Līdz šim Vecgulbenes muižas atjaunošanā ieguldīts 6,1 miljons latu, lai atjaunotu arī pārējos muižas teritorijas objektus, vēl nepieciešami 6,5 miljoni latu, – nedēļas nogalē preses konferencē informēja muižas īpašnieki.
Preses konference notika pirmo Vecgulbenes muižas svētku gaitā. Svētki tika rīkoti par godu muižas iekļūšanai 2010.gada Eiropas kultūras mantojuma objektu sarakstā.
Kā pastāstīja muižas kompleksa sabiedrisko attiecību koordinatore Aiva Logina, pašlaik Kultūras ministrijā ir iesniegts un tiek izskatīts Baltās pils terases renovācijas projekts programmā, kas paredz finansējumu privāto valsts kultūras pieminekļu atjaunošanai.
Sākts darbs pie tehnisko projektu izstādes par Baltās pils, rotondu, skatu torņa, dārznieka mājas, kā arī 110 metru gara gājēju gaisa tilta atjaunošanu. Tāpat, balstoties uz vēsturiskajām fotogrāfijām, plānots no jauna izveidot visas statujas, kas atradušās muižas teritorijā.
Provizoriskie aprēķini liecina, ka šiem darbiem nepieciešami aptuveni pieci miljoni latu. Tiklīdz tiks atvērti Eiropas Savienības (ES) fondu projekti līdzfinansējuma saņemšanai, darbs pie muižas kompleksa atjaunošanas turpināsies.
Papildus vēl aptuveni 1,5 miljoni latu tiks ieguldīti Sarkanās pils atjaunošanā, kuras īpašniece ir Gulbenes pašvaldība. Sarkanās pils atjaunošanai un vēstures muzeja izveidei Sarkanajā pilī arī pašvaldība plāno iesniegt projektu ES fondu līdzfinansējuma saņemšanai.
Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (JL) preses konferencē atzinis, ka Vecgulbenes muiža arī līdz šim ir veiksmīgi īstenojusi Eiropas fondu apguvi, piesaistot fondu līdzfinansējumu gan kultūras objektu atjaunošanai, gan tūrisma veicināšanai. Viens no valsts atbalsta instrumentiem ir atsevišķa fondu programma, kas paredzēta privāto kultūras objektu atjaunošanai. Kā izteicies Dombrovskis: “2011.gada budžetā fondu apguvei nauda ir pieprasīta pietiekošā apjomā.”
Kopš 2006.gada septembra Vecgulbenes muižas atjaunošanā kopā ir ieguldīti 6,1 miljoni latu. No tiem 1,85 miljoni ir Eiropas fondu līdzfinansējums un 4,25 miljoni – bankas kredīts un privātais finansējums.
Gan Valsts kultūras pieminekļu inspekcijas pārstāve Līga Ābele, gan Vidzemes plānošanas reģiona padomes priekšsēdētājs Nikolajs Stepanovs atzina, ka kultūras pieminekļu vērtību nav iespējams saskatīt drupās un graustos. Tāpēc esot vajadzīgs politiskais atbalsts valsts līmenī privātiem uzņēmējiem, kuri uzņemas šo pieminekļu atjaunošanu un vēstures liecību saglabāšanu.
LETA
Komentāri