Pirmdiena, 17. februāris
Vārda dienas: Jūlija, Džuljeta

Vidzemes mežsaimnieki uzvar

Druva
23:00
10.07.2008
32
200807102021528424

Mūsu reģiona mežsaimnieki apliecinājuši, ka savu profesiju pārzina uz “teicami”. Aizvadītās nedēļas nogalē Valsts meža dienesta profesionālo sacensību kopvērtējumā Ziemeļvidzemes virsmežniecības komanda izcīnīja 1.

vietu. Komandā startēja arī mūsu rajona mežniecību darbinieki, gūstot labus rezultātus.

Divi sacensību veidi ir īpaši, kas, strādājot mežā, ir vitāli nepieciešami – šaušana un orientēšanās.

Sacensības šaušanā notika pa lidojošiem un stāvošiem mērķiem. Katrā komandā startēja divi dalībnieki, Ziemeļvidzemes virsmežniecības komandai kopvērtējumā 3.vieta. Tajā piedalījās Ieriķu mežniecības mežsargs Guntis Skrastiņš, kurš individuālajā vērtējumā ieguva 1.vietu. G.Skrastiņš saka, ka patīkams panākums bijis pirmā vieta šaušanā ar lodēm, to, ka lidojošu mērķu šaušanā varētu būt labi rezultāti, mežsargs zinājis: “Agrāk ar šaušanu neaizrāvos, bet pērn kopā ar dēlu sāku tai pievērsties nopietnāk, trenējamies, braucam uz šautuvi. Nu redzami rezultāti.”

Ja neproti orientēties mežā, nevari strādāt meža dienestā. Orientēšanās sacensības notika četrās vecuma grupās, Ziemeļvidzemes virsmežniecības komandā, kas izcīnīja 3.vietu, piedalījās Piebalgas mežniecības mežziņa vietniece Inga Lūsa, mežsargi Jānis Biezais un Aivars Radziņš.

J.Biezais ar orientēšanās sportu nodarbojas jau sen, gūst labus panākumus starptautiskās profesionālās sacensībās, pērn izcīnīta pirmā vieta Eiropas mežsaimnieku čempionātā, kas notika Igaunijā, panākumi arī citās orientēšanās sacīkstēs.

I.Lūsa pastāstīja, ka viņa orientēšanās pamatiemaņas guvusi, mācoties Vecpiebalgas vidusskolā: “Skolotāja Klāva Zommera iemācītais joprojām noder gan darbā, gan profesionālajās sacensībās, kas notiek katru gadu. Uz pirmo kontrolpunktu ejot, gan nomaldījos, bet vairāk soda punktus nesaņēmu.”

Mežniecību komandas profesionālajā meistarībā sacentās 250 ha lielā meža platībā, kurā orientējoties pēc kartogrāfiskā materiāla, bija jāapmeklē 11 kontrolpunkti. Tajos jāveic koku, krūmu sugu noteikšana, mežaudzes inventarizācijas rādītāju noteikšana, meža atjaunošanas izvērtēšana, meža kaitēkļu un slimību noteikšana, meža augšanas apstākļu tipu noteikšana, kā arī jāparāda citas profesionālās zināšanas. Ziemeļvidzemes virsmežniecības komanda, kurā bija pārstāvēta Valkas un Smiltenes mežniecība, ieguva 1.vietu.

Mežziņi un mežsargi stafetē risināja teorētiskus un praktiskus uzdevumus, darbojoties ar mērinstrumentiem, biroja piederumiem un tehniku, ugunsdzēsības inventāru un tehniku. Teorētisko uzdevumu risināšanā bija jāuzrāda zināšanas dendroloģijā, meža ugunsdzēsības, meža un medību likumdošanas jautājumos. Komandā startēja Valmieras rajona mežniecību pārstāvji, iegūstot 1.vietu.

Virsmežniecības centra darbiniekiem arī vajadzēja atbildēt uz teorētiskajiem jautājumiem – gan par darba un medību likumdošanu, gan finansēm, gan meža ugunsapsardzību, gan mežsaimniecību, un komandām bija jārāda prasmes praktisku uzdevumu veikšanā. Virsmežniecības komandā startēja virsmežziņa vietnieks Mārtiņš Līdums, inženieri Jānis Ročāns, kas savulaik strādāja Cēsu virsmežniecībā, un Kaspars Beriņš.

Meža dienesta darbinieku iecienītajā sporta veidā tautas bumbā sieviešu komandu vērtējumā Ziemeļvidzemes mežniecība ieguva 4.vietu, komandā spēlēja arī Priekuļu mežniecības mežsardze Ginta Mihailova un Piebalgas mežsardze Inga Endzele.

Arī volejbola komanda izcīnīja 4.vietu, sastāvā spēlēja Pārgaujas mežniecības mežzinis Jānis Renga un mežsargs Harijs Vītols.

Lai paaugstinātu meža darbinieku profesionālo zināšanu līmeni un saglabātu sportiskās tradīcijas, Valsts meža dienesta darbinieki jau 17. reizi pulcējās ikgadējās profesionālajās sacensībās. Šogad tās notika Preiļu rajonā mežā pie Rušona ezera.

Spēkiem un zināšanām mērojās mežsargi, mežziņi un arī virsmežniecību administrāciju darbinieki, pavisam kopā ap 550 dalībnieki. Viņiem bija jāuzrāda gan labas teorētiskās zināšanas, gan arī praktiskās darba iemaņas mežā.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Sākusies Nītaures pamatskolas ēkas pārbūve

00:00
17.02.2025
5

Nītaures Mūzikas un mākslas pamatskolas kolektīvam šis mācību semestris sākās ar pārmaiņām. Skolas ēkā notiek vērienīgi remontdarbi, kopš  6.janvāra mācības ir pagastmājas telpās. “Telpas apsekoja kontrolējošās iestādes un atzina, ka tās izmantojamas mācību darbam. Skolēnu brīvlaikā notika pārcelšanās. Lai to izdarītu , strādāja skolotāji, bērnu vecāki, palīdzēja apvienības pārvaldes darbinieki, zemessargi,” stāsta pamatskolas direktore Gunta […]

Krustcelēs alga, piemaksa un mērķdotācija   

00:00
16.02.2025
17

Vienmēr uzsvērta Dziesmu un deju svētku tradīcijas nozīmība latviešu kultūrā un nācijas stiprināšanā un līdztekus izskanējis amatiermākslas kolektīvu vadītāju satraukums par zemo atalgojumu. Pērn valdība apstiprināja vadītāju darba samaksas finansēšanas kārtības maiņu un noteica   valsts finansējuma daļu (mērķdotāciju) māksliniecisko kolektīvu vadītāju darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām. Kolektīvu vadītāji par darbu saņem […]

Eksperte: Maksa par recepti ir jauns birokrātisks slogs

00:00
15.02.2025
38
2

Neviennozīmīgi vērtētajā zāļu cenu reformā ir veikts tikai pirmais solis, un pašlaik būtiskākais ir izvērtēt reformas ieviešanas praktisko gaitu, intervijā LETA atzīst Rīgas Stradiņa universitātes Sabiedrības veselības un sociālās labklājības fakultātes prodekāne, Sabiedrības veselības institūta direktora vietniece un bijusī Zāļu cenu valsts aģentūras direktore Daiga Behmane. Viņa uzsver, ka viens no būtiskākajiem izaicinājumiem farmācijas nozarē […]

Ar mīlestību dāvināt pavasari

00:00
14.02.2025
174
2

Ziemu esam sagaidījuši, un lai, cik tā skaista, gribas būt pavasarī. Un, ja šodien vēl ir Valentīndiena, vēlēšanās pēc krāsām ir ļoti pašsaprotama. Nekas to dažādībā nespēj sacensties ar puķēm. Ieejot Cēsīs zemnieku saimniecības “Kliģeni” siltumnīcās, pretī nāk pavasaris. Zie­došu prīmulu podiņi veido krāsainu paklāju, kurā katrs zieds smaida. “Te zied un gatavojas ziedēt    […]

Slikti, ja rodas jautājums – vai vajag

00:00
13.02.2025
145
2

Cēsu novada SIA “Gaižēni” ir viens no lielākajiem cūkkopības uzņēmumiem Latvijā. Divas novietnes ir Cēsu novadā, Gaujaskalnā un Jaunraunā, bet divas Bauskas novadā, Īslīcē un Brunavā. Uzņēmums apsaimnieko 1600 ha zemes un gadā nobaro ap 100 tūkstošiem cūku un paši arī ganāmpulku atražo. Pērn SIA “Gaižēni” saņēma Cēsu novada uzņēmēju “Gada balvu” nominācijā “Lielākais nodokļu […]

Izstāde pārdomām par dzīvi un ne tikai

00:00
12.02.2025
45
1

Cēsu muzejā, Jaunās pils 4. stāva Izstāžu zālē, apskatāma Polijas mākslinieces Lauras Makabresku fotogrāfiju izstāde “Mierinājums”. “Kas man ir mierinājums? Tā ir tuvība, ieklausīšanās klusumā, skaistuma un cerības dāvana, lūgšana par kādu, ko es bieži vien pat nepazīstu, bet dziļi ticu, ka kādu dienu mēs iepazīsimies. Šis mierinājums nerastos, ja es pati to vispirms nebūtu […]

Tautas balss

"Izmet āķi" par stabiņiem pilsētā

16:46
15.02.2025
22
3
Lasītāja J. raksta:

“Mūspusē sākusies tāda īsta, mūsdienīga priekšvēlēšanu kampaņa. Par to liecina feisbuks. Ieraudzīju ierakstu, kurā kāda politiskā spēka pārstāvis aktualizēja jautājumu par satiksmi norobežojošiem stabiņiem Cēsu ielās. Cilvēks stāstījumā apšauba šo stabiņu vajadzību un pauž neizpratni, kāpēc tie izvietoti konkrētās vietās. Tāpat uzsvērts, ka par šo stabiņu uzturēšanu taču jāmaksā, cik lietderīgi ir tādi izdevumi. Gan […]

Arī pa grants ceļiem brauc nodokļu maksātāji

20:24
12.02.2025
22
Lasītājs K. raksta:

“Ceļu uzturētāji saka, ka tagad grants ceļu bedres nevar likvidēt, stāvokli uzlabot. Tā jau ir, bet vai tad, ja siltajā sezonā šos ceļus atjaunotu, normāli uzturētu, tie tagad nebūtu tik ļoti slikti? Saka, ka neesot naudas, taču arī pa grants ceļiem brauc nodokļu maksātāji,” pauda lasītājs K.

Arī nomales nedrīkst atstāt bez satiksmes

20:23
11.02.2025
26
Seniore raksta:

“Samazina sabiedriskā autobusa reisu skaitu, jo esot maz pasažieru. Tā jau ir, jo attālākās, nomaļākās vietās dzīvo aizvien mazāk cilvēku. Bet ko lai dara tie palikušie, kuriem nav sava auto vai ģimenei ir viens braucamais, bet katram jātiek uz citu pusi? Kādreiz runāja, ka varētu būt kādi speciāli reisi, kurus, kad vajag, iepriekš pieteiktu. Domāju, […]

Nesapratnē par ģimenes ārsta pieejamību

12:30
07.02.2025
49
Seniore raksta:

“Lasu, ka Ģikšos un Skujenē darbu sāk jaunais ģimenes ārsts. Bet kā būs Taurenē? Iepriekšējais dakteris, kas strādāja Amatas un Sku­jenes pagastā, pieņēma pacientus arī Taurenē, mēs, dzērbenieši, turp braucām. Ko tagad darīt? Esam vecākā paaudze, ir kāds, kuram nav savas automašīnas, kam nav tuvinieku, viņš taču neaizbrauks līdz Ģikšiem,” sacīja seniore, kas dzīvo Dzērbenē.

Ja maza pensija, Ungurā vairs nezvejot

11:31
07.02.2025
38
Cēsnieks J. raksta:

“Kam piederēs Ungurs? Tikai bagātajiem, ja ieviesīs pašvaldības atbalstīto licencēto makšķerēšanu, zvejot varēs tikai tie, kas iegādājas licenci. Nabagie, reņģ­ēdāji, kaut arī reņģes tagad dārgas, to nevarēs atļauties. Zivju daudzumu ūdenstilpēs samazina tie, kas velcē no motorlaivām un lieto ehalotu. Tāpēc šos makšķerēšanas veidus vajadzētu aizliegt. Ungurs nav tik liels, lai savas zvejas vietas nevarētu […]

Sludinājumi