Pirmdiena, 22. aprīlis
Vārda dienas: Armands, Armanda

Vēlas būt neatkarīgi

Iveta Rozentāle
23:00
15.10.2023
2
Balts 23 2 1

15. oktobris ir Starptautiskā baltā spieķa diena.

Baltais spieķis palīdz neredzīgiem un vājredzīgiem cilvēkiem pārvietoties, laikus konstatējot un apejot šķēršļus. Spieķis ir arī norāde apkārtējiem, ka šim gājējam ir īpašas vajadzības. Latvijas Neredzī­go biedrības (LNB) Cēsu teritoriālās organizācijas biedri šo dienu atzīmēs kuplā skaitā.

“Mums patīk svinēt svētkus, un Baltā spieķa diena arī ir diena, kad mums ir iemesls sanākt kopā,” saka Cēsu teritoriālās organizācijas priekšsēdētāja Aija Rīvīte. “Piektdien mācīsimies spēles, darināsim rokdarbus, degustēsim saimnieču sagatavotos gardumus. Tie, kas vēlēsies, kādā reizē mūsu rehabilitācijas centrā varēs iemācīties tos gatavot. Tā, kopīgi svinot, motivējam nepalikt mājās, bet iziet sabiedrībā, jo katrs, kurš to izdara, ir piemērs arī citiem.”

Nereti visgrūtākais ir iedrošināt neredzīgo cilvēku spert soli ārpus mājas, katram jāatrod sava pieeja: saruna, tuvinieka atbalsts, cilvēks, kas atved uz biedrību vai rehabilitācijas centru. Biedrības un rehabilitācijas centra telpas ir vienuviet, tajās darbojas tie paši cilvēki, tāpēc A.Rīvīte teic, ka grūti nodalīt, kur beidzas biedrība un sākas rehabilitācijas centrs. “Cilvēki atnāk uz biedrību, lai uzzinātu, ko iespējams darīt, pēc tam jau seko darbs rehabilitācijas centrā,” stāsta A.Rīvīte un vērtē: “Ja cilvēks tikko zaudējis redzi, viņam šķiet -    dzīvei svītra ir pāri, bet mūsu biedri apliecina – tā nav ne personīgajā, ne profesionālajā ziņā. Atnākt uz biedrību vai rehabilitācijas centru ir solis ārā no mājas un solis tuvāk iespējai integrēties sabiedrībā. Apzinoties, cik daudz tomēr var izdarīt paši, neredzīgie cilvēki kļūst drošāki un gatavi mācīties, adaptēties.”

LNB Rehabilitācijas centra Cēsu filiālē pavisam nesen pabeigts remonts, telpas ir gaišas un omulīgas. Centrā pieejamas četras sociālās rehabilitācijas programmas, kas ietver gan pašaprūpes iemaņu apguvi, prasmes pārvietoties, lasīt neredzīgajiem pielāgotus izdevumus, gan strādāt ar datoru, apgūt pielāgotas sportiskas aktivitātes, kā arī radoši izpausties.

Rehabilitācijas mērķis ir pa­līdzēt cilvēkiem ar redzes invaliditāti kļūt iespējami neatkarīgākiem, pilnveidot ikdienā nepieciešamās prasmes, lai celtos viņu pašvērtība, saprotot, cik daudz katrs pats var izdarīt, saka LNB Rehabilitā­cijas centra Cēsu filiāles vadītāja Zaiga Liepiņa. Viņa atklāj, ka daudzi vēlas apgūt pašaprūpes prasmes, kas ietver arī ēst gatavošanu: “Klientiem ļoti patīk iemācīties gatavot dažādus ēdienus, tāpēc arvien meklējam jaunas un jaunas receptes, ko apgūt. Ja cilvēk nevar atbraukt pie mums, braucam arī uz mājām, kur apmācām ēst gatavošanā. To novērtē visa ģimene, iemācoties gatavot, cilvēks rūpējas ne tikai par sevi, bet visiem mājiniekiem.”

Rehabilitācijas centrā iecienītas arī    sportiskās aktivitātes. Šoudauns jeb galda teniss neredzīgajiem ir vispopulārākais neredzīgo un vājredzīgo sporta veids visā Latvijā. Latviešu spēlētāju prasmes ir tik labas, ka arī starptautiskās neredzīgo sporta sacensībās šoudaunā iegūta uzvara. Arī centra Cēsu filiāles klienti nereti piedalās dažādās sacensībās. “Druva” centrā satika tobrīd novusu spēlējošo Viktoru Zariņu, Līgu Landrāti un Aigiju Tēraudu, kura atbraukusi no Siguldas.

Viņi teic, ka labprāt nāk uz rehabilitācijas centru neatkarīgi no tā, cik grūti tas kādreiz, jo iznākšana no mājām nozīmē saskarsmi ar dažādiem cilvēkiem, ne vienmēr saprotošiem. Tāpat iziešana sabiedrībā saistīta ar pārvietošanos, kas var būt izaicinājumu pilna. Ar smaidu A.Rīvīte teic, ka nākamgad ceru uz remontu Krišjāņa Valdemāra ielā, kur atrodas neredzīgo ēka: “Solījums bijis jau ļoti sen, bet tagad ceram, ka varētu īstenoties.” Ceļa mērošana ir grūtāka, ja līst lietus, var nepamanīt peļķi, ja ir sniegs, iešana ir nedrošāka, rudenī ātrāk iestājas tumsa, kad arī grūtāk pārvietoties. Viktors, Līga un Aigija apstiprina, ka viņi izjūt to, ka Cēsīs ienākuši nomas skrejriteņi, tie nereti mēdz gadīties ceļā. A.Rīvīte saka: “Skaidrs,    cilvēkiem, kuri pārvietojas ar balto spieķi, nav patīkami, ja ceļam priekšā ir šķērslis, jo īpaši, ja tas novietots uz neredzīgajiem cilvēkiem domātās vadlīnijas, kas ir orientieris izvēlētajam virzienam un pa kuru tiek virzīts baltais spieķis. Tomēr redzam, ka daudzi skrejriteņus izmanto, tātad tie viņiem ir noderīgi.”

Analizējot iekļūšanu telpās, sarunas dalībnieki atzīst, ka bīstamas ir stiklotas durvis, kuras var nepamanīt, tāpēc ļoti svarīgs ir brīdinājuma krāsojums uz tām. Aija Rīvīte vērtē, ka veikalos ir ļoti pieņemoša attieksme pret vājredzīgiem un neredzīgiem cilvēkiem, ļaujot nepieciešamo mierīgi izvēlēties. Uzsverot, cik daudz laba ir Cēsu klīnikā, A.Rīvīte piebilst, ka tomēr tajā bez asistenta nav iespējams visu izdarīt, jo, piemēram, reģistratūrā kārtas numuri netiek nosaukti skaļi, neredzīgs cilvēks nevar zināt, ka pienākusi viņa rinda. Arī kabinetu numuriem vajadzētu atrasties cilvēka acu augstumā, lai būtu labāk saredzami vājredzīgajiem. Viņa norāda, ka diemžēl akūti trūkst asistentu: “Ir cilvēki, kuri asistentam pat būtu gatavi maksāt, bet speciālistu nav. Parasti izlīdzas ar ģimenes locekļu atbalstu, arī biedrībā cits citam izpalīdz, tomēr, ja, piemēram, jābrauc uz Rīgu pie ārsta, asistents būtu ļoti nepieciešams.”

Aija Rīvīte neslēpj, ka biedrības biedri tieši tāpat kā lielākā daļa sabiedrības satraucas par ekonomisko situāciju, mazajām pensijām, ar kurām ne vienmēr var normāli izdzīvot. Tomēr viņa uzsver, ka vājredzīgie un neredzīgie cilvēki pilsētā jūtas ļoti labi un lielākoties paši ar visu spēj tikt galā. Tāpat viņa teic, ka neredzīgie nejūtas nekādā veidā atstāti malā: “Esam visur aicināti piedalīties, mums nav nekādu pretenziju. Cēsīs jūtamies labi un lepojamies ar pilsētu.”

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Rokdarbos atmodina pavasari

00:00
21.04.2024
34

Dzērbenes pilī kā ik pavasari pagasta un kaimiņu rokdarbnieki un amatnieki rāda rudenī un ziemāpaveikto. Izstādes pamatu veido Dzērbenes tautas nama studijas “Dzērbe” dalībnieku darbi. “Gada laikā studijas vadītāja Inga Blauberga    iedrošinājusi, aizrāvusi pagasta sievas. Aizvien tiek apgūts kas jauns, pētītas    latviskās un Dzērbenes meistaru tradīcijas,” saka tautas nama un Dzērbenes amatu mājas […]

Grāmatas Braila rakstā, audio, palielinātā drukā un vieglajā valodā

00:00
20.04.2024
59

Cēsu pilsētas Valdemāra bibliotēkā, kas daudziem labāk zināma ar iepriekšējo nosaukumu Neredzīgo bibliotēka, grāmatas lasa ne tikai vājredzīgi un neredzīgi cilvēki, bet arī tie, kuriem citu iemeslu dēļ grūti lasīt parasto druku. Tas var būt gultas režīms pēc traumas, operācijas, pēc insulta, infarkta vai ir grūtības fiziski noturēt grāmatu rokās. Dienā bibliotēku vidēji ap­meklē 10 […]

Atkal brauc reibumā

11:48
19.04.2024
33

Aizvadītajā diennaktī Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes apkalpojamā teritorijā saņemta informācija par 84 gadījumiem, kad iedzīvotāji vērsušies pēc palīdzības policijā vai konstatēts, ka noticis noziedzīgs nodarījums. Reģistrēti 10 ceļu satiksmes negadījumi, bez fiziski cietušām personām. Ceļu satiksmes jomā pieņemti 108 administratīvā pārkāpuma lēmumi, tajā skaitā 67 par ātruma pārsniegšanu, kā arī trijos gadījumos automašīnas vadītāji […]

Ugunsdzēsējiem glābējiem Vidzemē trīs izsaukumi

11:45
19.04.2024
32

Aizvadītajā diennaktī, laika posmā no šī gada 18. aprīļa plkst. 6.30 līdz 19. aprīļa plkst. 6.30, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Vidzemes reģiona pārvalde saņēma trīs izsaukumus – divus uz ugunsgrēku dzēšanu un viens izsaukums bija maldinājums. Šonakt plkst. 01.57 VUGD saņēma izsaukumu Alūksnes novada Jaunannas pagastā, kur, kā liecināja saņemtā informācija, ugunsgrēks bija izcēlies saimniecības ēkā. […]

Skaidro attēlos redzamā vīrieša identitāti

11:24
19.04.2024
282

Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes Rietumvidzemes iecirkņa amatpersonas Valmierā aicina aplūkot attēlos redzamo vīrieti un ja jūsu rīcībā ir jebkāda informācija, kas sekmētu viņa personības un atrašanās vietas noskaidrošanu, aicinām informēt Valsts policiju, zvanot pa tālruņa numuru 110. Tāpat aicinām atsaukties attēlos redzamo personu.

Gaismas un cerības ceļš Pētera Vaska festivālā

00:00
19.04.2024
27

Septītais “Pētera Vaska mūzikas aprīlis” Vidzemes koncertzālē “Cēsis” iesākās ar vācu režisora Holgera Fogta dokumentālās filmas “Komponists un viņa debesis. Pēteris Vasks” Latvijas pirmizrādi. Festivālā pasaules pirmizrādi piedzīvoja Kijivas modernais balets “Vientuļais eņģelis. Draugi”, kā arī pasākumu programmu bagātināja Navarra stīgu kvarteta koncertprogramma. Dokumentālā filma ļāva tuvāk iepazīt komponista personību un vērtības, kas spilgti atspoguļojas […]

Tautas balss

Dīvainie valodas nepratēji

13:26
16.04.2024
32
5
Druva raksta:

“Pagājušajā nedēļā klausījos televīzijas “Rīta Panorāmu”, kur “Stabilitātes” līderis Rosļikovs stāstīja, ka nav taču jāprasa pusmūža cilvēkiem ar Krievijas pilsonību latviešu valoda. Jaunajiem jā, bet vecāka gadagājuma nē. Sabiedrība Latvijā esot ļoti iekļaujoša, visi tiekot galā. Te nu jāatgādina, ka tiem, kam 75 un vairāk gadu, latviešu valodas eksāmens nav vajadzīgs, var palikt Latvijā arī, […]

Zinām tikai par vienu

12:23
14.04.2024
17
Druva raksta:

“Tagad, kad uzzinām, ka valsts augstās amatpersonas lidojumiem izvēlas arī individuālus pakalpojumus, gribētos zināt, kā rīkojušies premjeri, kas strādāja pirms Kariņa, un arī Valsts prezidenti. Ar kādiem reisiem, publiskiem vai individuāliem, viņi ar savu komandu lidoja? To žurnālisti varētu pastāstīt, varbūt vēl kādam atklātos pārkāpumi,” sprieda seniore.

Rudenī uzbūvē, pavasarī uzrok

12:22
13.04.2024
35
Druva raksta:

“Brīnījos, ka šopavasar Cēsīs, Bērzaines un Satekles ielas krustojumā, atkal raka. Pērn tur izveidoja drošības saliņu, nu visu jauca laukā un pārbūvēja. Jācer, ka tas nesadārdzinās ielas remontu, kas jau tāpat izmaksā daudz. Tādi gadījumi vienmēr raisa izbrīnu. Vai tiešām grūti saplānot, kas kurā vietā jādara, lai nenāktos atkārtoti tērēt naudu,” pārdomās dalījās apkaimes iedzīvotāja.

Neiecietīgais šoferis

12:20
12.04.2024
29
Druva raksta:

“Izlasīju “Hallo, “Druva”” par laipno autobusa šoferi un nodomāju, cik jauki, ja tādi būtu visi. Diemžēl esmu novērojusi, ka ir arī ļoti nelaipni autobusu vadītāji. Tā vienudien autobusā kāpa sieviete ar atbalsta nūjām, ko viņai bija grūti noturēt rokās, tās krita, šoferis tās vairākkārt pacēla, līdz neizturēja un teica – vai visu dienu tā būs […]

Stingrāk jāsoda

08:20
09.04.2024
43
Druva raksta:

“Mēs apsūdzam Balt­krieviju migrantu plūsmā uz Latviju. Taču vai tāda būtu iespējama, ja mūsu pusē nebūtu cilvēku, kas palīdz? Manuprāt, tos, kas atbalsta migrantu ievešanu Latvijā, būtu ļoti stingri jāsoda, jo nekas cits šos cilvēkus neatturēs,” domās dalījās J.

Sludinājumi