Vērtē Ungura veselību

Ungura, Juvera, Ilzes, Nedža, Tauna un Niniera ezeros šovasar tiek veikta zinātniskā zveja un hidrobioloģiskā izpēte. Pētnieki kontrolzvejā novērtē zivju resursus, ņem ūdens paraugus, lai noteiktu ezera ekoloģisko stāvokli un zivju barības bāzi.

Pie Ungura ikvienam bija iespēja parunāties ar pētniekiem, uzklausīt viņu secinājumus. “Ungurs ir viens no Latvijas priecīgākajiem ezeriem. Zivju sabiedrība ir veselīga, nav daudzveidīga, bet šāda tipa ezeram raksturīga, nav pārlieku daudz mazo zivju, pietiekami daudz plēsēju. Malu zvejnieku praktiski nav, ūdens kvalitāte normāla. Ungurs ir veselīgs brūnūdens ezers,” stāstīja    SIA “Saldūdeņu risinājumi” pētnieks, bioloģijas doktors    Matīss Žagars un atgādināja, ka arī iepriekšējā pētījumā 2018.gadā rezultāti bija līdzīgi, tie vēl tiks salīdzināti.

60.gados Ugura krastā sāka izstrādāt kūdru, notika izmaiņas ekosistēmā, bet turpmākos gados tā ir stabila. Taču ezera ūdens ir kļuvis brūnāks. “Visticamāk, tas ir  neatgriezeniski, jo    brūnās      humīnvielas      ļoti lēni noārdās un, pat ja beigtu purvu izstrādāt, ezers dzidrs nekļūs,” skaidroja pētnieks un uzsvēra, ka ir būtiski kontrolēt, vai izstrādātājs ievēro visus noteikumus.

Pētnieku komanda analizē kontrolzvejas lomu, novērtē zivju kondīciju, kas liecina par barības bāzi, vai tās pietiek katrā vecumā. Sākotnējās aplēses liecina, ka ezerā ir ļoti laba zivju populācijas sabalansētība. Daudz ir lielu asaru, kas ir augstas zivsaimnieciskās kvalitātes ezera rādītājs.

“Zinātnieki ezeru diagnosticē, bet apsaimniekotāji saglabā tā veselību, ja nepieciešams, ārstē. Apsaimniekotājam ir jāsaprot, ko un kā darīt,” uzsvēra M.Žagars un atgādināja – sabiedrības interese par ezera izmantošanu ir lielas. Pētnieks atzīst, ka Ungurs ir rimts un mierīgs, harmonisks, bet kaislību, diskusiju ap to allaž daudz.

“Ir vajadzīgi dati, lai saprastu, kā ezers jūtas, kas tam nepieciešams. Sajūtu līmenī daudz ko darām, bet vai pareizi? Vai ezerā jāielaiž zivju mazuļi, to var saprast tikai, ja ir dati,” sacīja Gaujas Ilgtspējīgas attīstības biedrības vadītājs Ainārs Šteins. Biedrībai pašvaldība uzticējusi novada ezeru apsaimniekošanu.

“Katram ezeram izvērtēsim    esošos un potenciālos apdraudējumus, un iegūtā informācija kalpos kā rekomendācijas turpmākajai apsaimniekošanai,” sacīja A.Šteins un atklāja, ka katram izstrādās saistošos noteikumus, kuros būs skaidri pateikts, ko ūdenstilpē drīkst un ko nedrīkst darīt. Nākotnē Ungurā iecerēta licencēta makšķerēšana.

“Mūsu katra vēlēšanās ir, lai būtu zivīm bagāts ezers, lai sabiedrībai būtu nodrošināta neapgrūtināta piekļuve,” uzsvēra A.Šteins un pastāstīja, ka Ungurs ir publisks valsts ezers, Dabas aizsardzības pārvalde (DAP) ir tā pārvaldītājs, bet pašvaldības atbildība ir zivju resursi. “Lai kaut ko darītu, ik solis jāsaskaņo ar DAP. Laivu ielaišanas vietu Ungurā saskaņojam jau astoto mēnesi, kaut krastā ar lāpstu vajadzētu izrakt tikai metrus 20,” atklāja A.Šteins.

Gaujas ilgtspējas biedrības vadītājs pastāstīja, ka makšķernieku saime kļūst lielāka, interese par makšķerēšanu mazumā neiet. Samazinājušās malu zvejnieku aktivitātes, toties aizvien biežāk makšķernieki izmanto eholotu – ultraskaņas ierīci, kas paredzēta ūdenstilpju dziļuma noteikšanai, un ar to var noteikt arī zivju bara atrašanās vietas.

M.Žagars jau desmito gadu pēta Latvijas ezerus, viņš pārliecinājies, ka sabiedrības attieksme pret dabu, ūdeņu resursiem ir mainījusies. Cilvēki saredz likumsakarības, ka katra rīcība atstāj sekas.

Pētnieki ņem katru zivtiņu, novērtē, izķidā, paņem paraugus tālākām analīzēm. Kontrollomā noķerta arī kāda kropla zivs. M. Žagars tās vēderā atradis plast­masas zivtiņu. “Katru gadu kādu tādu atrodam. Āķis kuņģa sulā noārdās, bet plastmasa ne. Zivs nespēj normāli dzīvot, jo tai kuņģis visu laiku ir pilns,” skaidro pētnieks.

Zivju kuņģos atrod arī dažādus parazītus. M. Žagars rāda lenteni, kas citai zivij vēderā, uzsverot, ka tas cilvēkiem nav kaitīgs. Jo ezerā    blīvāka populācija, jo zivīm vairāk dažādu parazītu.

Šodien pētnieku komanda ar interesentiem tiekas Taurenē, lai runātu par Juvera un Ilzes ezeru. Niniera izpēte plānota augusta otrā pusē.