18 metri sekundē – tāds bijis stacijā reģistrētais lielākais vēja ātrums.Vējš pierima tikai vakarrīt, kad tā ātrums sekundē bija 11 metri, bet trešdien diennakts maksimālais – 15 metri sekundē.
– Redzēju, kā vējš pārsteidza strazdus. Tie izlaidās no būrīša un vējš putnus pūta atpakaļ. Vajadzēja krietni saņemties, lai spētu lidot. Arī velobraucēji pa veloceliņu tikai ar grūtībām tika uz priekšu, – vērojumus stāstīja Ilze Brūvere.
Tā kā kokiem vēl nav liels lapu smagums, vējš tik lielus postījumus kā dažkārt nodarīt nespēja.
Toties tas diezgan krietni papostīja arī elektrolīnijas mūsu rajonā. Īpaši cieta līnijas Cēsu elektrisko tīklu rajonā. Kā informēja operatīvais dežurants Juris Olte, reģistrēti 12 bojājumi augstspriegumu līnijās un vairāk nekā 30 – zemsprieguma līnijās. Elektrības padeves traucējumi bija Cēsīs, Ieriķos, Līgatnē un citviet.
“Var teikt, ka bija nopietna avārijas situācija. Tik plaši postījumi nav fiksēti gandrīz kopš pagājušā gada janvāra lielās vētras. Šoreiz uz līnijām krita lielie koki, tā nodarot lielus postījumus, un bija nepieciešams ilgāks laiks, lai atjaunotu elektrības padevi. Speciālistiem nācās strādāt diennakts režīmā,” teica J. Olte.
Bojājumi augstsprieguma līnijās tika novērsti jau tuvākajās stundās pēc to konstatēšanas, bet zem-sprieguma līnijās remontus veica vakar.
Krietni mazāk vējš bija plosījies Vecpiebalgas elektrisko tīklu rajonā. Operatīvais dežurants Muntis Rāvietis informēja, ka fiksēts tikai viens bojājums augstsprieguma līnijā un seši – zemsprieguma līnijās, visi bojājumi jau ir novērsti. M. Rāvietis stāstīja, ka augstsprieguma līnijas bojājumā vainojams ne tikai vējš, bet arī bebri, jo uz līnijas uzgāzies koks, ko šie grauzēji jau līdz pusei bija nograuzuši. Bez viņu palīdzības šī avārija nebūtu notikusi.
Viens izbraukums, lai novērstu vēja postījumus, reģistrēts arī valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Cēsu brigādē. Pēc plkst. 14 glābēji izsaukti uz dzelzceļa līniju Vaives pagastā, kur no dzelzceļa sliedēm nācās novākt nolūzušu koku.
Komentāri