Trešdiena, 26. marts
Vārda dienas: Eiženija, Ženija

Vidzemnieki veidos uzņēmumus

Druva
23:00
22.08.2006
2

Pērnā gada rudenī Vidzemes attīstības aģentūra (VAA) uzsāka realizēt informatīvo kampaņu “Bezdarbam- nē!”, kuras laikā tika īstenoti četri projekti, lai sekmētos sociālā un ekonomiskā situācija sešos Vidzemes rajonos. Arī mērķgrupas izvēlētas dažādas, projektos iesaistīti jaunieši, vecāki, kuru ģimenēs aug vairāki bērni, sievietes, kuras vēlas iekļauties darba tirgū, meklējot jaunas iespējas, uzņēmīgi cilvēki tiek aicināti veidot jaunas komercsabiedrības un kļūt par pelnošām, pašnodarbinātām perso-nām. Tāpat atsevišķā projektā tiek meklēti veidi, lai izstrādātu sekmīgāko mūžizglītības stratēģiju valstī.

Kopumā projektos iesaistījusies 21 novada pašvaldība, Amatas novads un Skujenes pagastu iedzīvotāji mūsu rajonā.

“Uzsākot darbu, vislielākās bažas bija par to, vai iedzīvotāji spēs izglītoties ilgstoši, jo tikai pašlaik varam runāt par kāda projekta beigu tuvumu. Tie, kuriem interesēja, tiešām to būs paveikuši. Mēnešiem pilsētas un lauku cilvēki apmeklēja nodarbības un ir pozitīvi piemēri, kad projekta dalībnieki ne tikai mācās, bet jau realizē biznesa ieceres praktiski,” sacīja VAA direktore Jolanta Vjakse.

Uzņēmīgo iedzīvotāju atsaucība projektu vadītājus pat pārsteigusi, jo, piemēram, komercprojekta nodarbības Valmierā apmeklējusi pat kāda sieviete no Ķekavas, kura paspējusi ne tikai izskoloties, bet arī atvērt savu firmu. Speciālisti uzsver, ka šie projekti piedāvā daudz kvalitatīvu zināšanu un projektos iesaistītajiem, bez maksas. Latvijā praktiski citviet nebūs iespējams projektu izstrādi un vadīšanu apgūt bez lieliem kapitālieguldījumiem plus klausīties lekcijas likumdošanā, grāmatvedībā, apgūt informācijas tehnoloģijas un uzņēmējdarbības teoriju un praksi.

“Grupās cilvēki ir dažādi. Citi jau bija lolojuši sapni par savu uzņēmumu, citi tieši pretēji pārliecinājās, ka tā nav viegla nodarbe. Tomēr daudziem, kuri jau izstrādā biznesa plānus, ir ļoti interesantas idejas,” tā komercprojekta vadītājs Jānis Ceļmillers. Raksturojot panākumus, kādi izdevušies amatiešiem un skujeniešiem, speciālisti uzsvēra, ka tieši Skujenes pašvaldības vadība un iedzīvotāji bijuši stingri ieinteresēti uzlabot uzņēmējdarbības vidi pagastā, tiek lēsts, ka tas arī izdosies.

Ģimeņu projekta vadītāja Liene Ivulāne uzsvēra, ka projekts izdodas, jo projekta dalībniekiem ir dažādas intereses, dažādojas apmācība. Pie tam jaunās māmiņas, sievietes, kuras meklē jaunas iespējas darba tirgū, ir tā sabiedrības grupa, kas, speciālistuprāt, nereti nepelnīti atstāta bez ievērības. Mūsu rajona uzņēmīgie vecāki teorētiskās mācības beiguši, pēc apmēram mēneša sāksies praktiskās nodarbības, kurās nāksies izstrādāt atšķirīgus plānus, mācīties pārdot ne tikai preci, bet arī sava iespējamā uzņēmuma zīmolu.

“Negribēju vairs strādāt priekš otra, bet izveidot savu mēbeļu veikalu. Tas bija mans sapnis. Tagad esmu tuvu veikala atvēršanai. Esmu vienojusies ar mēbeļu ražotājiem Polijā, sekos piegādes,” gandarījumu par iegūtajām zināšanām pauda valmieriete Lolita Kupča, kura uzsvēra, ka nekad nesauks sevi par lielu biznesmeni, bet strādās, lai izdotos nopelnīt savai dzīvei, izskolot dēlu un, iespējams, vēlāk atlicināt līdzekļus arī labdarībai.

Projektu vadītāji uzsvēra, ka topošajiem uzņēmējiem interesantu ideju netrūkst. Ir cilvēki, kuri vēlas nodarboties ar stādu audzēšanu Vidzemē, kuri gatavi piedāvāt ainavu iekārtotāja pakalpojumus, audzēt zemenes vai atrast kādu interesantu niansi lauku tūrisma pakalpojumu klāstā.

VAA speciālisti saka, ka par lielākiem projekta rezultātiem varēs runāt nākamajā gadā, bet pozitīvie piemēri ir rosinoši. Liela atsaucība bijusi arī dalībai jauniešu prakšu projektā, vairāki jaunieši ar augstāko izglītību, bet bez praktiskas pieredzes projektu izstrādē un vadīšanā, tādu ieguvuši, strādājot VAA. Tieši jaunieši, kuriem ir augstākā izglītība, bet vēl nav sasnieguši 25 gadu vecumu var VAA interesēties par jaunām iespējām. VAA tādas piedāvā arī jauniešiem ar īpašām vajadzībām. Bet runājot par mūžizglītības projektu, ir iegūta datu bāze, kur meklējama informācija par tālākizglītības iespējām, kādas tās pašlaik ir katrā no novada pašvaldībām, tiek meklēti labākie risinājumi mūžizglītības stratēģiskajam plānam Vidzemē.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

25.marts dzīvo represēto atmiņās

00:00
26.03.2025
12

Tas jāizprot jaunajai paaudzei Pavasaris, mostas daba, bet šodien Latvijā pie karogiem sēru lentes. 1949. gada 25. marta deportācijas ir viena no drūmākajām Latvijas vēstures lappusēm. Dažās dienās padomju okupantu vara otro reizi īstenoja masu deportāciju. Liepas bibliotēkā savāktas un glabājas liepēniešu, kurus no 1941. līdz 1953.gadam    skāra represijas, atmiņas.  Te jau daudzus gadus […]

Pasniegtas “Gada balvas kultūrā”

06:35
25.03.2025
43

Cēsu novadā pirmoreiz pasniegtas “Gada balvas kultūrā”. Ikviens varēja ieteikt cilvēkus, kuri, viņaprāt, par pērn ieguldīto darbu pelnījuši pagodinājumu. Laureāti saņēma pašvaldības Goda rakstu un mākslinieka Ēro Rasa darināto piemiņas balvu, kurā stiklā mirdzošā zvaigzne atgādinās, cik nozīmīgs novada kultūras dzīvē ir šis gads, kad iesākas jauna tradīcija. Katrā nominācijā bija ieteikti vairāki cilvēki, notikumi, […]

Stiprina sociālo darbinieku vērtību

00:00
25.03.2025
57

Atzīmējot Pasaules sociālo darbinieku dienu, Cēsu novada pašvaldībā godināja Sociālā dienesta darbiniekus. Vidzemes koncertzāles kinozālē svētku noskaņā sveica katras nodaļas gada darbinieku, pasniedza pateicības darbiniekiem, kuru veikumu cildināšanai bija ietikuši nodaļu vadītāji. Pēc oficiālās daļas visi noskatījās filmu “Vecāku sapulce”. Uzrunājot sociālos darbiniekus, Sociālā dienesta vadītāja Inga Kārkliņa sacīja: “Šodien vēlos izteikt visdziļāko pateicību par […]

Cēsu Valsts ģimnāzijas saime atgriežas mājās

00:00
24.03.2025
75

20.martā, pēc apjomīgiem rekonstrukcijas darbiem atklāta Cēsu Valsts ģimnāzijas atjaunotā ēka. Mācību iestāde, kuras sākotnējais nosaukums ir Cēsu Valsts vidusskola, dibināta 1925.gadā, un šogad skola atzīmē simtgadi. Ģimnāzijas vēsturiskās ēkas celtniecība sākās dažus gadus pēc skolas dibināšanas – 1937. gada pavasarī, kad kalniņā aiz sliežu ceļa svinīgi ielika pamatakmeni jaunbūvei. Tā projekta autors bija Indriķis […]

Sēja nav tikai pavasara ziņā

00:00
23.03.2025
50

“Plaukstas lieluma pavasaris” – ar tādu nosaukumu pirms aktīvās darba sezonas zemnieki satikās Agroresursu un ekonomikas institūta Priekuļu pētniecības centrā, lai  uzzinātu jaunākās tendences un citas aktualitātes zemkopībā.  Drabešu pagasta zemnieku saimniecības “Kalna Smīdes” saim­nieks Jānis Sietiņsons “Dru­vai” atzina,  ka pavasaris vienmēr ir pārdomu brīdis. “Var sēt un var nesēt, bet abos gadījumos ir jābūt […]

Aicina uzmanīties no krāpniekiem, kas iedzīvotājiem sūta īsziņas tiesas vārdā

13:16
22.03.2025
27

Valsts policija aicina iedzīvotājus būt piesardzīgiem, jo krāpnieki iedzīvotājiem nosūta viltus īsziņas tiesas vārdā, lai iegūtu piekļuvi bankas datiem un izkrāptu naudu – šogad šādā veidā Latvijā jau izkrāpti vairāk nekā 26 000 eiro. Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldē saņemta informācija par kārtējo krāpšanas gadījumu – šoreiz krāpnieki iedzīvotājam nosūtījuši īsziņu Tiesu administrācijas portāla tiesas.lv […]

Tautas balss

Karogi aizēno laukumu

13:44
23.03.2025
17
Lasītāja V. raksta:

“Nesaprotu, kāpēc tiem, kas atbild par Cēsu noformējumu, tik ļoti patīk karogi. Pil­sētas centrs mazliet atgādina skatus no vēsturiskām filmām, kur rāda pagājušā gadsimta 30.gadu Vāciju un Padomju Savienību. Turklāt, domāju, karogi ap Vienības laukumu aizēno pieminekli, skatu uz apkārtējām ēkām. Tās it kā pazūd,” pārdomās dalījās lasītāja V.

Varētu labot, bet vieglāk izmest

13:43
22.03.2025
32
33
Cēsniece raksta:

“Videi draudzīgai ikdienai nemaz ne tik sen visos medijos runāja, ka būs atbalsts amatniekiem, kas labo dažādas sadzīves lietas, arī apavus un tamlīdzīgi. Cēsīs gan nejūtam, ka būtu tāds atbalsts un šādi pakalpojumi ir kļuvuši pieejamāki. Ja šuvējas, kas uzņemas apģērbu arī labot, var atrast, apavu meistars jāmeklē ar uguni. Salabot fēnu, mikseri vai kādi […]

Tautiskās dejas rada pavasarīgu noskaņu

11:42
20.03.2025
14
Skatītāja raksta:

“Priecājos par tradicionālo koncertu “Uzziedi dejā!”, kas notika Priekuļos. Redzēt vienuviet tik daudz labu deju kolektīvu, gan pašus priekuliešus, gan citus, ir skaisti. Guvu tik jaukus iespaidus un pavasarīgu noskaņu,” pau­da skatītāja.

Grausti pavasara saulītē

11:42
20.03.2025
28
Lasītāja Z. raksta:

“Privātīpašums ir neaizskarams, bet vai tomēr neesam to padarījuši par pārlieku neaizskaramu? Tā liek domāt grausti, kas redzami Cēsīs. Starp Vaļņu un Rīgas ielu ir īpašums, kur slienas drupas, nu gluži kā vēstures pieminekļi. Bet vieta vismaz sakārtota. Daudz bēdīgāk izskatās vecā pienotavas ēka, īpaši tas redzams tagad, kad spoži spīd sau­le, bet koki un […]

Smiltis jāslauka ar slotu, ne jāpūš ar gaisu

11:41
19.03.2025
25
Seniore raksta:

“Man ļoti nepatīk, ka pilsētas ielās smiltis tīra ar gaisa pūtējiem. Kāda no tā jēga! Smiltis tikai uzpūš gaisā, pēc tam tās nosēžas visā tuvākajā apkārtnē. Var jau būt, ka kāda ielas mala kļūst tīrāka, bet kopumā vide gan ne. Pareizāk noteitki ir ziemā sakrājušās smiltis no asfalta tīrīt ar parasto paņēmienu – slotām un […]

Sludinājumi