Otrdiena, 13. maijs
Vārda dienas: Irēna, Irīna, Ira, Iraīda

Velkam Sauli kalniņā

Sarmīte Feldmane
08:27
28.12.2022
35
Bluui Velk 18

21. decembrī plkst.23.48 sākās astronomiskā ziema. Viena no gada īsākajām dienām.

Tā arī nelielajā Latvijā atšķirīga – no sešām stundām un 26 minūtēm Latvijas tālākajā ziemeļu punktā Valmieras novadā līdz septiņām stundām un divām minūtēm valsts tālākajā dienvidu punktā Augšdaugavas novadā. Rīgā tā ilga  sešas stundas, 43 minūtes un 32 sekundes. Der atcerēties, ka gada garākajā dienā, 21.jūnijā, Rīgā saule spīdēja 17 stundas un 52 minūtes.

Astronomi saulgriežus mēdz dēvēt arī par solstīciju, kas, burtiski tulkojot no latīņu valodas, nozīmē “saule stāv uz vietas”, jo punkts, kurā redz lecošu vai rietošu sauli, apstājas un pēc šīs dienas maina virzienu. Pēc Ziemas saulgriežiem katra diena kļūs arvien garāka, bet nakts – īsāka.

Ziemeļu tautām šis ir īpašs laiks – tiek gaidīta gaismas atgriešanās, prom dzīta tumsa. Ziemassvētku tradīcijās nozīmīga ir bluķa vilkšana. Āraišu ezerpils Arheoloģiskajā parkā interesenti un latvisko tradīciju uzturētāji kopā ar folkloras kopu “Grodi” iesaistījās senajā rituālā. Taures skaņas aicināja visus kopā pie ugunskura, lai ar dziesmām    ieskandinātu apkārtni. Kokos vizuļoja ledus sudrabs, ik pa brīdim vēja pūsma no zariem mēģināja notraust sniegu.

“Tik skaistā diena. Jūtami īstie Ziemassvētki -bez dāvanām, stresa, pienākumiem. Apkārt gaiši cilvēki. Ir viegli un jautri,” pārdomās dalījās Gunta Lokmane. Kopā ar Sarmīti Ērgli atbraukušas no Vecpiebalgas. “Daudz laika pavadām dabā, mežā. Citus gadus Ziemas saulgriežu sajūtu radām mežā,” pastāsta Sarmīte un atklāj, ka arī citviet    piedalījušās Bluķa vakarā.

Rasma Balode ģērbusies Kazas maskā, atbraukusi no Ieriķiem. “Ir saules grieži. Viss sliktais jādabū ārā un jāatstāj. Saule atgriežas, tumšais laiks beidzies. Skaista padziedāšana, izdancošanās, pamīņāšanās pa sniegu, kurš jaunāks, var plikām kājām. Vai nav jauki?”saka Rasma. Viņa arī darbojas folkloras kopā “Liepa” un pirmdienas vakarā piedalījās bluķa vilkšanā Cēsīs. “Katru gadu ir vēlēšanās būt klāt bluķa vilkšanā. Kovida laikā ģimenē vilkām ap māju. Pirms daudziem gadiem vilkām bluķi no lielā ceļa līdz Kvēpenei. Dziesmas jau atņem katru grūtumu,” pastāsta Rasma.

Kristīne un Oskars Bram­bergi kopā ar bērniem Benediktu un Doroteju atbraukuši no Rīgas. Kristīne atklāj, ka vismaz reizi gadā noteikti atbrauc uz Ārai­šiem. “Mums ir tuvas latviskās tradīcijas. Tieši Ziemas saulgriežos man ir dzimšanas diena un varu svinēt vēl vienu saules atgriešanos,” atzina Kristīne.

Pošoties bluķa vilkšanai, ģimenes gatavoja lāpas, tika minētas mīklas, dziedātas dziesmas.

“Grodu” vadītāja, tradīciju un masku pētniece Aīda Rancāne pastāstīja, ka par latviskajām tradīcijām interese nav zudusi. Pirms Ziemassvētkiem daudzviet tiek rīkoti Bluķa vakari, to dara arī darba kolektīvi, kaimiņi.

“Liela interese par latvisko bija pirms Atmodas, pēc neatkarības atgūšanas. Cilvēki meklēja vērtības, uz kurām balstīties. Katrs atrada savu pamatu. Kad materiālā dzīve nostabilizējas, garīgā tiek nolikta malā. Tie, kuri atnāk uz pasākumiem, lielākā daļa vismaz kaut ko ir dzirdējuši, kuri pirmoreiz piedalās rituālā, atveras un sajūt atjaunošanos,” stāsta A.Rancāne un atgādina, ka no psiholoģijas viedokļa rituāli iedarbojas citā līmenī, uz zemapziņu. Daudzas lietas ar racionālo prātu nevar izskaidrot un līdz ar to nevar pierādīt.

A. Rancāne arī vērtē, ka aizvien vairāk vecāki vēlas, lai bērni zina latviešu kultūras kodu, lai nākotnē viņos būtu piederības sajūta un izpratne par latviskajām tradīcijām. “Ja zini savas tradīcijas, vieglāk ir izprast citu tautu,” uzsvēra folkloriste.  Ziemassvētki ir maskošanās laiks. Arī uz bluķa vilkšanu vairāki apmeklētāji bija ieradušies maskās.

“Maskošanās ir sena tradīcija    daudzām tautām.    Ziemassvētki nav iedomājami bez maskām. Maskojas arī Miķeļos, Meteņos, Lieldienās.    Tikai mainās masku tēli, raksturs atšķiras, rudenī tas ir mierīgs, pavasarī maskas ir aktīvākas, gatavojas atmodai, auglībai,” pastāstīja A.Rancāne.

Kad sākās bluķa vilkšana, katrs centās pielikt roku garajai virvei un būt vilcējs. Izmetuši līkumus pa ezerpils teritoriju, trokšņojot un saucot “Kaladū”, rituāla dalībnieki atgriezās pie ugunskura. Uguns sadedzināja šogad sakrāto slikto. Ar dziesmām, rotaļām tika pavērts ceļš saulei.    Tā kliedē tumsu un ar katru nākamo dienu ceļas Pasaules kalnā augšup.

“Vairākus gadus ezerpilī nerīkojām bluķa vilkšanu. Taču apmeklētājiem ir interese. Varbūt nākamgad tiksimies atkal,” vērtēja Amatas apvienības pārvaldes    Tūrisma un Āraišu ezerpils nodaļas vadītāja Eva Koljēra un piebilda, ir liels prieks, ka daudzi apmeklētāji ir maskās.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Mākslīgais intelekts ikdienā. Ir vērts uzzināt

07:00
12.05.2025
18

Kamēr lielākā daļa cilvēku atpūtās un atzīmēja 1. maija Darba svētkus, Cēsīs, mākslas telpā “Mala”, norisinājās mākslīgā intelekta brīvā formāta konference “Alkoritms 2025”. Arī programmu un diskusiju tematus pasākumam bija sagatavojis mākslīgais intelekts (MI). Konferenci vadīja trīs draugi, sevi iepazīstinot kā Jānis Nr.1, Jānis Nr.2 un Jurģis. Viņi IT jomu izvēlējušies kā savu pamata nodarbošanos […]

Rakstnieku parka jubilejā stāda kokus

00:00
12.05.2025
30

Spārē, Rakstnieku parkā, atzīmējot parka 95. jubileju, aizvadīts sirsnīgs pasākums “Pasaulē nav neviena lieka cilvēka”. Te pirms teju simts gadiem Aleksandrs Čaks kopā ar domubiedriem iestādīja pirmos ozolus un liepas. Lai gan ne visi koki izauga, Čaka ozols joprojām ir stalts un pamatīgs. Laika gaitā rakstnieki parkā stādījuši jaunus kokus, un arī gadskārtas svētkos ainavu […]

Būt mammai ir laime

00:00
11.05.2025
137

“Ar ceturtā bērniņa piedzimšanu sāku skatīties uz pasauli brīnuma pilnām acīm,” “Druvai” Māmiņdienas noskaņās teica cēsniece, četru bērnu mamma Elīna Tauriņa. Meitai Sabīnei ir 15 gadi, dēlam Paulam – 14, Maratam – septiņi un Āronam pieci gadi. Ārons ir bērniņš ar īpašām vajadzībām. “Mana dzīve ir sadalīta laikā pirms un pēc Ārona piedzimšanas. Iziets garš […]

Jubilejā priecē savējos un draugus

00:00
09.05.2025
51

Ar kopā dziedāto  pazīstamo  “Lilioma” dziesmu Taurenesamatierteātris “Radi” sveica savējos, draugus. Arī sevi, jo jubilejas jāsvin līksmā pulkā. Ja vēl kalendārā ierakstīts kolektīva darbības ceturtdaļgadsimts, tad laiks gan būt radošiem, gan radoties. “Radi” atskatījās, kādi bijuši 25 gadi, kas un kā spēlēts, cik daudzās vietās priecēti skatītāji. Smiekli bija nebeidzami, kad taurenieši vēlreiz izrādīja kādreiz […]

Pirmo reizi Dejas balvas pasniegšanas ceremonija aizvadīta Cēsīs

00:00
08.05.2025
51

Dejas balva ir augstākais apbalvojums profesionālajā dejas mākslā, ko pasniedz Starptautiskajā dejas dienā, 29. aprīlī. Reizi divos gados to piešķir baletā, laikmetīgajā dejā, skatuviskajā tautas dejā un mūsdienu dejā par izciliem sasniegumiem jauniestudējumu, uzvedumu un dejas notikumu radīšanā, kā arī pedagoģiskajā un pētnieciskajā darbā. Pirmo reizi dejas balvas pasniegšanas ceremonija notika ārpus Rīgas – koncertzālē “Cēsis”, […]

Autorkoncertā sapulcina ansambļus

16:44
07.05.2025
75

Auciemmuižas tautas namu ar ne katram pazīstamām dziesmām pieskandināja vokālie ansambļi. Viņus koncertā bija sapulcinājusi Raiskuma senioru jauktā ansambļa “Laika ritmi” vadītāja Ina Aizgale. Šajā reizē kā komponiste, un katrs kolektīvs izpildīja vienu viņas tautas dziesmas apdari un divas oriģināldziesmas. “Jau sen gribēju sarīkot šādu koncertu, bet visiem draugu ansambļiem nepietika dziesmu, tās bija vēl […]

Tautas balss

Pašu rīkots pašu cilvēkiem

16:35
07.05.2025
32
Pārgaujas puses iedzīvotāja raksta:

“Esam pieraduši, ka visus svētku pasākumus rīko pašvaldība, bet, domāju, vairāk to sagatavošanā un norisē varētu iesaistīties vietējās kopienas. Esam taču spējīgi nākt kopā, radīt scenāriju un daudz ko paši izdarīt tā vienkārši, par atlīdzību saņemot tikai iedzīvotāju atsaucību. Protams, vajadzīgs arī pašvaldības atbalsts, bet sadarbībā varētu rasties ļoti jaunas formas pasākumi, kas vēl vairāk […]

Piestājot tīruma malā

16:23
30.04.2025
64
Lasītāja raksta:

“Priekšā garās brīvdienas, laikapstākļus nesola tos labākos. Ja par aukstu vai vējainu, vai lietainu, var kaut kur braukt ar mašīnu. Un piedzīvot pārsteigumus pa auto logu. Jaunraunā viens tīrums bija kā nosēts ar pelēkbrūniem akmeņiem. Piestāju, skatījos, simtiem, iespējams, tūkstošiem zosu bija piesēdušas atvilkt elpu. Ļāva pieiet diezgan tuvu, jo bija aizņemtas, lasot barību. Kad […]

Teātrim svarīgi skatītāji

16:22
30.04.2025
24
Taurenes amatierteātris "Radi" raksta:

“Sakām sirsnīgu paldies visiem, kas piedalījās mūsu kolektīva jubilejas vakarā ar klātbūtni, arī ziediem, dāvanām, vēlējumiem! Jūsu esamība mums ir ļoti svarīga. Paldies kultūras nama vadītājai Gintai Babrei par atbalstu un sarūpēto lielisko atpūtas vakaru!” saka Taurenes amatierteātris “Radi”, kas pagājušajā nedēļā svinēja 25.jubileju.

Cēsis ir pieprasītas

23:26
27.04.2025
42
L. raksta:

“Tagad, kad Cēsīs nevar izbraukt pa Lapsu ielu, redzam, cik dzīva ir satiksme pilsētā. Tas labi vai slikti, cits jautājums. Protams, satiksmes mierinātājiem situācija varētu nepatikt, bet tagad ieraugām patieso plūsmu. Pilsētā dzīvo un to apmeklē daudz cilvēku. Jā, ielās redzam maz gājēju, bet kopumā Cēsis ir galamērķis daudziem,” sprieda pensijas vecuma kungs L.

Sociālajos tīklos izteiktie solījumi pazudīs

23:25
26.04.2025
46
Cēsniece Z. raksta:

“Feisbuks pilns ar pašvaldību vēlēšanu kandidātu solījumiem. Agrāk, kad tos lasījām drukātā veidā, vēlāk katru ievēlēto deputātu varēja turēt pie vārda, bet kā tagad? Sociālajos medijos publicētais, rakstītas vai runātais, taču laika gaitā pazudīs. Manuprāt, to jau katra partija un kandidāts var pats izdzēst. Tad nu pēc pāris gadiem ķer vēju laukā, solījumi pazuduši. Vajadzētu […]

Sludinājumi