Svētdiena, 14. jūlijs
Vārda dienas: Oskars, Ritvars, Anvars

Vētra plosās Meža kapos. Jākopj sekas

Andra Gaņģe
05:55
06.07.2024
56
Vetra11

Neizturēja. Koks, kas gadiem audzis un radījis pavēni aizgājēja tuviniekiem, nav izturējis vēja spēku. FOTO: Andra Gaņģe

Cēsu Meža kapi piedzīvojuši lielus pos­tī­jumus. Pirm­dienas otrajā pusē tieši pāri daļai kapsētas brāzās spēcīgs vējš un lietus, nolaužot un izgāžot kokus, izārdot pat kapavietas. Atcelti Kapu svētki, kas te bija paredzēti nedēļas nogalē. Pašvaldība plāno, ka kapu sakopšanas darbi varētu aizņemt nedēļas trīs, bet pirms tam vēl jāizvēlas uzņēmējs, kas pildīs šo pakalpojumu, un jānoslēdz līgums.

Cēsu novada pašvaldības Īpašumu apsaimniekošanas pārvaldes vadītāja vietnieks komunālajos jautājumos Egils Kurpnieks pastāstīja, ka ir izsludināta cenu aptauju, aicinot pieteikties komersantus, kas gatavi sniegt šo pakalpojumu. “Uzņēmēji jau brauc, apskata darba lauku, iepazīstas ar situāciju. Kapos nozāģēt un izvest kokus līdz krautuvei ir sarežģīti, saprotams, izmaksas lielas,” pastāstīja E.Kurpnieks.

Pašvaldība iespējas sakopt kapsētu sāka vērtēt jau tūlīt pēc vētras. “Jāņem vērā kapu infrastruktūra, kur nevar izmantot parasto meža tehniku,” sacīja E.Kurpnieks.

“Apspriesta pat iespēja izmantot ceļamkrānu, lai no kapsētas izceltu nozāģētos kokus. Protams, vējgāzes var iztīrīt arī ar roku darbu, taču tad baļķis jāsagarina, un tāda koksne derīga tikai malkai, kam zema cena. Tā pašvaldībai kapsētas sakopšana izmaksātu vēl vairāk, jo mēs maksāsim par darbu, bet uzņēmējs no pašvaldības nopirks iegūto koksni atbilstoši tās tirgus vērtībai.”

Cenu aptaujas pēdējā diena ir šodien, 5.jūlijā. Pirmdien vietvara sāks apkopot un izvērtēt uzņēmēju piedāvājumus, lai izvēlētos gan kvalitatīvāko, gan cenas ziņā izdevīgāko pašvaldībai.
Kapsētas teritoriju kopj arī paš­valdības darbinieki. Viņi pamazām izvāc kokus tajā kapu daļā, kur vētras nodarījumu mazāk, savāc lielos zarus, iztīra celiņus visā teritorijā, kur tas iespējams, lai varētu sākt darbu mežizstrādes uzņēmums.

Meža kapos dabas spēki darbojušies pamatīgi. Vēja brāzmas pirmdien īpaši spēcīgi postīja Cēsu Mežu kapu jaunāko apbedījumu kalniņu un tai pretim esošo vecākās kapsētas daļu. Lauztas priedes, izgāzti bērzi un citi lapu koki, pat jaunais ozols, kas stādīts zālājā pie kapsētas. “Druva” vērtē, ka jaunajā daļā kapa vietām un stādījumiem postījumu mazāk nekā veco apbedījumu pusē, kur vairāk koku, arī lapu koki, kurus vētras pūtieni ķēra īpaši smagi. Dažā apbedījumu vietā bojāta pat kapa kopiņa. Taču jaunajā kapu kalniņa daļā, kur līdzās priežu audzes, postījumu daudz. Priedes lūzušas un pārgāzušās kapu vietām, vējš izsvaidījis milzīgus zarus. Taču, protams, vētras pēdas bija jūtamas visos Meža kapos, visur zari, lapas, ko šķaidījušas brāzmas.

Postīta arī kapsētas saimniecības ēkas apkārtne, otrdien vēl nebija pagūts novākt priedi, kas uzgāzusies celtnei. Par laimi, vismaz no malas skatoties, nešķita, ka jumts būtu bojāts. Otrdien, 2.jūlija rītā, “Druva” pārliecinājās, ka ēkas apkārtni kopa kapu darbinieki un palīgi, kas piesaistīti no probācijas dienesta. Vecākajā kapsētas daļā, kur vētras postījumu maz, tomēr ir pa aizlauztam un nolauztam kokam, strādāja kapu saimniecības darbinieki, zāģēja kokus. Ielas mala gar kapsētu jau bija sakopta, tur 1.jūlija vakarā strādāja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD), palīdzēja pašvaldības darbinieki un uzņēmēji.

Ziņa par vētras nodarīto kapsētai pirmdien ātri apskrēja soci­ālos medijus, jau drīz Meža kapiem tuvējās ielas – Lenču, Birzes, Viestura – bija automašīnu pārpildītas, cilvēki gribēja pārliecināties, cik cietušas viņu tuvinieku kapu vietas, un vērtēt, ko varētu glābt. Līdz kapsētai aizbraukt nevarēja, Lenču ielu no krustojuma ar Birzes ielu bloķēja VUGD, lai glābēji varētu veikt savu darbu. Turklāt situācija kapos un to apkaimē bīstama, lūzušie koki bija iekārušies blakus esošajos, jebkurā brīdī tie varēja krist, varēja lūzt lieli zari, ikviens bija apdraudēts. Taču cilvēki kājām devās uz kapiem un tomēr vakarā daudzi sakopa kapavietas, ja tas bija iespējams.

Arī otrdienas rītā uz Meža kapiem plūda mašīnu un cilvēku straume, daudzi nāca izvērtēt, kā varētu glābt savu tuvinieku atdusas vietu. Cilvēki nesa ziedus, kā lūdzot piedošanu par dabas nodarīto aizgājēju dvēselēm. Tās kapu vietas, kur līdzās nebija kritušu koku, bija sākts kopt jau pirmdienas vakarā. Pašvaldība otrdien lūdza iedzīvotājus nedoties uz kapsētu, jo tas gan traucē dienestu darbu, gan situācija var būt bīstama.

Jāpiebilst, ka cēsniekus un apkaimes iedzīvotājus aicināja nedoties mežā arī citās vietās, kur plosījusies vētra, piemēram, Niniera, Ērgļu klinšu apkārtnē.

Dabas stihija pirmdien postījumus nodarīja arī citās vietās Cēsīs, ne tikai kapsētai pieguļošajā Lenču ielā,bet arī Gaujas, Peldu, Dzirnavu, Krasta ielā. Nolauztie koki aizšķērsoja brauktuvi un bojāja elektroenerģijas apgādes un telekomunikāciju infrastruktūru. Postījumu likvidēšanas darbos iesaistīja arī pašvaldības darbiniekus, ārpakalpojuma sniedzējus. Darbus veica līdz tumsas iestāšanās brīdim.
Pašvaldība ziņoja, ka jau pirmdien sāks ielu ar grants segumu izskalojumu novēršanu – izlīdzināšanu, lai nodrošinātu caurbraukšanas iespēju. Otrdien bija plānots veikt seguma atjaunošanas darbus. 

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Zinātnieki un zemnieki ilgtspējīgai saimniekošanai

00:00
14.07.2024
9

Vairāk nekā pussimts zemnieku ne tikai no Vidzemes bija sabraukuši uz Lauku dienu Agroresursu un ekonomikas institūta (AREI)    Priekuļu pētniecības centrā. Kaut diena bija lietaina, slēpušies zem lietusmēteļiem un lietussargiem, zinātnieku pavadībā dalībnieki izstaigāja kartupeļu, zirņu, kviešu, miežu un rudzu selekcijas un izmēģinājuma laukus, kas tiek apsaimniekoti gan bioloģiskajā, gan integrētajā audzēšanas sistēmā. “Lauku dienā […]

Mārsnēnu teātris turpina ar pārbaudītām vērtībām

00:00
13.07.2024
15

Mārsnēnu teātris šovasar savus skatītājus iepriecināja ar pirmizrādi. “Kazlauckus prot savu darbu” – joku luga vienā cēlienā ir atsauce uz iepriekšējo izrādi “Tapiņa atgriešana”. Sezonas noslēgumā izrādīt jaunāko iestudējumu mārsnēniešiem jau ir tradīcija. Režisore Ingrīda Zilgalve pastāsta, ka “Tapiņa atgriešana” nospēlēta tik daudz reižu – 21 izrāde. Divas no tām aizvadītas Latvijas Brīvdabas etnogrāfiskajā muzejā. […]

Peldošā sala nerisinās āraišniekiem svarīgākās problēmas

00:00
12.07.2024
41

Kuplā skaitā Āraišu ezera apkārtnes iedzīvotāji bija sanākuši uz tikšanos, lai vairāk uzzinātu par pašvaldības uzsākto projektu. Plānots pētīt ūdenstilpi un tajā izveidot peldošu salu, kas veicinās bioloģisko daudzveidību un papildinās sabiedrības izglītošanas iespējas. Peldošā sala Āraišu ezerā tiks izvietota ezera vides stāvokļa uzlabošanai, skaidroja Cēsu novada pašvaldības projekta vadītāja Zane Pīpkalēja. Salā būs putnu […]

Raunā satikās “Pļavā”

00:00
11.07.2024
53

Piepildīts vakars un diena – kārtējo reizi var teikt par festivālu “Rodam Raunā”. Šīgada tēma bija “Pļava”, un ikviens varēja pārliecināties, kas tik pļavā nenotiek un ko tā dod mums. Festivāls iesākās ar koncertu Ilvas un Jāņa Lodziņu kolekcijas dārzā. Mierīgajā piektdienas vakarā pēc neliela lietus uz Ances Krauzes un Zigfrīda Muktupāvela koncertprogrammu “Violets”, kur  […]

Cēsis “Lampā” iziet plašu diskusiju loku

00:00
10.07.2024
56
1

Sarunu festivālā “Lampa” Cēsu novada pašvaldība savā sarunu telpā astoņās diskusijās bija izvēlējusies ļotidažādas tēmas: kultūras mantojums, kosmoss, digitālās prasmes, stilīgas mazpilsētas, apritīga būvniecība, bioreģions, kultūra un veselība, izglītība un inovācijas publiskajā pārvaldē. “Sarunu festivāls “Lampa” ir stabila vērtība desmit gadu garumā, tādēļ varam teikt, ka nav “Lampas” bez Cēsīm un Cēsis bez “Lampas”,” teic […]

Aicinām balsot par titula ieguvēju

11:07
09.07.2024
62
1

Sākusies balsošana par titula “Cēsnieks 2024” pretendentiem. Šogad pagodināšanai izvirzīti četri pretendenti. Žūrijas komisija balsošanai izvirzījusi: Natāliju Kramu, ilg­gadējo Cēsu bibliotēkas vadītāju, Vladimiru Kiseļovu, basketbola treneri, Ievu Moricu, sarunu festivāla LAMPA direktori, un Gunitu Bārdu, koncertu un pasākumu režisori, brīvprātīgā darba veicēju. “Cēsnieka” balvu piešķir jau vairāk nekā ceturtdaļgadsimtu. Tas ir uzņēma “Cēsu alus” un […]

Tautas balss

Trūkst inženieru

10:49
09.07.2024
21
J. raksta:

“Ziņās televīzijā stāsta, ka Latvijā trūkst augsti kvalificētu speciālistu mežsaimniecībā un lauksaimniecībā. Jau labi zinām, ka trūkst arī celtniecības inženieru, elektroinženieru un līdzīgu profesiju speciālistu. Te nu esam nonākuši ar savu izglītības sistēmu. Ja bērnam skolā neiemāca rēķināt, ja viņš neapgūst fizikas, ķīmijas pamatus, tad vēlāk, protams, neizvēlas studēt inženierzinātnes, profesijas, kas saistītas ar matemātiku, […]

Nav, no kā ietaupīt

15:13
05.07.2024
23
Seniore raksta:

“Ja cels pievienotās vērtības nodokli, tiem, kas dzīvo pieticīgi, būs vēl grūtāk. Tāpat jau no pensijas nekas nepaliek pāri, kad nopērku pārtiku. Ja tā būs dārgāka, tad vairs par dzīvokli arī nevarēšu samaksāt. No ēdiena neko ietaupīt nevaru, tāpat jau pērku tikai akciju preces,” pauda seniore.

Par ko uztraucas, par ko ne

15:13
05.07.2024
26
Iedzīvotāja raksta:

“Kad Cēsu Pils parkā notiek pasākumi, no centra līdz Festivāla ielai slēdz Lenču ielu. Un neviens neuztraucas, ka vairākas dienas Festivāla ielas iedzīvotājus traucē vēl lielāka satiksmes plūsma. Par Rīgas ielu gan visi raizējas, tur cilvēkiem neesot droši, iemītniekus traucē mašīnu trokšņi. Bet kā ar mums, kas dzīvo Festivāla ielā?” bija neapmierināta iedzīvotāja.

Apburtais loks

15:03
05.07.2024
25
1
Seniore raksta:

“Tomēr cilvēki spēj ietekmēt situāciju. Latvijas Pasts neuzdrošinās slēgt visas nodaļas, tās paliks arī laukos, lasu, pavisam 155. Tomēr 12 slēgšot, vienu no tām arī Cēsīs. Divas mūsu pilsētā neesot obligātas. Jau tā pastā bieži ir rindas, tagad būs vēl garākas. Un tad cilvēki neizvēlas šos pakalpojumus, bet Pasts tik saka, ka cilvēkiem tos nevajag,” […]

Cenas pārāk augstas

15:03
05.07.2024
28
Lasītāja O. raksta:

“Dārzeņaudzētāji saka, ka produkcija dārgāka, jo lielāks pievienotās vērtības nodoklis, kādu laiku bija pieci procenti, tad 12. Taču septiņu procentu palielinājums nav tik liels, lai piemēram, par lauka gurķiem prasītu gandrīz trīs eiro kilo­gramā. Var jau būt lielu uzcenojumu uzliek tirgotāji, tad audzētājiem jārunā ar tiem. Cenām jābūt samērīgām,” pau­da lasītāja O.

Sludinājumi