Palielinoties bezdarbam Latvijā, cilvēki arvien biežāk dodas darbu meklēt ārpus valsts.
Nodarbinātības Valsts aģentūras (NVA) EURES konsultante Zane Meļķe stāsta, ka janvārī Cēsu filiālē par darbu ārzemēs interesējušies 102 darba meklētāji, tas ir vairāk nekā pērn vidēji mēnesī.
“Ļoti daudzi interesējas par darbu ārzemēs, galvenokārt par iespēju strādāt Norvēģijā, Zviedrijā, Somijā, arī Anglijā,” saka Z. Meļķe, skaidrojot, ka ārzemēs piedāvātās vakances ir dažādas – mēbeļu, automašīnas salona tapsētājs, kravas automašīnu mehāniķis, frizieris, aerobikas instruktors, vecmāte, medicīnas māsa, operāciju māsa, aprūpētājs, inženieris, kā arī piedāvā darbu sezonas strādniekiem.
Vaicāta, vai nākas saskarties ar sūdzībām, ka Latvijas darba ņēmēji ārvalstīs tiek apkrāpti, EURES konsultante atbild: “Šādu ziņu nav, ja kādam ir sūdzības par darbā iekārtošanas firmām, par to rakstiski jāinformē NVA, mēs lietu izskatīsim un pārbaudīsim firmu, kurai izsniegta licence.”
Cēsnieks Jānis Mazītis “Druvai” atklāja, ka nesen atgriezies no Spānijas, kur lasījis mandarīnus un apelsīnus.
“Izlasīju sludinājumu, ka meklē sezonas darbiniekus, solītā darba alga bija laba, devos turp. Taču neizdevās, kā iecerēts. Izdzīvošanai nedēļā katram iedeva desmit eiro, teicām, ka nevaram ar tiem nedēļu iztikt, bet mūsu priekšnieks bulgārs, kas bija starpnieks starp mums un darba devēju, atbildēja, ka viņu tas neinteresējot. Pēc trim nostrādātām nedēļām solīto algu mums neizmaksāja. Vēlāk samaksāja krietni mazāk nekā tika solīts,” saka Jānis un atklāj, ka tur bijusi vēl viena latviešu brigāde, kas krāpta līdzīgi un dzīvojusi gandrīz pusbadā.
“Pēc nostrādātā mēneša, kad atbrauca vēl viena brigāde no Latvijas, nolēmām doties prom. Savus tautiešus brīdinājām, ka naudu viņi nenopelnīs, bet cilvēki jau netic, kamēr paši to nav pieredzējuši,” teica Jānis.
