Pirmdiena, 17. februāris
Vārda dienas: Jūlija, Džuljeta

Valmieras uzņēmums “Valmiera-Andren” palielinās ražošanas jaudas

Leta
13:01
23.02.2016
9

Ķīmiskās rūpniecības uzņēmums SIA “Valmiera-Andren”, kas nodarbojas ar konstrukciju ražošanu augsti agresīvām ķimikālijām, ar bankas “Citadele” finansējuma palīdzību nostiprinājis savu pozīciju nozarē un turpmāk spēs īstenot projektus, kuru vērtība lēšama ap vienu miljonu eiro, aģentūru LETA informēja “Citadele”.

“Valmiera-Andren” darbojas ķīmiskās rūpniecības jomā, ražojot produkciju, kas saistīta ar vides aizsardzību – uzņēmums ražo rezervuārus, cauruļvadus un citas konstrukcijas augsti agresīvām ķimikālijām. Pagājušajā gadā līdz ar nepieciešamību palielināt apgrozāmo līdzekļu apjomu uzņēmums sāka sadarbību ar banku “Citadele”. Pieejamais finansējums turpmāk ļaus īstenot vēl lielākus projektus, kuru apjoms tagad varēs sasniegt pat vienu miljonu eiro.

“Bankas atsaucība ļāvusi mums veiksmīgi turpināt darbību, turklāt ar finansiālo atbalstu apgrozāmajos līdzekļos uzņēmums spēs īstenot ievērojami apjomīgākus projektus, piegādājot videi drošas konstrukcijas eksporta tirgos. Tas ne tikai ļaus palielināt peļņu, bet arī pozitīvi atsauksies uz reģiona un valsts attīstību, turklāt šobrīd eksportējam vismaz 70-80% produkcijas, un mums vēl ir gana lielas iespējas augt,” atzīst uzņēmuma pilnvarotā persona Ronalds Rusmanis.

Uzņēmuma pārstāvis atklāj, ka eksporta apjomi veido aptuveni 80% no saražotās produkcijas apjoma, un lielākoties produkcija tiek eksportēta uz Zviedriju, kur atrodas arī “Valmiera-Andren” mātesuzņēmums.

Bankas “Citadele” Mazo un vidējo uzņēmumu apkalpošanas daļas vadītāja Ieva Vērzemniece uzsver, ka sadarbība vērtējama ļoti pozitīvi, kā arī pats klients ir perspektīvs, lai arī darbojas ļoti specifiskā nozarē. “Izskatīt uzņēmuma kandidatūru par labu kredīta piešķiršanai pamudinājis fakts, ka uzņēmumam savā nozarē ir uzkrāta pieredze un līdzšinējā darbība ir veiksmīga. Uzņēmuma attīstības plāni ir pamatoti ambiciozi, un iespēja ar bankas kredītu īstenot lielus projektus ir būtiska uzņēmuma attīstībai,” atzīmē Vērzemniece.

SIA “Valmiera-Andren” tika radīts 1993.gadā uz “Valmieras stikla šķiedras” stiklaplastu ceha bāzes. Lai veicinātu uzņēmuma izaugsmi, laika posmā no 1996. līdz 2006.gadam kā tā līdzīpašnieki un finanšu investori bija Ziemeļvalstu Vides aizsardzības fonds NEFCO.

Tiek ražoti rezervuāri, cauruļvadi un citas konstrukcijas augsti agresīvām ķimikālijām, kā, piemēram, sālsskābei, sērskābes šķīdumiem, dzelzs hlorīdam, fosforskābei, sāls šķīdumiem, sārmiem utt. Kopš 1998.gada uzņēmums ražo dūmgāzu attīrīšanas sistēmas (skruberus), kuri domāti atmosfēras aizsardzībai un siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas mazināšanai.

“Valmiera-Andren” apgrozījums 2014.gadā bija 1,84 miljoni eiro un uzņēmums guva 55 527 eiro peļņu, liecina “Firmas.lv” informācija.

“Valmiera-Andren” īpašnieki ir Zviedrijas uzņēmums “Sten Andren Plast i Landvetter AB” (80%) un Armands Jonāts (20%).

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Sākusies Nītaures pamatskolas ēkas pārbūve

00:00
17.02.2025
5

Nītaures Mūzikas un mākslas pamatskolas kolektīvam šis mācību semestris sākās ar pārmaiņām. Skolas ēkā notiek vērienīgi remontdarbi, kopš  6.janvāra mācības ir pagastmājas telpās. “Telpas apsekoja kontrolējošās iestādes un atzina, ka tās izmantojamas mācību darbam. Skolēnu brīvlaikā notika pārcelšanās. Lai to izdarītu , strādāja skolotāji, bērnu vecāki, palīdzēja apvienības pārvaldes darbinieki, zemessargi,” stāsta pamatskolas direktore Gunta […]

Krustcelēs alga, piemaksa un mērķdotācija   

00:00
16.02.2025
17

Vienmēr uzsvērta Dziesmu un deju svētku tradīcijas nozīmība latviešu kultūrā un nācijas stiprināšanā un līdztekus izskanējis amatiermākslas kolektīvu vadītāju satraukums par zemo atalgojumu. Pērn valdība apstiprināja vadītāju darba samaksas finansēšanas kārtības maiņu un noteica   valsts finansējuma daļu (mērķdotāciju) māksliniecisko kolektīvu vadītāju darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām. Kolektīvu vadītāji par darbu saņem […]

Eksperte: Maksa par recepti ir jauns birokrātisks slogs

00:00
15.02.2025
38
2

Neviennozīmīgi vērtētajā zāļu cenu reformā ir veikts tikai pirmais solis, un pašlaik būtiskākais ir izvērtēt reformas ieviešanas praktisko gaitu, intervijā LETA atzīst Rīgas Stradiņa universitātes Sabiedrības veselības un sociālās labklājības fakultātes prodekāne, Sabiedrības veselības institūta direktora vietniece un bijusī Zāļu cenu valsts aģentūras direktore Daiga Behmane. Viņa uzsver, ka viens no būtiskākajiem izaicinājumiem farmācijas nozarē […]

Ar mīlestību dāvināt pavasari

00:00
14.02.2025
174
2

Ziemu esam sagaidījuši, un lai, cik tā skaista, gribas būt pavasarī. Un, ja šodien vēl ir Valentīndiena, vēlēšanās pēc krāsām ir ļoti pašsaprotama. Nekas to dažādībā nespēj sacensties ar puķēm. Ieejot Cēsīs zemnieku saimniecības “Kliģeni” siltumnīcās, pretī nāk pavasaris. Zie­došu prīmulu podiņi veido krāsainu paklāju, kurā katrs zieds smaida. “Te zied un gatavojas ziedēt    […]

Slikti, ja rodas jautājums – vai vajag

00:00
13.02.2025
145
2

Cēsu novada SIA “Gaižēni” ir viens no lielākajiem cūkkopības uzņēmumiem Latvijā. Divas novietnes ir Cēsu novadā, Gaujaskalnā un Jaunraunā, bet divas Bauskas novadā, Īslīcē un Brunavā. Uzņēmums apsaimnieko 1600 ha zemes un gadā nobaro ap 100 tūkstošiem cūku un paši arī ganāmpulku atražo. Pērn SIA “Gaižēni” saņēma Cēsu novada uzņēmēju “Gada balvu” nominācijā “Lielākais nodokļu […]

Izstāde pārdomām par dzīvi un ne tikai

00:00
12.02.2025
45
1

Cēsu muzejā, Jaunās pils 4. stāva Izstāžu zālē, apskatāma Polijas mākslinieces Lauras Makabresku fotogrāfiju izstāde “Mierinājums”. “Kas man ir mierinājums? Tā ir tuvība, ieklausīšanās klusumā, skaistuma un cerības dāvana, lūgšana par kādu, ko es bieži vien pat nepazīstu, bet dziļi ticu, ka kādu dienu mēs iepazīsimies. Šis mierinājums nerastos, ja es pati to vispirms nebūtu […]

Tautas balss

"Izmet āķi" par stabiņiem pilsētā

16:46
15.02.2025
22
3
Lasītāja J. raksta:

“Mūspusē sākusies tāda īsta, mūsdienīga priekšvēlēšanu kampaņa. Par to liecina feisbuks. Ieraudzīju ierakstu, kurā kāda politiskā spēka pārstāvis aktualizēja jautājumu par satiksmi norobežojošiem stabiņiem Cēsu ielās. Cilvēks stāstījumā apšauba šo stabiņu vajadzību un pauž neizpratni, kāpēc tie izvietoti konkrētās vietās. Tāpat uzsvērts, ka par šo stabiņu uzturēšanu taču jāmaksā, cik lietderīgi ir tādi izdevumi. Gan […]

Arī pa grants ceļiem brauc nodokļu maksātāji

20:24
12.02.2025
21
Lasītājs K. raksta:

“Ceļu uzturētāji saka, ka tagad grants ceļu bedres nevar likvidēt, stāvokli uzlabot. Tā jau ir, bet vai tad, ja siltajā sezonā šos ceļus atjaunotu, normāli uzturētu, tie tagad nebūtu tik ļoti slikti? Saka, ka neesot naudas, taču arī pa grants ceļiem brauc nodokļu maksātāji,” pauda lasītājs K.

Arī nomales nedrīkst atstāt bez satiksmes

20:23
11.02.2025
26
Seniore raksta:

“Samazina sabiedriskā autobusa reisu skaitu, jo esot maz pasažieru. Tā jau ir, jo attālākās, nomaļākās vietās dzīvo aizvien mazāk cilvēku. Bet ko lai dara tie palikušie, kuriem nav sava auto vai ģimenei ir viens braucamais, bet katram jātiek uz citu pusi? Kādreiz runāja, ka varētu būt kādi speciāli reisi, kurus, kad vajag, iepriekš pieteiktu. Domāju, […]

Nesapratnē par ģimenes ārsta pieejamību

12:30
07.02.2025
49
Seniore raksta:

“Lasu, ka Ģikšos un Skujenē darbu sāk jaunais ģimenes ārsts. Bet kā būs Taurenē? Iepriekšējais dakteris, kas strādāja Amatas un Sku­jenes pagastā, pieņēma pacientus arī Taurenē, mēs, dzērbenieši, turp braucām. Ko tagad darīt? Esam vecākā paaudze, ir kāds, kuram nav savas automašīnas, kam nav tuvinieku, viņš taču neaizbrauks līdz Ģikšiem,” sacīja seniore, kas dzīvo Dzērbenē.

Ja maza pensija, Ungurā vairs nezvejot

11:31
07.02.2025
38
Cēsnieks J. raksta:

“Kam piederēs Ungurs? Tikai bagātajiem, ja ieviesīs pašvaldības atbalstīto licencēto makšķerēšanu, zvejot varēs tikai tie, kas iegādājas licenci. Nabagie, reņģ­ēdāji, kaut arī reņģes tagad dārgas, to nevarēs atļauties. Zivju daudzumu ūdenstilpēs samazina tie, kas velcē no motorlaivām un lieto ehalotu. Tāpēc šos makšķerēšanas veidus vajadzētu aizliegt. Ungurs nav tik liels, lai savas zvejas vietas nevarētu […]

Sludinājumi