Otrdiena, 18. novembris
Vārda dienas: Aleksandrs, Doloresa, Brīve

Vīri vienojas kopīgās dziesmās

Madara Ozoliņa
06:58
20.11.2018
31
Viri2 1

Lāčplēša dienas vakarā Jaunpiebalgas evaņģēliski luteriskajā baznīcā, īpaši svētkiem izveidots, dziedāja vīru un zēnu koris.

Pirms trīs gadiem Jaun­pie­balgas Mūzikas un mākslas skolas direktorei Aijai Silai radās doma, ka Lāčplēša dienā nepieciešams izcelt vīrišķību un spēku: “Mēs zinām, ka sievietes ir gana aktīvas un labprāt iesaistās dažādās norisēs. Bet mēs vēlējāmies kādā no pasākumiem izcelt tieši vīriešus. Un kura gan ir piemērotāka diena, kad to darīt, ja ne Lāčplēša diena? Mūsu mērķis bija parādīt vīriešu drosmi, spēku, varēšanu. Kad pirms trīs gadiem pirmo reizi pulcēju kopā vīrus uz dziedāšanu, pulciņš bija gana mazs. Pa­gājušajā gadā korī iesaistījās nedaudz vairāk cilvēku. Bet liels ir mans prieks, ka par godu Latvijas simtgadei aicinājumam pievienoties korī atsaucās gandrīz simts stiprā dzimuma pārstāvju.”

Aija stāsta, ka kopīgās dziesmās vienojusies gan jaunā un vidējā paaudze, gan seniori. “Kopā dziedāja vienas ģimenes vīrieši vairākās paaudzēs. Vīri, tik stalti kā ozoli un stipri kā mūris, skatītājus iepriecināja ar dziesmām “Dzimis Latvijā”, “Mazs bij’ tēva novadiņš” un “Divi zili balodīši”. Šis nebija klasisks vīru koris ar daudzbalsīgu dziedājumu, bet galvenais uzsvars tika likts uz ideju – uzsverot patriotismu, vīrišķību un attieksmi pret dzimteni. Koncertā tas viss bija ļoti labi redzams. Emocijas, kādas valdīja, ir vārdos neaprakstāmas. Viss izdevās lieliski, gan paši vīri, gan klausītāji bija sajūsmināti par rezultātu. Šī bija iespēja tēviem dziedāt kopā ar dēliem, vectēviem – kopā ar mazdēliem,” norādīja Aija Sila.

Viņa arī pastāstīja, ka, gatavojot kori, izmantojusi šī gadsimta moderno tehnoloģiju priekšrocības. Vairāki jaunieši un vidējās paaudzes vīri, kas vairs nedzīvo Jaunpiebalgā, izteikuši vēlmi piedalīties lielajā notikumā. Lai šī iespēja nebūtu liegta, viņiem audio materiāli un notis nosūtītas elektroniski. Tādējādi ļauts mācīties patstāvīgi – attālināti. “Protams, ne visi vīri, kuri dziedāja korī, dzīvo Jaunpiebalgā. Ikdiena tiek vadīta visdažādākajās Latvijas pilsētās – citi mācās, citi strādā, un ne visi varēja atbraukt uz mēģinājumiem. Jāatzīst, tie, kuri bija izlēmuši mācīties dziesmas patstāvīgi, to bija izdarījuši ļoti labi, ar lielu atbildības sajūtu. Tas laikam parāda, cik ļoti patriotiski viņi jūtas un cik ļoti gaidīja šo notikumu,” priecīgi atzina A.Sila.

Jautāta, vai, sasaucot korī vīrus ar visdažādākajām balsīm un dziedāšanas prasmēm, nav bijis bail par rezultātu, A. Sila atbildēja: “Nē, nemaz. Protams, citiem dziedāšanā ir pieredze, citiem tādas nav, bet tas nebija būtiski, jo galvenais bija gūt emocijas pašiem un dot tās citiem. Man bija svarīgi, lai pēc šī notikuma vīriem būtu sajūta, ka tas bija tā vērts. Ikdiena ir ļoti steidzīga, mēs katrs lielāko dienas daļu pavadām darbos vai mācībās, reti izdodas sanākt kopā. Ceru, ka šajā pasākumā radījām kopā būšanas sajūtu gan tiem, kas dziedāja, gan tiem, kas klausījās.”

Starp vīriem, kas dziedāja, bija arī pensionārs Jānis Smilgins. Viņš atzīst – pasākums bijis ļoti emocionāls: “Viss bija tik sirsnīgi! Jau sākot ar lāpu gājienu. Ceļa remonta dēļ iela nebija apgaismota, tādēļ skats, kad visi devāmies gājienā ar lāpām, bija vēl iespaidīgāks. Arī pašā koncertā gāja ļoti labi. Baznīca bija klausītāju pilna. Kad dziedājām pēdējo dziesmu “Mazs bij’ tēva novadiņš”, cilvēki cēlās kājās, dziedāja mums līdzi. Tajā brīdī baznīcā valdīja ļoti liela kopības sajūta. Šo Aijas Silas īstenoto ideju vērtēju kā brīnišķīgu, liels prieks ir, ka vīri bija tik ļoti atsaucīgi un visi šo notikumu uztvēra nopietni – apmeklēja mēģinājumus, dziedāja no sirds.”
Vīru koris dziedās arī Jaunpiebalgas novada valsts svētku pasākumā, koncerts 17. novembrī notiks Jaunpiebalgas kultūras namā.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Svinam Latvijas 107. gadadienu ar lepnumu par savu valsti!

00:00
18.11.2025
19

Kāpēc man dziedāt svešu dziesmu?Jau sen šo zemi bērzu zemi sauc,Pie mājas pelēks akmens klaudz.Jau sen te jumtā stārķa dziesma skan.Un svēta, dārga tā ir man. Kāpēc man dziedāt svešu dziesmu,Kur citas skaņas skan un citu domu rod?Kāpēc man dziedāt svešu dziesmu?Man tuva tā, ko dzimtā zeme dod. Jau sen šo zemi – dziesmu zemi […]

Skanīgi, patriotiski un vīrišķīgi

00:01
17.11.2025
27

Jaunpiebalgā Lāčplēša dienā un Valsts svētku koncertā dzied zēnu un vīru koris. Dziedātājus rudenī kopā aicina diriģente Aija Sila, tiek mēģināts klātienē un neklātienē, lai dziesmas izskanētu svinīgi un plaši. Lāčplēša dienā jaunpiebaldzēni lāpu gājienā dodas pie pieminekļa brīvības cīņās kritušajiem, pēc tam Jaunpiebalgas Svētā Toma evaņģēliski luteriskajā baznīcā notiek koncerts, kur plecu pie pleca […]

Paaudzēm vajag satikties. Ik svētdienu un arī svētkos

00:00
17.11.2025
193

Priekuliešu Daces un Alfrēda Jurciņu ikdienu piepilda prieks par bērniem, mazbērniem un dzīvi savā valstī, Latvijā. Atmiņas par dzimtā pārdzīvoto, par padomju gadu represijām sevī nes klusi. Sarunā ar “Druvu” izskan spēcīga apziņa par latvisko identitāti, par ģimenes vērtībām. Gan Latvijas Poli­tiski represēto apvienības Cēsu biedrības bijušās priekšsēdētājas Daces Jurciņas, gan vīra Alfrēda dzimtu un […]

No skolas par senioru namu

00:00
16.11.2025
93
1

Novembra ieskaņā daudzu interesentu – bijušo audzēkņu, citu vietējo iedzīvotāju, dažādu iestāžu darbinieku – klātbūtnē tika atvērts un izrādīts jaunais senioru nams “Piebalga”, kas tapis bijušās Piebalgas skolas ēkā. Atvēršanas brīdis ir ļoti simbolisks, jo pirms 154 gadiem novembrī šajās telpās tika atvērta skola, sacīja Jaunpie­balgas apvienības pārvaldes vadītāja Dace Bišere-Valdemiere: “Va­ram būt lepni, ka […]

Vienmēr būs, ko atklāt

00:00
15.11.2025
49

Āraišu ezerpils arheoloģiskajā parkā rudens ir laiks atskatam uz paveikto un brīdis domām par jauniem plāniem. Trešo rudeni zinātniskajā pēcpusdienā vēsturnieki, arhe­ologi, muzeologi pavēra kādu    Āraišu pagātnes lappusi, gan izzināto, gan vēl pētāmo. Šī rudens zinātnes pēcpusdiena bija veltīta arheologam, Āraišu ezerpils pētītājam un    augšāmcēlējam Jānim Apalam, viņa mūža darbam – arheoloģiskā parka […]

Komiksi lauž laika sienu

00:00
14.11.2025
20

Cēsu muzejā atklāta franču mākslinieka Žoela Aleksandrā izstāde “Cēsis 1577”. Tajā zīmējumos atainoti notikumi Cēsu pilī 1577.gadā, kā tos aprakstījuši dažādi hronisti. “Mums šķiet, ka komiksi sais­tās ar jokiem. Francijā komiksu mākslai ir senas tradīcijas. Komikss satuvina laiku, sagrauj laika sienu starp 1577.gadu un šodienu. Kaut zīmējumos attēloti notikumi tālā pagātnē, saprotam, ka tajos ir […]

Tautas balss

Skatītājam sarežģīti

09:19
17.11.2025
26
Teātra cienītāja K. raksta:

“Apmeklēju Cēsu novada amatierteātru skati. Priecājos par daudzveidīgajiem kolektīviem, interesantajiem iestudējumiem. Mūsu tautā tiešām ir daudz talantu: gan uzvedumu autori, gan režisori, gan aktieri savu darbu dara ar aizrautību un azartu. Bet tomēr viena iebilde par to, kur notika skates izrādes. Pro­tams, labi, ka tās skatāmas novada attālākajos pagastos, bet, no otras puses, Cēsis tomēr […]

Pilsētai vajag jaunu svētku rotu

09:29
14.11.2025
27
Seniore raksta:

“Nauda jātaupa, skaidrs, bet gribētos gan, lai Cēsīs beidzot būtu kaut kas jauns valsts svētku noformējumā. Nezin cik gadu Vienības laukumā redzams viens un tas pats. Savukārt karogi ap laukumu jau sen neliek domāt par svētkiem, tie kļuvusi par ikdienas daļu. Domāju, daudzi cēsnieki uz 18.novembri gribētu redzēt krāšņāku pilsētu,” sprieda seniore.

Par maz informācijas

09:28
13.11.2025
25
1
Cēsniece J. raksta:

“Izlasīju par Cēsu pilsētas padomes sēdi.Būtu zinājusi, ka tāda notiek, būtu aizgājusi. Informācijas par to vai nu nebija, vai bija par maz, lai cilvēks, kurš ikdienā neseko visiem notikumiem pilsētā, to pamanītu. Ja nevar citādi, var taču izlikt afišas, garāmejot tās cilvēks ierauga. Feisbuks taču visiem nepaziņo, ja neesi īstajā “burbulī”, vēsts pie tevis neatnāks,” […]

Kam piederēs teritorija pie Raiskuma ezera

09:28
13.11.2025
35
Pārgaujas apvienības iedzīvotāja raksta:

“Gaidām, kad kāds pateiks, kas notiks ar pašvaldības zemi Raiskuma krastā. Vai to mainīs pret privātīpašumu pie Cēsu pilsētas stadiona? Ezermala gan bijusi nomā, bet nomnieks vienmēr ļāvis izmantot teritoriju ikvienam, tā bija apkaimes iedzīvotājiem pieeja ezeram, atpūtas vieta. Kāpēc cēsnieku intereses par vienu zemes pleķīti ir pirmajā vietā? Vai pilsētas stadionam ir kādi lieli […]

Medijam ir spēks

09:27
12.11.2025
21
Lasītājs raksta:

“Pērn un šī gada sākumā zvanīju “Druvai” par to, cik sliktā stāvoklī ir Liepas dzelz­ceļa pārbrauktuve. Šovasar beidzot to salaboja. Domāju, savs nopelns tajā ir arī avīzei. Paldies!” pauda lasītājs.

Sludinājumi