Katrs cilvēks ir vērtība

Sarmīte Feldmane
03:00, 5. Okt, 2026
2

Dzīve ir jāsvin. Sarunā Velga Dadzīte, Keitija Ledervuda, Andis Mizis un Līga Matuseviča. FOTO: Sarmīte Feldmane

Pie koncertzāles “Cēsis” izklāts sarkanais paklājs, fotogrāfijā tiek iemūžināts katrs goda viesis, tad brīdis atelpai no ceļa un gaida lielā zāle. Te svinīga, klusināta noskaņa, balti klāti galdi un “Svētki tev” var sākties.

“Tie ir svētki cilvēkiem ar invaliditāti, viņu draugiem un ģimenēm. Citos svētkos viņi nav centrā, te ir pelnījuši būt goda viesi,” “Druvai” sacīja biedrības “Designed to Live” vadītāja Keitija Ledervuda un uzsvēra, “esmu kristiete un ticu, ka Dievs šos cilvēkus ir radījis īpašus, vēlamies, lai  arī viņi iepazīst Dieva mīlestību, paši iepazīstas un bauda laiku kopā, kā arī gribam parādīt, ka viņi ir augstu novērtēti, mīlēti un cienīti.”

K. Ledervuda ar komandu, brīvprātīgajiem un 20 draugiem un atbalstītājiem no Teksasas ASV sarūpēja “Svētkus tev”. Ik uzrunā tika uzsvērta Dieva mīlestība, kura spēj dziedēt un piepildīt ikvienu dzīvi. Cēsu misijas “Internation Church” sludinātājs Davids Jarmošiks atgādināja, ka katram cilvēkam ir savs raksturs, grūtības un sapņi, varam atšķirties pēc profesijas, vecuma, izskata, fiziskajām iespējām vai dzīves pieredzes, bet pāri mūsu atšķirībām stāv Dievs.   

“Varam daudz spēt, bet ne visu un ne vienmēr. Plānojam nākotni, bet nevaram to kontrolēt, dažreiz pietiek ar vienu notikumu, vienu diagnozi, avāriju vai kāda cita lēmumu, lai dzīve mirklī mainītos. Tad jautājam – kāpēc tas notika tieši ar mani, kur ņemt spēku, kad tā vairs nav. Dievs spēj darboties, kur neredzam iespējas. Dievs nemainīs pagātni, bet ir brīži, kad ar pašu spēku nepietiek, tad palīdz Dievs,” vēstījumā pauda sludinātājs.

Madonas baptistu draudzes mācītājs, Latvijas Bībeles biedrības vadītājs Pēteris Eisāns uzsvēra, ka katram cilvēkam ir savas plaisas, dažam tās redzamas no ārpuses. Viņš par tām runāja līdzībās ar japāņu keramikas restaurācijas mākslu incugi. Saplī­suša keramikas vai porcelāna trauka lauskas salasa, salīmē, izceļot ar zelta, sudraba vai platīna pulveri. “Rētas” trauku padara vēl skaistāku.

“Svinēsim dzīvi,” aicināja “Svētki tev” rīkotāji. “Smilšu kino” atklāja stāstu par mīlestību, kas pārvērš cilvēku. Koncertā Kaspars un Anda Zemīši priecēja ar pazīstamām dziesmām. Tad svinīgā zāle pārvērtās par restorānu. Galanti oficianti pasniedza ēdienus, raisījās saviesīgas sarunas.

Liepēniete Justīne Vīksna uz svētkiem bija atnākusi kopā ar draudzeni Jūliju Biti.  “Bērnību pagalmā pavadījām kopā. Tagad viņa ir Liepā, es Cēsīs, tik bieži netiekamies. Šī ir laba iespēja pabūt kopā. Viņa atbrauca pie manis, sapucējāmies,” pastāstīja Jūlija un uzsvēra, ka svētki ir ļoti aizkustinoši. Justīne atklāja, ka viņai patīk apmeklēt dienas centru Priekuļos. “Daudz zīmēju ar krāsainajiem zīmuļiem un veidoju glezniņas no akmentiņiem,” stāstīja “Svētki tev” goda viese. Jūlija un Justīne atcerējās, kā bērnībā kopā darījušas blēņas, spēlējušas veikalus, rīkojušas modes skates.

Jurģis Rancāns kopā ar mammu Solvitu atbraukuši no Rau­nas. “Jūtamies priviliģēti, viss tik skaisti,” sacīja mamma, bet Jurģis pastāstīja, ka ļoti paticis “Smilšu kino”. Viņam prieku sagādā krāsojamās grāmatas un gleznošana ar ūdenskrāsām. “Aiz­kustinoši svētki. Par to, ko dara Keitija, nezinājām, apbrīnojami,” bilda Solvita.

Katrs svētku goda viesis arī saņēma piemiņas dāvanu, sociālajā uzņēmumā “Visi var!” gatavotu kronīti. Tad sekoja pārsteigums – zālē tika ievesta milzīga, 16 kilogramus smaga torte. To svētku viesiem bija izcepusi Oksana Trifanova.
“Esmu ļoti priecīga. Skaists vakars skaistā pilsētā un zālē,” sacīja Keitija. Daudzi vēlējās ar viņu aprunāties, pateikt paldies ne tikai par svētkiem, bet to, ka viņa palīdz nelaimē nokļuvušajiem. Keitijas uzņēmums izgatavo augstas kvalitātes protēzes un nodrošina rehabilitāciju cilvēkiem ar kustību traucējumiem.

“Bija smaga avārija, man pateica, ka nestaigāšu. Ja Keitija nepalīdzētu, es nestaigātu,” asarām acīs pastāstīja cēsnieks An­dis Mizis, bet Velga Dadzīte kā brīvprātīgā palīdzējusi arī iepriekšējo “Svētki tev” rīkošanā, kas notika pirms astoņiem gadiem Rīgā. Tagad viņa atbalsta dažādas Keitijas rīkotās aktivitātes.

Cēsniece Līga Matuseviča bilda: “Kā šodien tika uzsvērts, nav nozīmes, cik esi stiprs, vesels vai slims, dzīvība ir augstākā vērtība visa mūža garumā. Ikvienam ir būtiski sadzirdēt, sajust, ka esi svarīgs, gaidīts, ka esi vērtība.”

Komentāri (2)

Rakstīt komentāru

Augšā komentāri, kam lasītāji visvairāk piekrīt.

  1. Adel

    Cik maz tomer vajag cilvekam lai vins justos laimigs miilets sadzirdets neaizmirsts un vajadzigs kaut uz mirksajaa skaistajaa labdaru davinatajaa pasakumaaa...ar labiem vardiem baltu galdu un lielu torti jutoties kaa goda viesiem .no sava liktena nevienam neaizmukt..tas jau zvaigznes mums katram ierakstits .ar diviem datiem un liktenstastu pa vidu..kurs japienem kaa parbaudijums liktena triecieniem katram kuru tas skaaris.lidzcilvekuem cik stipri mes esam savaa garaa to puenemot jo no taa heviens nav pasargats....paldies ketijai ar savu komandu un draugiem. Par so skaisto pasakumu...jo dodot gutais neatnemams un tikai uz tadiem labiem cilvekiem var tureties pasaule..ir tads teiciens ja tu savaa dziivee neesi nevienam par velti ko labu izdarijis..tad velti dzivojis esi.kaut vairak butu tadu pasakumu jo katrs cilveks ir vertiba.

  2. Adel

    Par miljonaru dzivi es nelasu jo man ta nesaista jo ta sabiedriba ir degradejosa un sekla .Mani vairak interesee bezpajumtnieku dzivesstasts saruna ar tiem..kas mani rosina dzilas pardomas sajutas un patiesu vertibu atklasmi...jautajums scik daudz cilvekam vajag lai vins justos laimigs.?.sai sakaraa butu jauki ka labdari uzdavinatu vienu skaistu pasakumu pie balta galda bezpajumtniekiem.vai loti nabadzigiem cilvekiem kuri dazadu liktena sitienu del nonakysi yz ielas..uzdavinot viniem iespeju sakopt sevi dusu drebes.friziera pakalpojumus..un aicinot yz pasakumu..eals sauktos .tu .esi gaidits starp mums...jo daudzi ur aizmirsusi kas ir majas ..darbs gagarsigs eediens gulta.nonakot uz ielas vai mitinoties graustos. Vai vecas buudas..loti interesanti butu pallausities vinu dzivesstastus..varbut ka vini varetu nodemonstret kadus talantus uzdziedat vai ko uzzinet vai dzejnieku dotibas....es nezinu varbut ka visi bezoajumtnieki tagad ir izmirusi....bet pirns daudziem gadiem vienu pazinu kas plava man abeldarzaa zaali redxot ka vins grauza sausu maizi es uzaicinaju pusdienas..biju izvarijysi zupu vins pastadtoja man savu dzivesstastu..tas bija skumjs..vins neiztureja badu paxemojumu jo stradaja pagastaa par plaaveju par mazu atalgojumu 40 Latin vai eiro un pats skiiras no dzives...bet es nevaru aizmirst tas acis kuras mirdeja aiz laimes man sakot ka sen neesot sedejis virtuvee un eedis zupu......

Komentēšanas noteikumi

eDruva.lv aicina interneta lietotājus, rakstot komentārus, ievērot morāles, ētikas un pieklājības normas, nekūdīt uz vardarbību, naidu vai diskrimināciju, neizplatīt personas cieņu un godu aizskarošu informāciju, neslēpties aiz citas personas vārda, neveikt ar portāla redakciju nesaskaņotu reklamēšanu un neievietot saites uz citām vietnēm. Gadījumā, ja komentāra sniedzējs neievēro minētos noteikumus, komentārs var tikt izdzēsts vai autors var tikt bloķēts. Administrācijai ir tiesības informēt uzraudzības iestādes par iespējamiem likuma pārkāpumiem. Jūsu IP adrese tiek saglabāta. Lietošanas noteikumi

Tautas balss

Sludinājumi