Otrdiena, 16. jūlijs
Vārda dienas: Hermīne, Estere, Liepa

Vilina tūristus uz Raunu

Sarmīte Feldmane
00:00
19.01.2016
4
Img 3302 1

Pagājušajā nedēļā tikās Raunas, Smiltenes un Apes novadu tūrisma organizatori. “Gatavojamies “Balttour”,” saka Raunas novada tūrisma organizatore Ilze Tropa. Raunēnieši tāpat kā pērn sadarbībā ar kaimiņiem un tūrisma aģentūru “Balt-go” tūristus aicinās piestāt “Vidzemes šosejas pieturās”. “Šos trīs novadus vieno Vidzemes šoseja. Daudzi pa to brauc, daudzi pabrauc garām, bet ir vērts iebraukt,” skaidro “Balt-go” vadītāja Līga Pommere un uzsver, ka katram novadam attīstībā ienākošais tūrisms ir svarīgs.

Izstādē raunēniešiem stāstāmā par savu novadu ir daudz. “Stāstīsim par mājražotājiem. Daudzi pazīstami Latvijā, kā “Siera ražotne” un “Latvijas ķiploks”, un ir daudzi citi. Raunas kultūrvēsture – pilsdrupas, Tanīsa kalns – tādu nav katrā novadā, Staburags – vienīgais Latvijā. Raunā arī notiek pasākumi, kas piesaista daudzus no citiem novadiem – Viduslaiku svētki, velobrauciens “Apkārt Raunai”, Raunas vārda diena, festivāls “Rodam Raunas novadā”,” ar lepnumu stāsta Ilze Tropa un uzsver, ka būtiskākais ir aicināt cilvēkus, lai viņi atbrauc, te ir, ko redzēt, iespējas pavadīt laiku un atpūsties. Viņa arī atzīst, ka daudz iespēju tūrismā ir arī Drustiem un drustēnieši ir aktīvi. Taču, kamēr turp nevarēs aizbraukt pa pieklājīgu ceļu, tūristi ar autobusiem nebrauks, arī individuālie ceļotāji neriskēs salauzt savas mašīnas.

“Balt-go” savos maršrutos iekļauj Raunu, kā arī līdz šim dažādās izstādēs reklamējis Raunu. “Jābrauc pie tālākiem kaimiņiem un viņi jāaicina uz Raunu. Arī mēs taču gribam redzēt Kurzemi, Latgali, viņi jāieinteresē par Raunu. Rauna interesanta šķiet arī Krievijas tūristiem,” pastāsta Līga Pommere un piebilst, ka labi ļaudis jāinformē, cik Raunā daudz iespēju un kādi te notiek pasākumi. Sadarbība turpinās, tūrisma informācijas centrā Raunas centrā strādā gan tūrisma aģentūras, gan pašvaldības tūrisma speciālisti.

Raunas popularizēšana neinteresē tikai tūrisma nozarē iesaistītos. Jauniešu centrs kāda projekta ietvaros veidos videoklipu par Raunu. “Lai tas uzrunātu plašāku interesentu loku, vajadzīgs sauklis par Raunu, kas piesaista. Izsludinājām konkursu, ikviens varēja piedalīties, izmantojot sociālos tīklus, domes mājaslapu vai arī uzrakstīt un iesniegt pašvaldībā. Prieks, ka interese bijusi liela, esam saņēmuši daudzus interesantus piedāvājumus. Ir īsi un konkrēti, ir dzejas rindas. Desmit piemērotākie izraudzīti, un turpināsim vērtēt, piesaistot vēl speciālistus,” pastāsta Ilze Tropa. Viņa atklāj dažus no vairākiem desmitiem – “Rauna atklāj mani no jauna”, “Rauna uzlādē un aug”, “Visi ceļi ved uz Raunu”, “Vai ar zirgu vai ar aunu, šurpu brauc, tev jāredz Rauna”, “Rauna – caur gadsimtiem skaistai būt nav kauna”.

“Rauna nav sveša Latvijā, cilvēki zina Staburagu, zina, ka rūķi rūķojas Raunā, ka te tik daudz kā garšīga un vēsturiska ,un vēl daudz ko citu. Raunā ir ļoti daudz, ko redzēt. Par to arī ir jāstāsta,” atgādina Līga Pommere.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Ar mākslu pret vardarbību

05:14
16.07.2024
5

Cēsīs, Raunas ielas 8 iekšpagalmā, garāmgājēji nevar nepamanīt sienas gleznojumu. Tajā sieviete, kurai uzglūn čūska, bet kāda roka uzbrucēju satver. Kā stāsta biedrības “Latvian Association for Youth Activists”  vadītāja Marija Groza, gleznojums simbolizē  solidaritāti un atbalstu pret vardarbībā cietušajāmsievietēm. Darba autore ir lietuviešu māksliniece Egle Narbutaite. “Vēlējos ilustrēt spēcīgu sievieti, kura spēj stāties pretī briesmām un […]

Ūdenslīdēju mācībās atgādina par drošību pie ūdens

00:00
16.07.2024
8

Šī gada peldēšanās sezonā no ūdenstilpēm izcelti jau 27 bojāgājušie, 2024. gadā līdz šim – 52 cilvēki. Peldsezonā pēdējos trīs gados Valts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) no ūdens izceļ vidēji 50 bojāgājušos. Lai spētu pēc iespējas operatīvāk sniegt palīdzību slīkstošajam vai arī atrast noslīkušo, ūdenslīdēji reizi mēnesī rīko mācības praktisko iemaņu nostiprināšanai. Šonedēļ tās […]

Seminārs "Dīķis kā mazdārziņš"

17:36
15.07.2024
10

SIA “Latvijas Lauku Konsultāciju un Izglītības Cents” zivsaimniecības nodaļa) organizē izglītojošu semināru Cēsīs “Dīķis kā mazdārziņš – ierīkošana un uzturēšana” Norises datums 18.07.2024Ruckas muiža, Piebalgas iela 19, Cēsis, Cēsu novads, LV-4101Laiks: 10.00 -15.00 Dalībniekiem būs iespējas iegūt zināšanas par zivju audzēšanu, zivju barošanu, par ūdens kvalitātes parametriem, kā izveidot tehniski pareizu zivju dīķi, kā arī […]

Vērtē Ungura veselību

00:00
15.07.2024
29

Ungura, Juvera, Ilzes, Nedža, Tauna un Niniera ezeros šovasar tiek veikta zinātniskā zveja un hidrobioloģiskā izpēte. Pētnieki kontrolzvejā novērtē zivju resursus, ņem ūdens paraugus, lai noteiktu ezera ekoloģisko stāvokli un zivju barības bāzi. Pie Ungura ikvienam bija iespēja parunāties ar pētniekiem, uzklausīt viņu secinājumus. “Ungurs ir viens no Latvijas priecīgākajiem ezeriem. Zivju sabiedrība ir veselīga, […]

Zinātnieki un zemnieki ilgtspējīgai saimniekošanai

00:00
14.07.2024
32

Vairāk nekā pussimts zemnieku ne tikai no Vidzemes bija sabraukuši uz Lauku dienu Agroresursu un ekonomikas institūta (AREI)    Priekuļu pētniecības centrā. Kaut diena bija lietaina, slēpušies zem lietusmēteļiem un lietussargiem, zinātnieku pavadībā dalībnieki izstaigāja kartupeļu, zirņu, kviešu, miežu un rudzu selekcijas un izmēģinājuma laukus, kas tiek apsaimniekoti gan bioloģiskajā, gan integrētajā audzēšanas sistēmā. “Lauku dienā […]

Mārsnēnu teātris turpina ar pārbaudītām vērtībām

00:00
13.07.2024
31

Mārsnēnu teātris šovasar savus skatītājus iepriecināja ar pirmizrādi. “Kazlauckus prot savu darbu” – joku luga vienā cēlienā ir atsauce uz iepriekšējo izrādi “Tapiņa atgriešana”. Sezonas noslēgumā izrādīt jaunāko iestudējumu mārsnēniešiem jau ir tradīcija. Režisore Ingrīda Zilgalve pastāsta, ka “Tapiņa atgriešana” nospēlēta tik daudz reižu – 21 izrāde. Divas no tām aizvadītas Latvijas Brīvdabas etnogrāfiskajā muzejā. […]

Tautas balss

Prieks par sakārtoto un skaisto ielu

17:29
15.07.2024
16
Cēsniece O. raksta:

“Cēsīs, atjaunotajā Bērzaines ielas posmā, ierīkoti glīti soliņi un atkritumu urnas, apkārtne tīra. Jauki tur piesēst. Bērzaines iedzīvotāji beidzot ir ieguvēji. Labi sakārtota gan Gaujas, gan Bērzaines iela. Par to prieks,” pārdomās dalījās seniore, cēsniece O.

Haoss ar pasažieru pārvadājumiem

17:28
15.07.2024
12
Lasītājs J. raksta:

“Ik pa brīdim parādās ziņas, ka nav skaidrs, kas mūspusē nodrošinās sabiedriskā transporta pakalpojumus. Valsts pasūtījumā ar līgumiem un pārsūdzībām tāds juceklis, ka neviens no malas netiek skaidrībā. Jūnija nogalē pakalpojumu atļāva veikt CATA, bet tikai līdz gada beigām. Taču nav dzirdams, ko atbildīgie dara, lai sajukums neturpinātos. Nesaprotu, kā Satiksmes ministrija pieļauj tādu bardaku,” […]

Nevar sagaidīt

16:55
15.07.2024
9
Piebaldzēns raksta:

“Sola un sola, ka Jaunpiebalgā drīz būs gatavs pansionāts, bet kā nav, tā nav. Gan jau vainojami būvnieki, bet žēl, ka vietējai varai nav nekādu iespēju procesu pasteidzināt. Tur būtu gan darba vietas vietējiem, gan pagastā apgrozītos vairāk cilvēku, proti, pie pansionāta iemītniekiem brauktu ciemos tuvinieki, draugi. Tirgotājiem būtu lielāks apgrozījums,” pārdomās dalījās piebaldzēns.

Botāniskais dārzs pilsētas centrā

16:54
15.07.2024
12
Cēsnieks O. raksta:

“Gāju Cēsīs pa Rīgas ielu, mani uzrunāja tūristi, ārzemnieki. Lūdza padomu, kā aizbraukt uz Līgatni, jautāja par Cēsīm. Un prasīja, kā var iekļūt Rīgas ielas botāniskajā dārzā. Jā, tur īpašums, kura adrese ir Rīgas iela 41, aizaudzis ar kokiem, krūmiem. No ielas to nodala dēļu žogs, gājējus šī vieta netraucē, bet iebraucējiem rada dīvainu iespaidu,” […]

Trūkst inženieru

10:49
09.07.2024
23
J. raksta:

“Ziņās televīzijā stāsta, ka Latvijā trūkst augsti kvalificētu speciālistu mežsaimniecībā un lauksaimniecībā. Jau labi zinām, ka trūkst arī celtniecības inženieru, elektroinženieru un līdzīgu profesiju speciālistu. Te nu esam nonākuši ar savu izglītības sistēmu. Ja bērnam skolā neiemāca rēķināt, ja viņš neapgūst fizikas, ķīmijas pamatus, tad vēlāk, protams, neizvēlas studēt inženierzinātnes, profesijas, kas saistītas ar matemātiku, […]

Sludinājumi