Sestdiena, 13. decembris
Vārda dienas: Lūcija, Veldze

Vecpiebalgas Muižas  koris jubilejā

Sarmīte Feldmane
00:00
17.11.2024
258
Muizas Koris1

Jubilejā. Vecpiebalgas Muižas sieviešu koris ar diriģentu Jāni Rijnieku. FOTO: no albuma

Vecpiebalgas Muižas koris ar koncertu “Pavasara rasa rudens saulē” nosvinēja 15.jubileju.

Tā scenāriju veidoja diriģents Jānis Rijnieks, atklājot sajūtu mūzikā un savā dzejā. Koncertā    uzstājās arī jauktais koris “Madona”, Praulienas pagasta jauktais koris un    jauktais koris “Pie Gaujas” . Koris izpildīja desmit dziesmas, tikai vienu no agrākā repertuāra. Zāle bija klausītāju pilna, vēlākiem nācējiem bija jāstāv kājās.

“Pirms 15 gadiem Latvijā bija krīze. Martā iesniedzām projekta pieteikumu Vecpiebalgas muižas remontam. Jūnijā tika izveidots Vecpiebalgas novads. Finansiālā situācija pagastā un jaunajā novadā bija ļoti sarežģīta. Citos novados amatiermākslas kolektīvu darbība tika ierobežota,” ekonomisko situāciju raksturo Inešu pagasta, vēlāk Vecpiebalgas novada vadītāja Ella Frīdvalde-Ander­sone un uzsver: “Kad tautas nama vadītāja ierosināja, ka vajadzētu dibināt kori, šaubu nevienam nebija. Muižai piederas koris.” Viņa atklāj, ka par ieceri šajā laikā dibināt jaunu kolektīvu skeptiski bijuši daudzi.

Kora dibināšana labā atmiņā  Sarmītei Beķerei,  toreiz tautas nama vadītājai. Viņa atzīst, ka doma par kori bijusi jau krietni agrāk, bet kaut kā neizdevies. “Vispirms izrunājos ar pagasta vadību, bija atbalsts, atlika aicināt dziedātājus,” stāsta S.Beķere. Viņa brauca pa mājām, uzrunāja dziedātājus. “Ja kāds teica, ka padomās, piezvanīs, bija skaidrs, ka nenāks. Inesiešu bija maz, braucu uz Vecpiebalgu. Korī sanāca lielākoties  vecpiebaldzēni.”

Dziedātāji bija, bet vēl sarežģītāk bija atrast diriģentu. Tautas nama vadītāja aptaujāja daudzus, ieinteresēt neizdevās. “Tad kāds ieteica Jāni Sējānu. Jānis piekrita braukāt no Jūrmalas. Nu vairs atlika tikai dziedāt,” stāsta S.Beķere un piebilst, ka uzreiz arī bija skaidrs, ka būs Vecpiebalgas Muižas jauktais koris.

Kora prezidente Ilze Kaparkalēja atceras, ka uz pirmo mēģinājumu koristes diriģentam nesušas gladiolas. “ Satikāmies pils zālē. Tā izskatījās bēdīga – pelēcīgas sienas, sēdējām uz koka soliem, dēļu grīda čīkstēja,” atmiņās kavējas koriste, bet Daiga Šatrovska, kura ar nelielu pārtraukumu korī dzied 15 gadus, pastāsta: “J.Sējāns sāka strādāt ar mums kā profesionāliem dziedātājiem. Ar pietāti, inteliģenci panāca rezultātu un uzlika kvalitātes latiņu. Pirmā apgūtā dziesma “Mīla ir kā uguns” aizvien ir repertuārā. Satikāmies septembrī, un jau valsts svētkos bija pirmais koncerts.”

Pēc dažām sezonām bija skaidrs, ka J.Sējāns nevar izbraukāt uz mēģinājumiem. Par Muižas kora diriģentu kļuva Vecpiebalgas vidusskolas skolotājs Jānis Rijnieks. Viņš jau daž­kārt bija korim palīdzējis koncertos. Inešu tautas nama koris bija stabils, bet tāpat kā citur laukos daudzi šajos gados devās prom arī no Vecpiebalgas un Inešiem. Pēc 2013.gada Dziesmu svētkiem rudenī uz mēģinājumu atnāca koristes un viens korists. “Tā bija diriģenta uzdrošināšanās, viņš noteica – mēģināsim,” atceras D.Šatrovska.

Tā tapa Vecpiebalgas muižas sieviešu koris. Tā sastāvs pa šiem gadiem maz mainījies. “Jauktajā korī ir divas sieviešu balsis, tagad dziedam četrās, dziedātāju mazāk. Ir atnākušas jaunas. Pamē­ģināja, saprata, ka par grūtu. Lai iemācītos dziesmas, ir jāiegulda darbs. Jādzied arī tās, kuras sākumā neiet pie sirds, bet, kad iemācās, dzird, kā skan,    iepatīkas,” pārdomās dalās I.Kapar­kalēja.

Koristes uzsver, ka kora veiksmes atslēgas turētājs ir diriģents. J.Rijnieks teicis, ka Vecpie­balgas Muižas korim ir raksturīga stabilitāte, atbildības sajūta un spēja mobilizēties pirms koncerta.

“Korī ir labvēlīga, sirsnīga gaisotne. Lielāka daļa dziedam ilgus gadus, labi pazīstam cita citu. Neviens mēģinājums nepaiet bez smiekliem, smejamies pašas par sevi,” stāsta I.Kaparkalēja, savukārt D.Šatrovska uzsver, ka diriģenta smalkais humors spēj uzmundrināt ikvienā situācijā.

Pēc jubilejas koncerta kora prezidente bija gandarīta un pateicīga draugiem , kuri palīdzēja piepildīt svētkus un sagādāja ne mazums pārsteigumu. Koris “Pie Gaujas” uzdāvināja četrus rožu krūmu    stādus, lai pavasarī iestāda iepriekšējā ziemā pils priekšā izsalušo vietā. Uz Rožu svētkiem vasarā tie noteikti ziedēs.

“Ir prieks, ka koris aizvien dzied. Esmu pārliecināta, kaut neliels, bet dziedās,” saka S.Be­ķere. Viņai piekrīt E.Frīdvalde-Andersone, bet Vecpiebalgas kultūras nama vadītāja Zigrīda Ruicēna uzsver, ka vietējā kultūras dzīve nav iedomājama bez Vecpiebalgas Muižas sieviešu kora.    “Ar kori viegli sadarboties, allaž atsaucīgi, gatavi piedalīties. Diriģents ir darbīgs, radošs, tas    piesaista dziedātājus, rada vēlēšanos būt kopā un dziedāt. Muižas koris ir stabila vērtība ne tikai Piebalgā,” saka Z.Ruicēna. Viņas pārziņā ir arī Inešu tautas nams, un koristes Zigrīdu iesaukušas par labo audžumāti.   

Vecpiebalgas Muižas korim tūlīt piedalīšanās Valsts svētku koncertā Vecpiebalgā, tad jau pavisam tuvu Ziemassvētki,    pēc tam draudzības koncerti, vasaras kultūras notikumi un jaunas dziesmas.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Katru gadu aizvien vairāk skaistu sētu

00:00
12.12.2025
94

Dzērbenes pils, tērpta greznā rotā un mirdzot Ziemassvētku ugunīs, jau attāli sveic ikvienu. Vecpiebalgas apvienības pārvaldes konkursa “Sakoptākā sēta”  dalībnieki un kaimiņi, saposušies šīgada laureātu godināšanas reizei, piepilda Tautas nama zāli. Jau astoto gadu vistumšākajā laikā, kad vakari gari un rīti vēli, cilvēki satiekas, lai atcerētos vasaru un domās jau būtu pavasarī, lai kopā priecātos par […]

Cēsīs izskan koncerts “Veltījums Djūkam Elingtonam”

00:00
11.12.2025
39
1

Djūks Elingtons noteikti ir bijis viens no galvenajiem personāžiem, kas veidojis džeza mūziku un lielās džeza mūzikas orķestrācijas. “Viņa darbības laikā arī pamazām izveidojies tāds klasiskais bigbenda sastāvs, kādu to redzam šobrīd, arī šeit uz skatuves,” sestdien, 6.decembrī, uzsākot uzstāšanos koncertzālē “Cēsis”, atzina Latvijas Radio bigbenda vadītājs Kārlis Vanags. Koncertā sestdien izskanēja Latvijas Radio bigbenda […]

Piparkūkas, vaska sveces, egļu smarža un dziesmas

00:00
10.12.2025
136

Skan Ziemassvētku dziesmas, muzicē Aivars Lapšāns. Tā ir sestdiena, kad Cēsu tirgus rosība dzirdama tālu, jo daudzi laiku velta, lai iepirktos. Jau rīta agrumā cēsnieki un iebraucēji no pagastiem ir klāt īpašajā Zie­massvētku tirdziņā. Tirdzi­nie­ki stendos radījuši gaidāmo svētku noskaņu, piedāvā gan saldus, gan ceptus, žāvētus, skābētus un marinētus kārumus, gan kaut ko jauku daiļumam […]

Ceļ pirmo zemas īres maksas daudzdzīvokļu māju Cēsīs

00:00
09.12.2025
355

Iemūrēta laika kapsula un nosvinēti spāru svētki pirmajai zemas īres maksas daudzdzīvokļu mājai Cēsīs, kas ir Lāču ielā 9. Būvdarbus plānots pabeigt pirms termiņa, jau nākamā gada maija beigās. Energoefektīvajā daudzdzīvokļu namā būs pieejami 56 dzīvokļi, kuros ievākties varēs sākt vasaras beigās. Cēsu novada domes priekšsēdētājs Jānis Rozen­bergs pirms kapsulas iemūrēšanas uzsvēra, ka šī ir […]

Grāmatu nams svin 20 gadu jubileju

00:00
08.12.2025
84

Vēsturiskajā namā Cēsīs pašā Rīgas ielas sākumā nemainīgi ir rosība – neatkarīgi, vai tā ir darba diena vai sestdiena, bet vienmēr ir lasītāji, kuri vēlas uzzināt par jaunākajiem izdevumiem un tos arī iegādājas. 3. decembrī izdevniecības “Zvaigzne ABC” grāmatu nams sirsnīgā noskaņā ar sveicieniem, laba vēlējumiem un dziesmām ģitāras pavadījumā atzīmēja 20 gadu jubileju. Grāmatnīcas vadītāju […]

Atklāj priekšmetu un uzzini tā stāstu

00:00
07.12.2025
90

Cēsu muzejā simtgades izstādē “Cēluma simtā satikšanās. No Vidzemes muižām līdz Cēsu muzejam” apmeklētāji nesteidzas. Te ir daudz interesanta, ko pētīt, uzzināt, iespēja pārliecināties par kādiem zināmiem faktiem, kā arī var  apskatīt vēsturiskus priekšmetus, gūt priekšstatu par Bauņu, Jāņamuižas, Kārļu, Ruckas, Ungurmuižas, Vecates, Veselavas muižu, Cēsu pilsmuižā, Mazstraupes un Lielstraupes pilī krātajām vērtībām. Visas šīs […]

Tautas balss

Ko mainīs likuma maiņa

11:58
07.12.2025
34
1
Lasītāja A. raksta:

“Lasu, ka mājdzīvnieks, suns, kaķis vai cits, nedrīkstēs būt īpašums. Bet kāds tad tam būs statuss, un kuram būs jāuzņemas atbildība par dzīvnieka ēdināšanu, uzraudzību, apstākļiem, kādos tas tiek turēts? Ja tas nav mans īpašums, kādu atbildību no manis var prasīt? Šķiet, juridisko formulējumu maiņa radīs daudz neskaidrību, nesapratnes. Kas sunīti, kaķīti vai papagaili mīl, […]

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
37
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
35
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Ielas daļa joprojām tumsā

08:29
24.11.2025
43
1
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Lenču ielā, garš posms joprojām tumšajā diennakts laikā nav apgaismots. Ja jau tur nav iespējams pievadīt elektrību, varbūt pašvaldība var izvietot gaismekļus, kas izmanto saules enerģiju. Privā­tajās teritorijās tādi mēdz būt. Ielu laternas, protams, tie neaizvietos, tomēr būs daudz patīkamāka sajūtu gan gājējiem, gan braucējiem,” ieteica Lenču ielas apkaimes iedzīvotāja.

Ja nav savas automašīnas

08:29
24.11.2025
33
Līgatnes iedzīvotāja raksta:

“Ja nav sava transporta, mums, līgatniešiem, nav iespējas aizbraukt uz koncertu vai izrādi Cēsīs. Pēdējais autobuss uz mūsu pusi nāk astoņos vakarā, bet arī ar to var aizbraukt tikai līdz Augšlīgatnei, ne pilsētai. Tātad var teikt, ka kultūras pasākumi pilsētā mums nav pieejami. Kā to varētu mainīt?” jautāja Līgatnes iedzīvotāja.

Sludinājumi