas ražotājs ir liels uzņēmums, var atļauties vienkārši kādu produktu izņemt no apgrozījuma,” jaunu produktu radīšanas grūtības atklāj kosmētikas ražotāja.

Pašvaldības uzņēmējdarbības grantu konkursā “Uzrā­viens 2026”, kura mērķis ir veicināt uzņēmējdarbības attīstību Cēsu novadā, “Apimi” ieguva grantu biškopības produktu ražošanas iekārtu papildināšanai un ražošanas attīstībai. Šie līdzekļi tiks izmantoti pildīšanas iekārtu pilnveidošanai, kā arī citu iekārtu uzlabojumiem.

Jautāta, kas ir populārākie “Apimi” produkti, Madara atzīst, ka ļoti iecienīts esot sejas krēms un arī Ferabee propolisa balzams. Raksturojot kosmētikas produktu iegādāšanās specifiku, viņa atklāj, ka roku krēmus pircēji iegādājas visu gadu, savukārt līdzekļi pēdām tiek pirkti izteikti sezonāli — pirms un pēc vasaras.

Tā kā “Apimi” produkcija neatņemami saistīta ar bišu savākto, “Druva” jautāja, kā pati Madara sadzīvo ar čaklajiem kukaiņiem, vai baidās no bišu dzēlieniem un alerģiskas reakcijas iespējamības. Madara pastāsta, ka ar to nav tik vienkārši, kā varētu šķist. Bērnībā viņa ar lielu prieku gājusi tētim palīgā pie bitēm, nekad nesaskaroties ar kādām alerģiskām reakcijām. Tā tas bijis līdz brīdim, kad reiz bišu saime, kuru iepriekš bija satracinājuši dzīvnieki, krietni sadzēla Madaru. Pēc daudzajiem dzēlieniem meitenei pirmo reizi mūžā sākusies alerģiska reakcija. Tētis, protams, meitu uzreiz aizvedis pie mammas, kas ievadījusi zāles. Bet kopš tā laika Madarai esot nācies samierināties, ka jāsadzīvo ar alerģiju no bišu dzēlieniem. Viņa gan arī atzīst: “Ar bišu dzēlieniem ir tā, ka ļoti jāseko līdzi, jo var gadīties, ka iepriekš nekad alerģiska reakcija nav bijusi, bet kādā dzīves brīdī tomēr parādās. Tāpat var būt, ka pēc kāda laika tā atkal pazūd.”