Cēsis Ar ziedu nolikšanu pie Uzvaras pieminekļa, pilsētnieku apbalvošanu, koncertu, kā arī balli Cēsu pilsētas dome aicināja atzīmēt valsts svētkus.
Jau vairākus gadus valsts svētku sarīkojuma svinīgā daļa ir nemainīga. Tā sākas ar kopīgi dziedātu valsts himnu, domes priekšsēdētāja Ginta Šķendera uzrunu un domes pasniegtajiem atzinības rakstiem par labu darbu un uzvarām pilsētas domes konkursos. Īpaša uzmanība vienmēr tiek pievērsta svētku muzikālajai daļai. Šoreiz bija aicināts muzicēt kamerorķestris Sinfonietta Rīga, mākslinieciskais vadītājs un diriģents Normunds Šnē.
Atskatoties uz gada laikā pilsētā paveikto, Cēsu domes priekšsēdētājs Gints Šķenders pateicās pilsētniekiem, Cēsu atbalstītājiem, ka pilsēta kļuvusi sakopta, pievilcīga, tiek atjaunota. Viņš nosauca lielākos pašvaldības veiktos darbos – modernas skolas būvniecību, būtisku pavērsienu sociālajā aprūpē – ar sociālai aģentūrai izveidotu centru un sociālo dzīvokļu namu celtniecību, ar ieceri nākošgad celt bērnudārzu. Mērs pieminēja, cik lieliski izdevies gada lielākais notikums – Cēsu 800 gades svinības. “Mūsu darbi apliecina, ka Cēsīs svētkus esam pelnījuši,” secināja domes priekšsēdētājs G. Šķenders.
Domes rīkotajā konkursā “Lai top skaistāka mūsu pilsēta” diplomus, Cēsu karogu un Cēsu lata monētu saņēma virkne pilsētnieku, kuri šogad aktīvi darbojušies celtniecībā un arī darbus pabeiguši. No individuālo namu īpašniekiem pagodinājumu saņēma Vilmārs Tomsons, Ludmila Tura, Sergejs Koreņkovs, Salvi Zēla par Jāņa, Lienes, Piebalgas un Meža ielā tapušām privātmājām. Atzinības raksti namīpašniekiem Kristīnei Dambītei, Vijai Indrupei un Guntaram Ģipslim.
No gada laikā sabiedriskajās telpās Cēsīs tapušajiem interjeriem dome par trim labākajiem atzina Cēsu slimnīcā paveikto neatliekamās palīdzības nodaļā, kafejnīcā “Laterna” Rīgas ielā un skaistumkopšanas salonā un frizētavā “Debesīs” Lenču ielā. Atzinību guvuši fitnesa kluba “Sala” Pļavas ielā, frizētavas – salona “Elfa” Rīgas ielā, kafejnīcas “Uguntiņa” Raunas ielā un veikala “Stendera ziepju fabrika” L.Skolas ielā interjeri.
Sabiedrisko ēku pārtapšanā visaugstāko atzinību ieguvuši divi nami. Viens no tiem – Aizsardzības ministrijas īpašums, Nacionālo bruņoto spēku instruktoru skola, kurai atjaunota fasāde un notikusi teritorijas labiekārtošana saskaņā ar “Arhitekta Imanta Timermaņa darbnīcas” projektu. NBS instruktoru skolas štāba priekšnieks, majors Aivars Tārauds, saņemot atzinību, sarīkojuma viesu klātbūtnē pilsētas domei pateicās par armijai izrādīto godu un uzsvēra, ka armija un pilsētas dome ir vienlīdz ieinteresētas Cēsu uzplaukumā. “Lai zeļ un attīstās mūsu Cēsis,” novēlēja A. Tārauds. 1. vieta par rekonstruēto namu vecpilsētā, pēc arhitektes Sarmītes Bumbieres projekta, kur tagad iekārtots “Zvaigznes grāmatu nams”, piešķirta “Apgādam Zvaigzne ABC”. “Ir ļoti stimulējoši šādi saņemt pašvaldības atzinību,” balvas saņemot, sacīja apgāda vadītāja Vija Kilbloka un cēsniekiem novēlēja: “Lai nekad nezūd Cēsu fenomens, jo tā, kā tiek pirktas grāmatas Cēsīs, reti kur var piedzīvot.”
Dome godināšanā izcēla no jauna Cēsīs tapušās sabiedriskās celtnes – biznesa un tirdzniecības centru “Cēsu klēts” Pļavas ielā, tirdzniecības centru Raiņa ielā, biroju ēku Uzvaras bulvārī, ēkas fasādes rekonstrukciju Rīgas ielā 27 u.c. No ražošanas ēkām atzīmēta SIA “Beātus”, valdes priekšsēdētājs Uldis Kvants, maizes ceptuves jaunbūve un maiznīcas “Solo” rekonstrukcija, arhitekts Gints Cēderštrēms.
Kopš izveidots konkurss “Lai top skaistāka mūsu pilsēta”, pirmo reizi gada laikā tik daudziem daudzdzīvokļu namiem veikta fasādes rekonstrukcija. Ievērību guvušajās mājās rekonstrukcijas darbus veikusi SIA “Cēsu dzīvokļu pārvalde”, valdes priekšsēdētājs Ģirts Beikmanis. Konkursā 1. vieta piešķirta darbu veicējiem Gaujas ielā 32, mājas vecākais Raimonds Spulle.
Svētku reizē Cēsu dome ar atzinības rakstiem par profesionāli un apzinīgi veiktu darbu pateicās pašvaldības iestāžu darbiniekiem. Miervalda Birzes vārdā nosauktais literārais konkurss skolēniem liecināja, ka sācies darbs pie nākamā kalendāra “Bērni – Cēsīm” veidošanas. 2008. gada kalendārā būs publicēti 12 labākie darbi par mīlestības, labestības, draudzības tēmām.
Pastariņa pamatskolas skolnieka Pētera Eglīša pasaka tika nolasīta sarīkojumā. Atzinību saņēma pasaku un eseju autori – Kitija Puriņa un Emīls Eglītis no Cēsu pilsētas pamatskolas, Elvijs Jānis Sadovskis un Rūta Karlīne Kiršfelde no Pastariņa pamatskolas, Anna Teodora Meļķe un Madara Soste no 2. pamatskolas, Zane Cērpiņa no pilsētas ģimnāzijas, Betija Blažēvica, Solvita Sarkane, Kristīne Kostaščuka, Renāte Vilnīte un Brigita Daļecka no DA Cēsu valsts ģimnāzijas.
Novērtējot kvalitatīvas izglītības nozīmi Latvijā, valsts svētku laikā “Hansa banka” jau vairākus gadus piešķir prēmijas skolotājiem. Šogad no prēmēšanai izvirzītajiem Cēsu pedagogiem par laureātiem kļuva – Boriss Cibankovs, sporta skolotājs no 2. vidusskolas, un Antra Svetoka, mūzikas skolotāja no 1. pamatskolas.
Svētku sarīkojumā piedalījās un uzrunas teica Cēsu viesi – sadraudzības pilsētas Ahimas (Vācija) jaunais un iepriekšējais birģermeistars, novērtējot Cēsu sasniegumus izglītībā un sociālajā jomā, jaunu sabiedriski nozīmīgu celtņu tapšanā. Deputāts Jānis Porietis, kurš vidzemnieku atkārtoti ievēlēts un strādās 9. Saeimā, aicināja būt lepniem ar savu valsti un pilsētu, prast priecāties par padarītiem darbiem un tiem, kas vēl iecerēti. Vecpiebalga Valsts svētkos vecpiebaldzēns Jānis Neimanis kļuvis par “Vecpiebalgas lepnuma” titula īpašnieku.
“Tā ir tradīcija, ka valsts svētkos paldies sakām vienam no mūsējiem. Jānis Neimanis pēta un izgatavo latvju rakstu zīmes. Tā viņš mūs priecē un aizvien vairāk tūristu apmeklē Vecpiebalgu, lai vērtētu interesantos darinājumus un pabūtu arī citās kultūras vietās,” uzsvēra Vecpiebalgas pagasta padomes sekretāre Sandra Sniedze. Pašvaldības apbalvojumus par rosīgu darbu iestādēs un uzņēmumos saņēmuši vēl 28 vecpiebaldzēni.
Valsts svētku koncertā uzstājušies pagasta pašdarbnieki un viesu kolektīvs no Jelgavas, zemessardzes 52. kājnieku bataljona ansamblis “Junda”.
“Latvijas svētku pasākums ir viens no visvairāk apmeklētajiem. Pagasta ļaudīm tīk šī svinīgā noskaņa. Pašvaldības apbalvojuma piešķiršana tiešām ir liels notikums viņu dzīvē. Arī pašdarbnieku priekšnesumam caurvijās Latvijas vārds, jo tika stāstītas atmiņas par latviešu rakstniekiem, kuri lielāko mūža daļu pavadīja trimdā,” vecpiebaldzēnu svētku priekā dalījās Sandra Sniedze. Mārsnēni
Svētku uguņošana bija valsts svētku kulminācija Mārsnēnu pagastā. Ļaudis līdzīgi kā citviet bija aicināti kopā, lai baudītu pagasta pašdarbnieku sarūpētu svētku koncertu.
“Valsts svētki ir tā reize, kad pašvaldība vienmēr pasaka paldies iedzīvotājiem, kuri daudz darba un laika velta, lai sakārtotu savas sētas, veidotu ainavu un saglabātu tīru vidi. Paldies sakām arī kultūras pasākumu atbalstītājiem,” norādīja Mārsnēnu pagasta padomes priekšsēdētāja Irma Vilka un piebilda, ka svētki vienmēr ir izdevušies, ja par tiem priecājas iedzīvotāji, kuri izvēlējušies apmeklēt kādu pasākumu ārpus mājas. Šoreiz šķitis, ka cilvēki ir patiesi aizkustināti. “Valsts svētkos svinīgā noskaņa mijas ar klusumu, pārdomām, tādu mīļumu. Līdz manai sirdij šīs sajūtas aizgāja, domāju, ka līdzīgi bija pārējiem kopā sanākušajiem,” tā Irma Vilka. Liepa
Pagastā valsts svētki atzīmēti divas dienas. 17.novembra vakarā liepēnieši klausījušies svētku koncertu un bijuši kopā ar kaimiņiem un draugiem, lai viņus sveiktu, gan saņemot konkursa “Par sakoptāko sētu” pagasta padomes novērtējumu, gan tiekot pie pagasta ”Gada cilvēka” titula.
Vasarā žūrija vērtējusi astoņas sakoptas sētas un čaklie darītāji saņēmuši atzinību, bet pašvaldības pakļautībā strādājošie darba kolektīvi izvirzījuši savus cilvēkus Liepas “Gada cilvēka” vērtēšanai. Četras sievietes – Liepas pamatskolas skolotāja Regīna Kiršlauka, PII ”Pienenīte” medmāsa Ļena Juškova, ilggadēja pagasta padomes darbiniece Silvija Zakševska un kādreizējā pagasta iedzīvotāja, grāmatas “Ar miķelīšu spītu” autore Dzidra Inkina kļuvušas par goda liepēnietēm.
Vēl valsts svētkos skolas bērni un iedzīvotāji pulcējušies pie Brīvības cīnītāju pieminekļa, lai runātu dzeju, aizdegtu svecītes un noliktu ziedus.
“Mums tie bija svētki sveču gaismā. Bija atnākuši daudzi liepēnieši. Daži varbūt arī pirmoreiz. Daži kopā ar ģimeni. Valsts svētki bija mūsu svētki,” uzsvēra kultūras nama vadītāja Benita Sausiņa un piebilda, ka Liepā valsts svētkus atzīmē arī cittautieši. Protams, ne jau kuplā skaitā, bet tie, kuriem Latvija ir dziļi sirdī. Rauna
Valsts dzimšanas dienai veltītais svinīgais sarīkojums bija pulcējis daudzus dažādu paaudžu raunēniešus. Pagasta padomes priekšsēdētāja vietnieks Andris Abrāmovs uzsvēra, ka paveikts daudz, lai Rauna kļūtu aizvien skaistāka un sakoptāka, un atzina, ka šis bijis pilskalna gads, jo tik daudz tajā padarīts, kā vēl nekad.
Valsts svētkos pašvaldības atzinības saņēma pašvaldības darbinieki Maija Kārkliņa, Valdis Platais, Juris Raiska, vidusskolas direktore Anita Neimane un uzņēmējs Viesturs Rudzītis.
Svētku koncertā priecēja vidusskolas dziedātāji un dejotāji, kā arī pagasta koris, kas tikai nesen sācis darboties Sarmas Bērziņas un Daces Ābramas vadībā. Stalbe
Stalbes pagastā valsts proklamēšanas gadadienā vispirms notika pasākums pie piemiņas akmens. Tā ir vieta Stalbes centrā, kur parasti dodas represētie, citu piemiņas un svētku dienu dalībnieki. Skanēja svētku uzrunas. “Notika arī lāpu gājiens no Stalbes kultūras nama uz piemiņas vietu. Bija salūts. Svinīgie pasākumi turpinājās Rozulas kultūras namā, kur notika bērnu sagatavots koncerts, uzstājās arī sieviešu vokālais ansamblis, “ pastāstīja pagasta padomes priekšsēdētājs Alfs Lapsiņš. Arī Rozulā bija salūts, pagasta iedzīvotāji tam bija saziedojuši līdzekļus. Pēc tam Rozulā notika balle.
Komentāri