Patlaban galvenais Latvijas aktīvo vīndaru uzdevums ir atrast pašu piemērotāko vīnogu šķirni un tad visiem kopā to attīstīt, atzina viens no Latvijā sertificētajiem vīndariem Normunds Labrencis.
“Tas būtu kopējs Latvijas vīna zīmols ar unikālu garšu, līdzīgi kā “Riesling”, kuram ir simtiem paveidu, taču tik un tā katram vīndarim no šīs vienas šķirnes izdotos pilnīgi atšķirīgs vīns, jo katram jau ir savs knifs,” sacīja Labrencis.
Viņš prognozēja, ka laika gaitā Latvijā izkristalizēsies trīs līdz pieci nopietni “spēlētāji”, kuri atradīs gan vajadzīgo šķirni, gan izvērsīs vīna darīšanu.
“Jebkurā gadījumā labs rezultāts būs pēc gadiem pieciem, ne ātrāk. Pat ja laimīgas sagadīšanās dēļ nākamgad vajadzīgā šķirne tiks atrasta, audzētāji ar to apstādīs kaut vai hektāru, un vīnogas izdzīvos ziemu un sāks ražot, un beigu beigās vīndaris atradīs “pareizo” recepti, paies gadi,” atzina vīndaris.
Jautāts, kādas šķirnes patlaban tiek izmantotas vīna darīšanai, Labrencis sacīja, ka tās joprojām “Zilga”, “Supaga”, “Sukribe”, tomēr ienākot arī jaunas šķirnes – “Nordica”, “Kasaļskij sladkij”, “Jubiļeinij Novgorod”.
“Latvijā var audzēt gan gaišās, gan tumšās vīnogu šķirnes, tomēr, raugoties no kvalitātes viedokļa, šķiet, ka labākais vīns padodas no gaišajām šķirnēm. Turklāt Latvijā audzēto vīnogu vīnam par labu nāk fakts, ka tik tālu ziemeļos audzētajām ogām ir izteikta smarža, tās ir daudz aromātiskākas nekā dienvidu zemēs, kur pēdējos gados pārliecīgā karstuma dēļ ogas faktiski izcepas un zaudē aromātu,” sacīja Labrencis.
Tā kā vīnogām nepieciešamas saules apspīdētas dienvidu nogāzes, pateicīgākais reģions vīnogu audzēšanai ir Tukuma pusē, Sabilē, tomēr vīnogas labi augot arī Saulkrastu pusē, Viesītē. Tiek mēģināts vīnogas audzēt arī Latgales pakalnos, tomēr problēma ir aukstās ziemas.
Savukārt, jautāts par vietējā vīna cenu, vīndaris sacīja, ka tā ir visai augsta saistībā ar lielajām izmaksām un ieguldīto darbu.
“Latvijas vīnogu vīna pudeles cena patlaban ir ap desmit latiem. Pagaidām par kaut cik nopietnu tirgu nevaram runāt, jo Latvijas vīnogu vīna apjoms, ko saražo licencētie vīndari, ir ļoti, ļoti mazs. Raudzētiem dzērieniem – augļu un ogu vīniem – cenas ir no pieciem līdz astoņiem latiem par pudeli. Nevar būt lētāk, jo tas ir ekskluzīvs produkts un roku darbs. Loģiski, ka vietējais vīns nevar konkurēt ar divu līdz četru latu vērtajiem masveidā ražotajiem vīniem lielveikalos,” klāstīja uzņēmējs.
Pirmie vīndari, kas pirms gada līdz ar likumdošanas izmaiņām sāka oficiāli pārdot vīnu, to realizē vai nu uz vietas saimniecībā, tuvējās kafejnīcās, vai gadatirgos savā reģionā, vai tālāk. Nākamais solis, no biznesa viedokļa, būšot restorāni, kuri jau izrāda interesi par tik ekskluzīvu dzērienkartes papildinājumu kā vietējo vīnogu vīns. Tiem vīndariem, kas spēs panākt un noturēt atbilstošu kvalitāti, varētu veidoties sadarbība ar specializētajiem vīna veikaliem.
“Lielāko potenciālu vietējā vīna noietam saredzam tūrisma nišā. Protams, ideāli ir viesu nama un vīna darītavas kombinācija, tomēr tas nav obligāti. Galvenais – lai vīndara saimniecība atrodas reģionā ar populārākajiem tūrisma maršrutiem – tā ir Bauska, Rundāle, Sigulda. Noteikti varētu veidot maršrutus, kur līdztekus kultūrvēsturisku objektu apskatei iekļauts vīna darītavas apmeklējums ar degustāciju. Pēc pāris degustācijām tūrists labprāt ver vaļā maciņu un nopērk kādu pudeli,” sacīja Labrencis.
Viņaprāt, tuvākajā laikā Latvijas vīnogu vīna eksportam uz ārvalstīm praktiski nav izredžu, jo Latvijas vīnam vērtība ir tikai tūristu un “mūsu pašu acīs. Arī kolekcionāriem būtu interese iegādāties tik tālu uz ziemeļiem ražotu vīnu. Protams, ja kādam no vīndariem izdodas radīt patiešām unikālu dzērienu, par eksportu varētu padomāt, bet jāapzinās, ka eksportam vajag “uzaudzēt” apjomus”.
NOZARE.LV
Komentāri