Vēstījumi no senatnes

Cēsis ir pirmā vieta Latvijā, kur skatāma starptautiska izstāde par klinšu zīmējumiem “Vēstījumi no senatnes” (Messages from Prehistory).

Izstāde, kas skatāma Cēsu Izstāžu namā, piedāvā unikālu skatījumu uz ziemeļvalstu aizvēstures mantojumu. Tā rada iespēju ieskatīties Karēlijas Oņegas ezera ap 6000 gadu senajos petroglifos, kas izkalti klintīs un sniedz ieskatu, kā tā laika cilvēki izprata savu pasauli. Izstādē savienots arheoloģiskais mantojums ar mūsdienu mākslinieku refleksijām un aktualizē jautājumu par seno zīmju nozīmi mūsdienu kultūrā.

Izstādes pamatā ir zinātniski verificētais informatīvais slānis, ko veido Igaunijas Aizvēs­tures mākslas biedrības ilggadējais pētnieciskais darbs – vairāk nekā 25 kilometru garas klinšu zīmējumu joslas dokumentēšana fotogrāfijās, frotāžās (tehnika, kurā papīru vai audumu viegli berzē ar krītu vai grafītu pāri klints virsmai), kartēs un shēmās. Apzināti vairāk nekā 1500 klinšu zīmējumi. Ekspe­dīcijās piedalījušies kā zinātnieki, tā arī mākslinieki, radot unikālu skatījumu uz senajiem simboliem. Izstādē ir iespēja skatīt vērtīgas liela mēroga (1:1) frotāžu kopijas, kur precīzi saglabāta seno līniju struktūra un mērogs, tā sniedzot autentisku pieredzi par antropomorfajām figūrām un dzīvnieku simboliem, kas parasti pieejami tikai dabiskajā vidē. Petroglifu motīvos dominē ūdensputni, lai gan visvecākie ir attēli ar aļņiem, tie veido astoņus procentus. Vairāk par tiem ir Mēness un Saules simboli. Protams, ir arī cilvēkveidīgi tēli.

“Esot līdzās šīm zīmju kopijām, neviļus sajūtu bijību, pietāti, arī trauksmi par nezināmo. Rodas sajūta, ko racionāli nevar izskaidrot, bet var noķert informācijas vibrāciju. Līdzīgas sajūtas piedzīvoju, veidojot skulptūras kūdrā, kad par sākumpunktu kļūst nevis skaidrojums, bet skaņa – tās ritms, tembrs un pirmatnējā iedarbība, kas rosina tēlus un sajūtas vēl pirms apzinātas izpratnes. Šajā procesā atklājas mentālās leksikas dziļākie slāņi – vieta, kur valoda savienojas ar uztveri, kultūru un identitāti,” sajūtās ar “Druvu” dalās izstādes kuratore Ginta Kristjansone.

Izstādes dizaina autores ir Kadi Pajupū un Marilina Pīrsalu. Ekspozīcija veidota tā, lai apmeklētāju pakāpeniski vestu no zinātniska konteksta uz māksliniecisku refleksiju. Māk­slinieces no Igaunijas un Lat­vijas radījušas darbus, kas interpretē seno zīmju materialitāti un simbolisko domāšanu. “Lai gan izstādes centrā ir vairāk nekā 6000 gadus seni petroglifi, vizuālais risinājums un dizains veidots mūsdienīgā, estētiski pievilcīgā valodā, radot dialogu starp pagātni un tagadni un padarot seno zīmju pieredzi aktu­ālu šodienas skatītājam. Izstāde aicina skatītāju aizdomāties par mūsu kopīgo kultūras kodu un tā nepārtrauktību,” norāda G. Kristjansone.

Izstāde aplūkojama līdz 24. maijam. Mākslas izstāžu un kultūras norišu koordinatore Kristī­ne Rozenberga vērtē: “Tāda izstāde Latvijā ir pirmo reizi, materiāls ir unikāls. Tajā var iedziļināties vēl un vēl, tādēļ izstādei nevar ātri izskriet cauri, tā atklājas vēl un vēlreiz no jauna. Izstāde ir gluži vai meditatīva. Turklāt tas, ka pirms sešiem tūkstošiem gadu radītas zīmes ir aktuālas arī šodien, rada sajūtu, ka visi esam vienā kopīgā telpā. Šie senie darbi ir laikmetīgi un patiks arī 21. gadsimta cilvēkam un mūsu vizuālajai uztverei. Izstādi jau apmeklējuši dažādi vecuma skolēni, un redzams, ka viņiem šādi vizuālie darbi ir ļoti uztverami.” K. Rozenberga    pie­bilst: “Līdz ar šo izstādi Izstāžu namā apskatāmi arī Talsu muzeja krājuma darbi, kas arī ir ļoti vērtīgi.”

Izstādi papildinās starptautiska zinātniska konference “Senatnes kods: zīmju semantika, mīti un māksla ziemeļu di­alogā”, kas notiks 23. aprīlī Izstāžu namā. Konference veltīta senajām zīmēm, to izcelsmei un nozīmei, iekļaujot skatījumu uz Igaunijas, Karēlijas un Lat­vijas teritoriju, kas vēsturiski saistīta ar somugru kultūrtelpu.