Gunda Veļika ir topošās dārzniecības “Deko Dobe” īpašniece. Viņa nākotni saista ar dekoratīvo dārzkopību un koku audzētavu Skujenes pagastā vīra vecāku viensētā “Druvas”. Tiekoties ar Gundu, pirmais, kurp dodamies, protams, ir dārzs. Patlaban viss ietīts skujās un sniegā, taču jaunā apsildāmā siltumnīca tiek gatavota pavasara darbiem: “Siltumnīcas pirmajā stāvā būs dekoratīvo krūmu spraudeņi, bet uz galdiem atradīsies rozes, lavandas, graudzāles, košumkrūmi, hortenzijas un šis tas no ziemcietēm. Viss paredzēts tirgošanai,” ar aizrautību par plāniem stāsta Gunda.
Dārzkopība Gundu saista kopš bērnu dienām, ar to savulaik nodarbojusies viņas mamma, tāpēc likumsakarīgi, ka Gunda beigusi Bulduru Dārzkopības vidusskolu: “Zināšanas apguvu programmā “Dārzu un parku kopšana”. Esmu arboriste jeb koku kopšanas speciāliste, taču jau mācoties zināju, ka man līdzsvaram vajag dārzkopību. Pēc darba gadiem Rīgas uzņēmumā “Labie koki” abi ar vīru pārcēlāmies uz Priekuļiem, taču mans īstais darba lauks ir šeit, vīra vecāku sētā Sērmūkšos.”
Gundai ir interese par rozēm, viņas kolekcija pašlaik lepojas ar simts dažādām šķirnēm. Sākotnēji šim nolūkam tapusi pirmā siltumnīca, bet tad parādījusies nepieciešamība pēc otras, jau lielākas. “Jo lielāka siltumnīca, jo vairāk var izaudzēt un pārdot, attiecīgi paplašinās klientu loks, tas savukārt paver plašākas sadarbības iespējas. Tāda ir biznesa vide-ja gribi iespiesties tirgū, pakāpeniski jākļūst lielākam. Balstoties uz pērn pilotprojektā gūto pieredzi dārzniecībā, esmu sapratusi, ka visur prasa apjomu,” atzīst Gunda.
Enerģiskā dārzniece ir biznesa ideju konkursa “Biznesa ekspresis 2015” fināliste, konkursā iegūtie trīs tūkstoši eiro tagad ieguldīti siltumnīcas būvniecībā. Konkursā Gunda startēja ar ideju par kokaudzētavas izveidi, uz ko mērķtiecīgi virzās: “Man ļoti patīk veidot, cirpt, formēt un griezt kokus. Pilsētas apstādījumos lielie dekoratīvie koki kļūst par apgrūtinājumu. Tie traucē gan infrastruktūrai, gan intensīvai apbūvei, bet rindās veidoti koki ietaupa vietu. Pašlaik dārzniecībā esmu sākusi veidot ne tikai dekoratīvās liepiņas, bet arī ābeles, un drīz interesenti tās varēs iegādāties.”
Kā izrādās, Latvijā kokaudzētavas neveido kokus, jo tas esot ļoti darbietilpīgs process, turklāt pirmā peļņa parādās pēc pieciem gadiem: “Tāpēc, kamēr koki dārzā vēl tiek veidoti, jādomā par papildu ienākumiem. Tam arī paredzētas siltumnīcas, kurās aug dažādi stādi samērā ātrai realizācijai.”
Latvijā ar koku vainagu veidošanu lielākoties saprot tikai zaru apgriešanu, taču Gunda saka: “Pateicoties ceļošanas iespējām, cilvēki sāk izmantot citviet redzēto, kaut viedokļi, protams, dalās. Vieni nesaprot, kāpēc koki būtu jāgraiza, jāloka un mākslīgi jāveido, citi turpretim izvērtē praktisko aspektu – koks aizņem mazāk vietas, netraucē zāliena pļaušanai, jo atrodas cieši pie mājas sienas un turklāt vēl dod labu ražu.”
Lolojot un auklējot ideju par savu dārzniecību, par skaistu ainavu “Druvās”, Gunda atzīst: “Miljonu ar dārzkopību Latvijā noteikti nenopelnīsi, bet ir iespējams gadu beigt ar plus zīmi. Ja pašam ir savi resursi, par kuriem nav jāmaksā – ja ir sava zeme, savs mežs, līdz ar to kokmateriāli un malka, ja pašiem tīk darboties un nav jāalgo meistari no malas, ja apgūtas nepieciešamās zināšanas, tad saimniekošana laukos atmaksājas.”
Tomēr, lai atspertos, lai dzīvotu tikai no savas saimniecības ieņēmumiem, pirmajos gados jābūt papildu finanšu avotam, proti, algotam darbam. Dārzniece jau sarēķinājusi sava pilotprojekta izdevumus un vēlamos ienākumus: “Izrēķinot, cik man nepieciešams iztikai, rēķinu samaksai un cik jāatstāj ražošanas materiāliem nākamajai sezonai, skaitlis sanāk liels, bet tieši ieguldītie līdzekļi un darbs, kā arī pašas interese neļauj visam atmest ar roku.”
Komentāri