Vai to tiešām katrs ezis var…

Latvieši nav tie, kas ikdienā dižojas, bet ir reizes, kad kaimiņiem jāparāda un pašiem sev jāpierāda, ka diženums nekur tālu nav jāmeklē. To apliecina Cēsu Izstāžu namā apskatāmā izstāde “Kas dižam dižoties”. Tajā Drabešu Amatu mājas meistaru un 45 mācekļu darbi.

“Dižošanās vajadzīga, lai paši redzētu, kas paveikts, redzētu, ko citi dara, jo ikdienā dažādi meistari un pulciņu dalībnieki nesatiekas. Ceru, ka izstādes iedrošinās citus pamēģināt kādu no amatiem, tad aizrauties un darīt,” saka Amatu mājas vadītāja Inese Roze un atzīst, ka nav saskaitāms, cik reižu nācies dzirdēt: “Es nemāku, nevaru.“ Tad viņa uzmundrinājumam atgādina savu iecienīto teicienu, ka to var katrs ezis, un vēl piebilst, ja bērnībā varēja iemācīties staigāt, tad veidot keramikas traukus, aust, adīt, apgleznot stiklu, kalt rotas, virpot koka traukus, muzicēt jau nu gan varēs.

Drabešu Amatu māja darbojas kopš 2011.gada. Gadu gaitā te dažādu amatu prasmes iemācījušies    vairāki desmiti apkārtējo ļaužu. Inese Jansone patlaban māca ādas apstrādi un grāmatu siešanu. “Intereses mainās, savulaik filcējām, šuvām lelles. Taču interese par aušanu ir nemainīga. Arī pati aužu,” pastāsta Inese. Viņa arī muzicē tautas muzikantu kapelā “Drabešu muižas muzikanti”. Inese atzīst, ka Amatu mājā gan ko jaunu iemācījusies, gan uzdrošinājusies pamēģināt.    

Keramiķis Einārs Dumpis desmit gadus Amatu mājā mācīja pirmos soļus keramikā, uzmūrēja cepli, kurā top skaisti trauki un dekoratīvie priekšmeti.    Viņš atzīst, ka darboties ar mālu patīk daudziem. “Vīrieši nenāk, sievietes keramika interesē vairāk. Mājsaimnieces, kurām gribas izpausties, pamēģina aust,    nepatīk, tad vēl ko citu, bet beigās atnāk uz keramikas nodarbībām.    Ir tādas, kuras ātri iemācās, iekārto savas darbnīcas un strādā,” pastāsta E.Dumpis un uzsver, ka jaunos keramiķus mudina turēties pie tradicionālām trauku formām, glazūras. “Vidzemnieki ir atturīgi. Virpotie keramikas priekšmeti    rāda prasmi,” teic meistars.

Viņš arī pauž pārliecību, ka nodarbībās Amatu mājā vienmēr valda radoša gaisotne, te cilvēki satiekas, papļāpā, apmainās domām. E.Dumpja iesākto turpina Nora Ķibilda-Kinna un Ilma Strazdiņa, interesentu, kuri vēlas darboties ar mālu, netrūkst. Tas redzams arī izstādē, kurā daudz ļoti dažādu keramikas darbu.

Dace Marauska Amatu mājā mācījās aust un ir lepna, ka viņas austā sega, paklājs ir izstādē. Un ne tikai – arī adījumi. “Mani pierunāja interesentēm pamācīt adīšanu. Dalībnieces izvēlas, ko grib apgūt, un mācāmies. Prasmju līmenis ir dažāds, bet katra tās grib papildināt,” saka Dace un atgādina, ka adīšana ir viena no katram pieejamākajiem rokdarbiem, kad brīvs brīdis, var adīt. “Amatu māja ir vieta, kur sanākt kopā, mācīties, iedvesmoties, izpaust sevi un radīt brīnišķīgus darbus,” teic adītāja un audēja.

Segas, lielie lakati, šalles, gobelēni, praktiski keramikas trauki un dažādi dekoratīvi priekšmeti, noslēpumainas grāmatiņas ar vēl noslēpumainākām lapām, koka trauki, apgleznots stikls, mūzikas instrumenti, ādas apavi, somas, dažādi aksesuāri – viss tapis Drabešu Amatu mājā. “Krāsaina, dzīvespriecīga izstāde,” to apskatot, atzina ikviens un reizē pauda neviltotu apbrīnu, kā no iesācēja var kļūt par meistaru. Izstādi iekārtoja māksliniece Inese Vegnere.

Jaunpiebalgas kultūras nama vadītāja Egita Zariņa un Tautas lietišķās mākslas studijas “Piebaldzēni”    vadītāja Irita Lukšo Egita vērtēja, ka ne tikai piebaldzēni māk dižoties, arī Drabešu Amatu mājas meistari.    “Lai dižošanās pārņem visu novadu, lai iedvesmo, lai netrūkst plašuma,”    vēlēja jaunpiebaldzēnietes un ar lepnumu atgādināja, ka labie meistari kā Einārs Dumpis tagad māca keramiķus Jaunpiebalgā, kur uzmūrēja cepli.

Izstādes atklāšanā visus priecēja tautas mūzikas kapela “Drabešu muižas muzikanti”, kuri spēlēja folkloras vācēja Voldemāra Stelberga vēsturiskajā Cēsu apriņķī pierakstītās deju melodijas, ziņģes un galda dziesmas. Kad muzikanti spēlē, nevarēja nedancot.