Sestdiena, 19. aprīlis
Vārda dienas: Vēsma, Fanija

Valdziņš pie valdziņa, un raksts gatavs

Sarmīte Feldmane
00:00
27.03.2025
79
Cimdi

Adatas skrien. Vairāk nekā 60 adītājas no Piebalgas un citiem novadiem mācījās vienkāršos un greznos rakstus. FOTO: no albuma

Vairāk nekā simts cimdu no Rietumvidzemes, Ziemeļvidzemes, Austrumvidzemes stāsta par adīšanas tradīcijām novados

Izstāžu zālē “Velves” Jaunpiebalgā uzziedējis krāšņs cimdu dārzs. Skatītāju acis priecē rakstainie adījumi, katrs uzplaucis kā zieds.

Tie izstādē nav izkārtoti, kā pierasts, pa pāriem, bet apskatāmi pa vienam un no visām pusēm.

Izstāde “Vidzemes rakstainie cimdi” atklāj un parāda vienu no Latvijas tradicionālās kultūras pamatvērtībām – rakstainos cimdus. Te vienuviet vairāk nekā simts cimdu no Rietumvidzemes, Ziemeļvidzemes, Austru­mvi­dze­mes, arī Lielvārdes, Krustpils un Piebalgas novada. Cimdi atklāj Vidzemes novadam raksturīgās krāsas un rakstus, liela daļa adīti no dabīgi krāsotām dzijām. Vairākums darināti pēc muzeja materiāliem, lielākā daļa no tiem pēc Marutas Grasmanes grāmatas “Latvieša cimdi”. Uz balta, brūna vai aitas vilnas pelēka fona ieadīti mazāk vai vairāk koši sīki raksti. Cimdu rotāšanai izmantotas gan daudzkrāsainas bārkstis, gan pīnītes un skujiņas, gan kreiliskie valdziņi. Diezgan daudziem valnīši adīti sviķeļainā adījumā, bagātināti ar košām krāsām.

Izstādē apskatāma Tautas tērpu centra “Senā klēts” Vidzemes novada tradīcijās adīto cimdu kolekcija, studiju “Irbi” un “Valdziņš” cimdu adīšanas meistaru darbi, kā arī studijas “Piebaldzēni” meistaru Vijas Ceruses un Ingrīdas Ludzenieces cimdi. Izstāde tapusi, sadarbojoties centram “Senā klēts” un Jaunpiebalgas lietišķās un tēlotājas mākslas studijai “Piebal­dzēni”.

“Izstāde parāda kopainu par Vidzemes cimdiem, un te var ieraudzīt novadu atšķirīgo. Var pētīt, kādi bija raksti agrāk, kādas bija iespējas un kādus cimdus adām šodien,” stāsta studijas “Piebaldzēni” vadītāja Irita Lukšo.

Gatavojoties izstādei, studijas dalībnieces apzināja jaunpiebaldzēnu pūrus, meklēja iepriekšējo paaudžu darināto. Dace Liģere saglabājusi vecāsmātes Martas Liģeres pagājušā gadsimta otrajā pusē adītos vairāk nekā 30 pāru cimdu. “Tie ļauj iepazīt tā laika iespējas un modi, vienlaikus      saglabājot Piebalgai raksturīgās adīšanas tradīcijas,” uzsver studijas vadītāja.  Skatāmi Vilmas Timermanes mūžā adītie cimdi. Piebaldzēniete Vita Elksne    atadījusi vecāsmātes Elvīras Glāzeres cimdus, bet    Vija Ceruse      mammas cimdus. Raita Stepāne noadījusi dūraiņus, kādus ieraudzīja muzeju apvienības “Orisāre” kolekcijā, Ingrīda Ludzeniece atnesusi vecmammas darbus. Turpat blakus ir aplūkojami Vijas Ceruses rakstainie cimdi, kurus iecienījuši un šodien valkā piebaldzēni.

“Var jau pētīt grāmatās un adīt, bet ar laiku kļūst garlaicīgi. Kad ieliec gan savu radošumu, vietas, kur dzīvo, īpašo un tradicionālo, gan mūsdienu adītāju pieredzi, ir prieks par skaistu cimdu pāri,” saka I.Lukšo.
Izstāde rosināja ļauties radošumam un saglabāt tradicionālo, vēsturisko, kas raksturīgs katrai vietai. Izstādes atklāšanas dienā vairāk nekā 60 adītājas no Piebalgas, kaimiņu pagastiem, arī Rīgas, Valmieras, Siguldas veltīja laiku, lai mācītos, dalītos pieredzē. Rokdarbu pratējas ciemojās pie Vitas Elksnes Vecpiebalgā, mācījās, kā ar vienkāršām metodēm noadīt greznus cimdus.    “Ir māka ieraudzīt vienkāršo rakstu smalkumu,” uzsver studijas vadītāja un pauž pārliecību, ka gan Vitas Elksnes, gan Vijas Ceruses stāstītais un rādītais adītājām noderēs, tāpat kā pēc darba zīmējumiem izmēģinātie raksti.

Pasākumā “Cimdu adīšana Piebalgā”    darbnīcas “Dabas adītava” māksliniece  Inese  Īrisa Liepiņa dalījās    iedvesmas stāstā par Piebalgu,    krāsām tās pakalnos un lejās, Gaujmalā. No Li­zuma amatnieku kopas “Laipa” vadītāja Līga Ozoliņa uz Jaunpie­balgu bija atbraukusi ar cimdu grozu, kurā bija gan pagastam raksturīgie darbi, gan citu novadu. Katrs pāris tika izcilāts, izpētīts.

“Adītājas bija izbrīvējušas dienu, lai to veltītu adīšanai, ceru, ka katra mājās brauca ar kādu jaunu atziņu,” saka I.Lukšo un uzsver, ka izstāde “Velvēs” ir iespēja piebaldzēnietēm un apkārtējo pagastu adītājām iepazīt Vidzemes rakstainos cimdus, Piebalgas etno­grāfiskos un tos, kurus dažādos laikos adīja ikdienai.

Cimdi2
Izstādē. Te katru cimdu var apskatīt, pēc kataloga atrast savā pusē adītos. 
FOTO: no albuma

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Improvizēti pasniedz “Zelta āķis” balvas

00:00
19.04.2025
17

Teātra diena “Nenopietni par nopietno” Mārsnēnos aizritēja ar humora pieskaņu, iespēju skatītājiem iesaistīties arī mēģinājuma procesā un improvizētas balvas “Zelta āķis”  pasniegšanu. Pasākuma pirmajā daļā “Atvērsim priekškaru!” ikvienu aicināja ieskatīties mēģinājuma norisēs. “Tādējādi radīja nelielu priekšstatu par mēģinājumu procesu, arī skatītājiem ļaujot iejusties kādās lomās,” teic Mārsnēnu amatierteātra režisore Ingrīda Zilgalve. Otrajā daļā “Pacietības mērs” […]

Ar lina sajūtu agrāk un šodien

00:00
18.04.2025
19

Lins, vai tas būtu lina dvielis, galdsega vai galdceliņš, laiku laikos ir bijis katrā latvju mājā, arī Piebalgā. Tādēļ Jaunpiebalgas Kultūras centrā, kas reizē ir Cēsu novada metodiskais centrs tautas lietišķās mākslas studijām, aizvadīts seminārs “Baltie lina audumi Vidzemē agrāk un šodien”. Cēsu novada un kaimiņu novadu tautas lietišķās mākslas kolektīvi ieklausījās etnogrāfes Aijas Jansones […]

Likumpārkāpēju izdoma un policistu profesionālisms

00:00
17.04.2025
46

Esam jau informējuši “Druvas” lasītājus par Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes darba rādītājiem pagājušajā gadā. Kopumā vērojama noziedzības samazināšanās, un, kā uzsvēra Vidzemes reģiona pārvaldes priekšnieks Imants Mitrošenko, dzīvojam drošākajā Latvijas novadā. Taču ir noziedzības tendences, kas rada iedzīvotāju pamatotu satraukumu, jo tieši vai netieši skar daudzus. Šoreiz par policijas darba aktuālajiem virzieniem -narkotiku izplatības […]

Zemkopības ministrs Armands Krauze apmeklē PKS “Straupe”

21:41
16.04.2025
64

Šodien zemkopības ministrs Armands Krauze apmeklēja piensaimnieku kooperatīvo sabiedrību “Straupe”, lai personīgi iepazītos ar uzņēmuma darbu un apliecinātu tā ražoto produktu drošību un atbilstību pārtikas drošības standartiem. Tikšanās laikā tika pārrunāta situācija, kad, ievērojot Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) norādījumus, uz laiku tika apturēta manuālās fasēšanas līnija. Ministrs tika iepazīstināts ar uzņēmuma veiktajiem pārtikas drošības […]

Deg ēka Cēsu centrā, bet Vecpiebalgā ugunsgrēkā cieš cilvēks

00:00
16.04.2025
152

Cēsu vecpilsētas iedzīvotājus naktī uz piektdienu, 11.aprīli, satrauca ugunsdzēsības mašīnu sirēnas, bet tos, kas dzīvo Rīgas ielā tuvāk Līvu laukumam, šausmināja liesmas. Plkst. 2.56 Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) bija saņēmis izsaukumu uz Rīgas ielu 41. Tur ar atklātu liesmu dega divstāvu neapdzīvota ķieģeļu ēka 300 m2 platībā. Māja piebūvēta trīsstāvu dzīvojamai ēkai, pirms […]

Auto un moto sporta pārstāvji un entuziasti apvienosies nebijušā pasākumā - “Rauna Rūc!”

15:05
15.04.2025
61

Vairāk nekā 20 raunēnieši – auto, moto sportisti un entuziasti, kuri ar savu tehnisko aizraušanos zināmi arī pasaulē, šajās Lieldienās, 20. aprīlī, apvienosies īpašā pasākumā “Rauna Rūc!”. Pasākums vienos gan lielus, gan mazus kam tuva motoru rūķoņa, bet galvenokārt, tie būs kā kopā sanākšanas svētki pašiem motoru sportu pārstāvošajiem raunēniešiem. “Rauna Rūc!” organizatori aicina ikvienu […]

Tautas balss

Vazā aiz deguna

15:10
16.04.2025
16
K. raksta:

“Pēc pēdējo dienu Krie­vijas uzbrukumiem Ukrainai nepārprotami redzams, ka ASV prezidents, solot apturēt karu, izvirzījis sev pārāk augstu mērķi. Putins vazā Trampu aiz deguna, ASV kļūst smieklīgas Krievijas un visas pasaules acīs. Te nu tiks parādīts, kurš ir tas stiprais, Krievijas diktators neatkāpsies,” sacīja K. un piebilda, ka tāpēc Eiropai jākļūst divtik stiprai.

Atkal deg pērnā zāle

15:09
16.04.2025
17
17
Lasītāja raksta:

“Atkal jau dedzina kūlu! Kā nav lietus, tā kāds pamanās pielaist uguni pērnajai zālei. Tas nav izturami. Vai tiešām nav iespējams ierobežot šos nejēgas? Sadeg dažādas dzīvas būtnes – kukainīši, vardes un citas. Un var izcelties liels ugunsgrēks. Daudz nevajag, lai vējš dzirksteles aiznestu uz tālāku vietu, piemēram, šķūni, māju,” sašutusi pastāstīja lasītāja, bet nevēlējās […]

Vienmēr zied puķes

15:09
15.04.2025
14
Anna raksta:

“Priecājos par Cēsu skaistajiem puķpodiem. “Kliģenu” saimniecība prot uzpost pilsētu un noturēt to skaistu līdz ziemas salam. Puķes regulāri aprauga, apkopj, ziedi vienmēr grezni. Cik labi, ka par pilsētvidi rūpējas vietējais uzņēmums,” viedoklī dalījās Anna.

Kur koks, kur plastmasa

08:05
12.04.2025
19
Lasītāja K. raksta:

“Cēsīs, Rožu lakumā, uzcelta mājiņa, kurā runās par vides problēmām. Bet namiņam izmantota arī plastmasa. Vai tas pareizi, ka vieta, kur runā par vidi, nav pilnībā būvēt no dabīgajiem materiāliem,” pārdomās dalījās lasītāja K.

Priecē dejotāji

09:20
07.04.2025
20
Lasītāja J. raksta:

“Ar prieku skatījos aizraujošo deju ansambļa “Raitais solis” jubilejas koncertu!  Tas bija izcils, gan mākslinieciski izstrādāts, gan emocionāli saistošs. Cik burvīgi, ka dejošanas tradīcija Cēsīs gadu desmitos uzturēta tik augstu,” pauda lasītāja J.