
Līgatnietis Inārs Bērziņš karstās vasaras dienas nevada, sauļojoties Gaujas krastā. Viņš atzīst, ka viņam vasara ir karstākais darba laiks. “Izvēles taču nav. Celtniecībā šis ir karstākais darba laiks. Tuvākajā laikā strādāsim Līgatnes vidusskolā. Remontējam vairākus mācību kabinetus. Kad šis objekts būs galā, droši vien būs jāiet talkā un jāpalīdz uzcelt nodegušo māju Rīgas ielā 1,” stāsta Inārs un atzīst, ka šogad celtniecības nozarē krīze ir manāma.
“Iet pavisam švaki. Vēl pirms gada darba bija tik daudz, ka atkauties nevarēja. Tagad jāpriecājas, ja patrāpās kāds objekts. Esmu braucis strādāt arī otrpus Rīgai, bet lētāk un izdevīgāk, protams, ja varu strādāt savā pilsētā,” saka līgatnietis un prāto, ka krīze skārusi ne tikai celtniecību.
“Pēdējā gadā tepat apkaimē izputējuši daudzi kokapstrādes uzņēmumi. Nekustamo īpašumu tirgus, banku sektors nīkuļo. Domāju, ka paies gadi, kamēr atspersimies. Un tas kredītu slogs! Arī tas burbulis pavisam drīz plīsīs, jo cilvēkiem arvien grūtāk kļūst aizdevumus atmaksāt. Arī mans kredīts tepat aiz stūra stāv…,” smejot saka Inārs un neslēpj, ka par mašīnu ik mēnesi bankai jāmaksā 150 lati.
“Tā nauda jāsakasa, citādi uz darbu arī vairs nevarēs tikt. Protams, degvielas cenu kāpums ir milzīgs, taču, dzīvojot Lejaslīgatnē, bez automašīnas neiztikt. No Lejas līdz Augšlīgatnei ir desmit kilometri. Kā lai tur tiek, ja nav auto? Vietējie autobusi kursē trīs, četras reizes dienā, bet neviens maršruts jau vairs nesakrīt ar vilcienu vai starppilsētu satiksmes autobusiem. Mēs te bez automašīnas esam bez rokām,” prāto Inārs un bilst, ka cilvēkam jau neko vairāk nevajag kā veselību un darbu. Tad jau dzīvot var.
Inārs prāto, ka dzīvot mūsdienās kļuvis sarežģīti. Arī viņa nu jau pieaugušie bērni cenšas pamazām iekārtot savu dzīvi.
“Kurš studē, kurš grasās studēt. Viss, protams, ir par maksu. Kādreiz gāja, kurā skolā gribēja, un jāmaksā nebija. Tagad naudu vajag ik uz soļa. Grūti jaunajiem. Cik jau varam, palīdzam, bet arī vecākiem kaut kā jādzīvo,” saka Inārs un jautāts, vai vasaras laikā mēdz arī kur atvaļinājuma laikā aizceļot, piebilst: “Tādi atvaļinājumi sen nav redzēti. Ziemā, kad nebija darba, bija piespiedu atvaļinājums, bet vasarā labi, ja tepat kaut kur pa Latviju pabraukājam. Ogot, sēņot patīk. Pamazām dzīvojam. Daudzi tūristi vasarā brauc uz Līgatni, bet paši te, diendienā dzīvojot, skaistumu vairs neredzam. Laikam jau pamazām pie tiem skatiem pierod. Bet prieks, ka citiem prieks pie mums atbraukt.”
Komentāri