Lāčplēša dienas vakarā Jaunpiebalgas evaņģēliski luteriskajā baznīcā, īpaši svētkiem izveidots, dziedāja vīru un zēnu koris.
Pirms trīs gadiem Jaunpiebalgas Mūzikas un mākslas skolas direktorei Aijai Silai radās doma, ka Lāčplēša dienā nepieciešams izcelt vīrišķību un spēku: “Mēs zinām, ka sievietes ir gana aktīvas un labprāt iesaistās dažādās norisēs. Bet mēs vēlējāmies kādā no pasākumiem izcelt tieši vīriešus. Un kura gan ir piemērotāka diena, kad to darīt, ja ne Lāčplēša diena? Mūsu mērķis bija parādīt vīriešu drosmi, spēku, varēšanu. Kad pirms trīs gadiem pirmo reizi pulcēju kopā vīrus uz dziedāšanu, pulciņš bija gana mazs. Pagājušajā gadā korī iesaistījās nedaudz vairāk cilvēku. Bet liels ir mans prieks, ka par godu Latvijas simtgadei aicinājumam pievienoties korī atsaucās gandrīz simts stiprā dzimuma pārstāvju.”
Aija stāsta, ka kopīgās dziesmās vienojusies gan jaunā un vidējā paaudze, gan seniori. “Kopā dziedāja vienas ģimenes vīrieši vairākās paaudzēs. Vīri, tik stalti kā ozoli un stipri kā mūris, skatītājus iepriecināja ar dziesmām “Dzimis Latvijā”, “Mazs bij’ tēva novadiņš” un “Divi zili balodīši”. Šis nebija klasisks vīru koris ar daudzbalsīgu dziedājumu, bet galvenais uzsvars tika likts uz ideju – uzsverot patriotismu, vīrišķību un attieksmi pret dzimteni. Koncertā tas viss bija ļoti labi redzams. Emocijas, kādas valdīja, ir vārdos neaprakstāmas. Viss izdevās lieliski, gan paši vīri, gan klausītāji bija sajūsmināti par rezultātu. Šī bija iespēja tēviem dziedāt kopā ar dēliem, vectēviem – kopā ar mazdēliem,” norādīja Aija Sila.
Viņa arī pastāstīja, ka, gatavojot kori, izmantojusi šī gadsimta moderno tehnoloģiju priekšrocības. Vairāki jaunieši un vidējās paaudzes vīri, kas vairs nedzīvo Jaunpiebalgā, izteikuši vēlmi piedalīties lielajā notikumā. Lai šī iespēja nebūtu liegta, viņiem audio materiāli un notis nosūtītas elektroniski. Tādējādi ļauts mācīties patstāvīgi – attālināti. “Protams, ne visi vīri, kuri dziedāja korī, dzīvo Jaunpiebalgā. Ikdiena tiek vadīta visdažādākajās Latvijas pilsētās – citi mācās, citi strādā, un ne visi varēja atbraukt uz mēģinājumiem. Jāatzīst, tie, kuri bija izlēmuši mācīties dziesmas patstāvīgi, to bija izdarījuši ļoti labi, ar lielu atbildības sajūtu. Tas laikam parāda, cik ļoti patriotiski viņi jūtas un cik ļoti gaidīja šo notikumu,” priecīgi atzina A.Sila.
Jautāta, vai, sasaucot korī vīrus ar visdažādākajām balsīm un dziedāšanas prasmēm, nav bijis bail par rezultātu, A. Sila atbildēja: “Nē, nemaz. Protams, citiem dziedāšanā ir pieredze, citiem tādas nav, bet tas nebija būtiski, jo galvenais bija gūt emocijas pašiem un dot tās citiem. Man bija svarīgi, lai pēc šī notikuma vīriem būtu sajūta, ka tas bija tā vērts. Ikdiena ir ļoti steidzīga, mēs katrs lielāko dienas daļu pavadām darbos vai mācībās, reti izdodas sanākt kopā. Ceru, ka šajā pasākumā radījām kopā būšanas sajūtu gan tiem, kas dziedāja, gan tiem, kas klausījās.”
Starp vīriem, kas dziedāja, bija arī pensionārs Jānis Smilgins. Viņš atzīst – pasākums bijis ļoti emocionāls: “Viss bija tik sirsnīgi! Jau sākot ar lāpu gājienu. Ceļa remonta dēļ iela nebija apgaismota, tādēļ skats, kad visi devāmies gājienā ar lāpām, bija vēl iespaidīgāks. Arī pašā koncertā gāja ļoti labi. Baznīca bija klausītāju pilna. Kad dziedājām pēdējo dziesmu “Mazs bij’ tēva novadiņš”, cilvēki cēlās kājās, dziedāja mums līdzi. Tajā brīdī baznīcā valdīja ļoti liela kopības sajūta. Šo Aijas Silas īstenoto ideju vērtēju kā brīnišķīgu, liels prieks ir, ka vīri bija tik ļoti atsaucīgi un visi šo notikumu uztvēra nopietni – apmeklēja mēģinājumus, dziedāja no sirds.”
Vīru koris dziedās arī Jaunpiebalgas novada valsts svētku pasākumā, koncerts 17. novembrī notiks Jaunpiebalgas kultūras namā.
Komentāri