Valdībai ir jārīkojas konsekventi un pievienotās vērtības nodokļa (PVN) samazināšanai par vienu procentpunktu, kas stāsies spēkā nākamnedēļ, kā arī nākamgad plānotajai iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) samazināšanai ir jāseko arī nākamajiem soļiem, uzskata AS “Grindeks” valdes priekšsēdētājs Juris Bundulis.
Viņaprāt, tas vairotu sabiedrības pārliecību un minimālajam nodokļu samazinājumam būtu iecerētais efekts.
“Ja viens procentpunkts ir kā pirmais solītis, lai visi rastu pārliecību par komfortu, ka varam, ka nesamazinās ieņēmumi, un, ja būs tālāka rīcība, tad tas ir tikai normāli,” izdevuma “Latvijas Biznesa gada pārskats” veidotāju – uzņēmuma “Firmas.lv” un biznesa portāla “Nozare.lv” – rīkotajā diskusijā “Kā nodokļi un citas izmaksas ietekmē biznesu un ekonomiku?” atzina Bundulis.
Viņš norādīja, ka saistībā ar PVN samazināšanu sabiedrība vienmēr sagaida rezultātu un tādā jūtīgā jomā kā zāles sagaida, ka tās būs lētākas. Pēc Bunduļa teiktā, līdz šim nodokļu izmaiņās trūcis konsekvences. “Farmācijas joma ir piedzīvojusi daudz dažādus nodokļu ”vingrinājumus”. Neviens no tiem nav beidzies par labu sabiedrībai, jo industrija ļoti veiksmīgi izmanto valsts doto iemeslu ”ceļam cenas” – ceļ nevis par 5%, kas ir nodokļu starpība, bet vairāk,” sacīja “Grindeks” vadītājs.
SIA ”Latvijas Mobilais telefons” (LMT) prezidents Juris Binde diskusijā nodokļu izmaiņas salīdzināja ar cenu izmaiņām – samazinot preces cenu, ir jāpanāk elasticitātes efekts, lai pirktu vairāk un gala rezultātā ienākumi būtu lielāki. Samazinot cenu par ļoti mazu procentu vai absolūtās vērtības skaitli, klients to nepamanot, bet uzņēmums zaudē ieņēmumus. Jābūt pamanāmai cenu starpībai, uzsvēra LMT prezidents.
“Šajā gadījumā nenotiek ne viens, ne otrs. Šis viena procentpunkta PVN samazinājums nekādu nodokļu maksāšanas elasticitāti nepalielinās. Tas nozīmē, ka apriori pēc Finanšu ministrijas aprēķiniem valsts kasē ir mīnus 40 miljoni latu gada laikā,” sacīja Binde.
Līdzīgi norādīja arī „SEB” bankas prezidents Ainārs Ozols, uzsverot, ka maksāt nodokļus cilvēkus motivē, galvenokārt, divi faktori – bailes, ka viņus var sodīt, un apziņa, ka sabiedrībai tas ir svarīgi, uzticēšanās valdībai, ka tā šo naudu pareizi izmantos. Turklāt parasti nodokļu maksāšana ir šo divu motīvu apvienojums.
“Kad uzdod jautājumu ”Vai tu uzticies valdībai?”, cilvēki atbild, ka neuzticas. Viņi nedod naudu tam, kam viņi neuzticas, jo netic, ka valdība ar šo naudu apiesies apdomīgi,” sprieda Ozols. Pēc viņa domām, gaidāmās PVN nodokļa izmaiņas nevedīs uz labu, jo nav skaidrots, kāpēc PVN samazina tieši par vienu procentpunktu. Ja cilvēkiem ilgā termiņā neskaidro, tas izskatās pēc mētāšanās, un mētāšanās uzticību nevairo, norādīja „SEB” bankas prezidents.
“Pagājušajā nedēļā tikos ar bankas klientu, kuram ir liels tirdzniecības uzņēmums. Viņš teica: ”Man katrā veikalā ir 70 000 dažādu preču. Pamainīt cenu par 1%, tas prieks man izmaksā 75 000 latu”. No šāda viedokļa uzticību šis solis nevairo. Manuprāt, cilvēkiem ir jāstāsta, ko grib ar to sasniegt,” savu viedokli skaidroja Ozols.
Citās domās ir “Latvenergo” valdes priekšsēdētājs Āris Žīgurs. “Kritizēt valdību par PVN samazinājuma apmēru ir populāri. Ja ņem vērā elektroenerģijas patēriņu un valdības prognozes par iekšzemes kopprodukta pieaugumu, darbības, par kurām valdība kritizēta iepriekšējos gados, tomēr bijušas pareizi orientētas,” diskusijā sacīja Žīgurs.
Viņš norādīja, ka radusies apziņa par ražošanu kā visas saimnieciskās un valsts dzīves pamatu un šī situācija vieš uzticību valdības darbībai.
NOZARE.LV
Komentāri