Bīstamās spēles

Ukraiņu žurnālists, portāla liga.net redaktors Sergijs Berežnojs savā emuārā raksta, ka ukraiņiem, kuri jau gandrīz piecus gadus dzīvo ar Krievijas apšaudēm un bombardēšanu, Rietumu politiķu neslēptā vēlme pasargāt Krieviju no pilnīgas katastrofas un sabrukuma izskatās pavisam traka. Tas līdzinās mēģinājumam par jebkuru cenu glābt teroristu un nevis likt snaiperim to nošaut, lai atbrīvotu simtiem ķīlnieku.

Žurnālists uzskata, ka Rie­tumu racionālais motīvs tā rīkoties ir skaidrs: pēc Krievijas nekontrolējama sabrukuma tās kaimiņiem vēl gadu desmitiem nāksies saskarties ar “impērijas līķa” trūdēšanu episkos mērogos. Un šī trūdēšana saindēs sev apkārt visu. Tādēļ Rietumi ir izvēlējušies “lēno nolaišanos” — pakāpenisku un kontrolējamu režīma resursu bāzes samazināšanu. Tas, ka Ukrainai tas nozīmē aizvien vairāk bojā gājušo un aizvien vairāk postījumu, Rietumiem izskatās kā “mazākais ļaunums”, lai gan tādas attieksmes morāles cena Rietu­miem ir labi redzama un saprotama. Berežnojs uzsver, ka tāda “lēnā nolaišanās” izskatās traka un nepieņemama ne tikai ukraiņiem, bet arī Krievijas iedzīvotājiem. Gan Kremļa slepkavām, gan propagandas apdullinātajiem iedzīvotājiem Rietumu centieni viņus “glābt” ir sveši un nesaprotami. Krievijas iedzīvotājus apmierina tas, ka Putins ir padarījis Krieviju great again (atkal dižu) un ka visa pasaule apskauž tās diženumu un tādēļ cenšas Krieviju pazemot. Jeb­kuri Rietumu centieni samazināt spriedzi vai piedāvāt Kremlim deeskalāciju, tiks uztverts kā apstiprinājums tam, ka Kremlis ir izvēlējies pareizo rīcību, demonstrējot savu spēku, bet tā ienaidnieks ir nobijies. Pēc žurnālista domām situācija ir kā glābjot slīkstošo, kurš uzskata, ka viņu nevis glābj, bet mēģina noslīcināt. Rietumu centieni panākt kara apturēšanu un to, ka Krievija kaut kad atgriežas pie normālām attiecībām ar apkārtējo pasauli, tiks uztverts kā mēģinājums atņemt Krievijai tās dižo statusu. Krievija nepārtrauks agresiju pret Ukrainu, Bal­tijas valstīm un pārējo Eiro­pu, un tieši tādēļ Krieviju sagaida katastrofa, no kuras tā baidās Rietumi. Berežnojs raksta, ka Rietumu uzmanīgā stratēģija līdz šim nav devusi nekādus rezultātus un ka Rietumi savā ziņā diemžēl ir tikpat neadekvāti kā Kremlis. Tādēļ Krievija tomēr iz­darīs to, no kā tik ļoti Rietumi baidās: pati sevi iznīcinās savā “impērijas diženumā”, saindējot visus apkārtējos un radot globālu humanitāro katastrofu. Sava pārlieku lielā humānisma dēļ pret agresoru Rietumi šo katastrofu nespēs novērst.

Jāteic, ka arī ASV rīkojas vismaz dīvaini. Proti, Politico raksta, ka Trampa administrācija izslēdz vairākus lielākos sabiedrotos no nākamā mēneša NATO dalībvalstu sanāksmes — tas noticis pēc iepriekšējiem draudiem valdībām, kas ir pārkāpušas prezidenta prioritātes. Taču daudzas valstis, kas nesaņēma uzaicinājumu — piemēram, Apvienotā Karaliste, Fran­cija un Baltijas valstis — ir lieli aizsardzības tērētāji un tām ir nozīmīgas loma aliansē. Šo valstu diplomāti nesaprot, kāpēc viņi netiek aicināti. Viņi bažījas, vai administrācija neizrāda favorītismu tādā veidā, kas varētu vēl vairāk sašķelt aliansi, kura jau tā cīnās ar pieaugošu Krie­vijas agresiju un izsīkstošiem ieroču krājumiem. “Mēs darām visu, kas no mums tiek prasīts,” sacīja amatpersona no izslēgtās sabiedrotās valsts, “mēs cenšamies saprast, kādi ir kritēriji un kāds ir šo sapulču mērķis”. Baltais nams nav atbildējis uz komentāru pieprasījumu un Pen­tagons atteicies sniegt komentārus. Atliek cerēt, ka ārpolitikas interešu spēles nekļūs bīstamas Eiropas valstu brīvībai un neatkarībai.