Ceturtdien, 17. janvārī, pirmo reizi medijiem tika prezentēta Vecgulbenes muižas kompleksa atjaunošanas gaita. Kopš 2005. gada, kad daļu muižas kompleksa īpašumā iegādājās Valmieras uzņēmēji Elmārs Pitura un Jurģis Ābele, aktīvi noris projektēšana un būvniecība, lai rekonstruētu kompleksu vēsturiskajā izskatā, saglabājot kultūras mantojumu un tā vērtības.
Noslēgumam tuvojas viena no kompleksa atjaunošanas kārtām, kuras ietvaros pilnībā tiek rekonstruētas manēžas un siernīcas ēkas. Kā medijiem atklāja muižas līdzīpašnieks Elmārs Pitura, jau 15. februārī plānota šo ēku svinīgā atklāšana. Manēžā un siernīcā atradīsies Hotel „Vecgulbenes muiža” – Vidzemē lielākā konferenču zāle, viesnīca, ģimenes māja, restorāns un SPA komplekss. Uzrunājot medijus, E.Pitura akcentēja: „Mūsu pamatmērķis ir saglabāt un atjaunot vēsturisko mantojumu, renovēt to, kas pēdējos simts gados izpostīts. Šīs būs pirmās pilnībā atjaunotās ēkas, bet paralēli tiek labiekārtots viss komplekss.”
SIA „Eirobūvētājs” darbu vadītājs Māris Judeiks pastāstīja, ka kultūrvēsturiska objekta rekonstruēšanai ir sava specifika: „Projektu izstrādes gaitā pētījām vēstures grāmatas, lai, atjaunojot ēkas un muižas parkus pēc postījumiem, tie iegūtu agrāko izskatu. Līdz ar to muižas ēku fasādes esam saglabājuši to vēsturiskajā veidolā.
Mazāk informācijas bija saglabājies par iekštelpām, tāpēc ar dizaineru palīdzību veidojām senlaicīgu auru.”
Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas (VKPAI) Gulbenes rajona galvenā valsts inspektore Sarmīte Dundure piebilda: „Lai gan sabiedrībā valda stereotips, ka privātīpašums padara kultūras pieminekļus nepieejamus, tomēr galvenais ir attieksme pret pagātnes mantojumu. Gulbenes rajonā valsts aizsardzībā ir 279 kultūras pieminekļi. To īpašnieki ir gan valsts un pašvaldības, gan privātīpašnieki un reliģiskās draudzes.”
Uzņēmēji Vecgulbenes muižas kompleksā kopumā investējuši vairāk nekā 3 miljonus latu – ERAF un valsts budžeta līdzfinansējums sastāda 1,4 miljonus latu. Otru lielāko investīciju daļu, 1,7 milj. latu, sniedzis kreditors – valsts a/s „Latvijas Hipotēku un zemes banka”. Elmārs Pitura pastāstīja, ka lielākā daļa finansējuma – 1,18 milj. latu – ieguldīti parka labiekārtošanā – komunikāciju, pievadceļu un parka apgaismojuma izveidošanā. Ap 1 milj. latu izmaksājusi ēku atjaunošana.
„Latvijas Hipotēku un zemes bankas” Gulbenes filiāles vadītājs Valtis Krauklis atzina, ka banka, saņemot projekta pieteikumu par 1,6 miljoniem latu, rūpīgi un detalizēti to izvērtēja, izšķiroties projektu atbalstīt: „Iepriecina projekta sociālā nozīme – pilsētas dabas sakārtošana pilsētniekiem un viesiem. Palielināsies atpūtas un pasākumu organizēšanas iespēju klāsts Gulbenē.”
A rī Gulbenes domes priekšsēdētājs Nikolajs Stepanovs uzsvēra, ka ir priecīgs par uzņēmēju iniciatīvu atjaunot Gulbenes vēsturisko centru, jo tiek labiekārtota vide, attīstīta tūrisma nozare Gulbenē, veicināta uzņēmējdarbība. Viņš pateicās par uzņēmēju izrādīto interesi sakopt un atjaunot Vecgulbenes muižas kompleksu kā kultūrvēsturisku objektu.
Vecgulbenes muižas kompleksā tiks attīstīta ne tikai tūrisma uzņēmējdarbība, bet arī domāts par vēsturisko materiālu pieejamību Gulbenes vēstures un mākslas muzejā. „Tas atrodas bijušajā Vecgulbenes muižas klētī un oranžērijā. Muižas kompleksa ēkas un pils parks nebija sakopts. Jaunie pils saimnieki iepriecināja ar nopietnu attieksmi pret vēsturisko mantojumu. Kultūrvides atjaunošana ir pārdomāta un pamatota,” stāstīja Gulbenes vēstures un mākslas muzeja direktore Valda Vorza.
Kompleksa teritorija ir 14 hektāru, tajā saglabājušies 12 objekti. Sagatavojusi Aiva Logina
Komentāri