11 ukraiņi, kas patvērumu no kara atraduši mūspusē, apguva latviešu valodu, saņēma sertifikātu par valodas apgūšanu pamatzināšanu jeb A1 līmenī.
Valodas kursus vadīja pasniedzēja Svetlana Malkova, kurai jau ir pieredze, mācot ukraiņiem latviešu valodu. Mācības, kas kopumā aizņēma 120 akadēmiskās stundas, finansēja no ziedojumiem Latvijas Sarkanajam Krustam (LSK). Kursus uzsāka vairāk dalībnieku, bet daļa to laikā atgriezās dzimtenē.
Pasniedzot sertifikātus, LSK Cēsu komitejas izpilddirektore Marina Orlova sacīja: “Šodien mums ir izlaidums. Redzēju, ka kādam kursos gāja vieglāk, kādam grūtāk, jo latviešu valoda ir diezgan sarežģīta, ļoti atšķiras no ukraiņu valodas, tā ir, bet bija redzams, ka ikviens centās, un tas ir pats galvenais, jo būtiskākais ir ieguldītais darbs, lai valodu apgūtu. Tagad lielai daļai vēl jāpāriet tam tiltam, lai ne tikai saprastu latviski, bet arī uzdrošinātos runāt. Tam vajadzīgs laiks.” Tāpat viņa atklāja, ka kopā ar absolventiem jau tagad aprunājušies par kursu turpināšanu augstākā līmenī. Katrs sertifikāta saņēmējs ieguva arī latviešu valodas mācību grāmatu.
Uzrunājot ukraiņus, M.Orlova sacīja: “Man šie ir pirmie organizētie latviešu valodas kursi, bet ne pirmā tikšanās ar jums, jo satikām jūs jau pašā sākumā, kad patvērāties Latvijā, Cēsīs, lai saprastu, kā jums palīdzēt. Mēs ļoti par jums pārdzīvojām un darījām, ko varējām.”
Ukraiņi ir pateicīgi skolotājai par pacietību, mācot viņiem nebūt ne vienkāršo valodu, un ir gandarīti, ka tagad prot latviešu valodu tā, lai varētu lasīt. Tas ļoti noder arī ikdienā, piemēram, ieejot veikalā, viņi var izlasīt norādes, produktu nosaukumu un sastāvu. Skolotāja Svetlana Malkova, vērtējot, ka latviešu valoda ir nozīmīga, lai iejustos valstī, ir gandarīta, ka to, kas bija paredzēts, kursu dalībnieki arī ir veiksmīgi apguvuši: “Apgūstot A1 līmeni, dalībnieki māk lasīt, izprast lasīto, apgūst gramatikas pamatus un izrunu. Ukraiņi saprot, arī runā, tikai bieži vien kautrējas to darīt. Uzteicama ir dalībnieku neatlaidība, kad viņi pēc darba vai mācību dienas vēl nāca uz kursiem. Bija arī skolnieces, kuras turpināja mācīties ukraiņu skolā attālināti, bet tomēr vēlējās apgūt latviešu valodu. Esmu lepna par katru dalībnieku, kā arī esmu priecīga, ka kursanti uz nodarbībām varēja ņemt līdzi bērnus.”
Salīdzinot latviešu un ukraiņu valodu, skolotāja teic, ka ukraiņu valoda ir mīksta, maiga, dziedoša, latviešu – skaista un skanīga.
Paši dalībnieki atzīst, ka vieglāk latviešu valodu saprast, ja runātājs runā lēni, ātrā runā vārdi saplūst kopā, un tad grūti saprast. Tāpat viņi atzīst, ka latviešu valodas gramatika ir ļoti sarežģīta, tā nelīdzinās nevienai citai valodai. Un valoda nav nevienai citai līdzīga. Skolotāja tam piekrīt un teic: “Iedomājieties, kursu sākumā ukraiņi vispār nezināja, kas ir divskaņi, jo viņu valodā tādu nav. Bet man ļoti patika, ka viņi vēlējās iemācīties ne tikai valodu, arī latviešu kultūru un tradīcijas.” Savukārt Irina Juročkina pamanījusi, ka latvieši ļoti daudz lieto vārdu salikumu – vai ne -, tas esot ļoti raksturīgs.
Kursu dalībnieki ļoti satuvinājušies un kļuvuši kā liela ģimene. Visi priecājušies par jauno māmiņu Tatjanu Šmatoku, viņai 4. aprīlī piedzima meitiņa. Ludmilas Kirpas jaunākais dēls Volodimirs mācījās kursos, bet otrs, Ivans, valodu apguva, cenšoties uztvert ikdienā dzirdēto. Ivans latviski runā tik brīvi un bez akcenta, ka nezinot nav pat iespējams pateikt, ka tā nav viņa dzimtā valoda. Arī mamma, lai arī piedomājot, kā salikt vārdus kopā, runā latviski. Viņa gan atzīst, ka sadzīviskās situācijās, kad pārņem satraukums, lai gan saprot, ko citi saka, latviski uzreiz neattop atbildēt. Ukraiņi arī ievērojuši, ka, ja Rīgā daudz dzird krievu valodu, Cēsīs pārsvarā runā latviski. Un Irina Juročkina vēl un vēlreiz uzsver, ka visiem latviešiem saka ļoti lielu paldies par sirsnīgo uzņemšanu, atbalstīšanu ukraiņiem tik grūtā brīdī, un citi piekrīt. Irina teic: “Mēs par to būsim pateicīgi vienmēr. Te mums ir kā otrā dzimtene un būs arī tad, kad mēs aizbrauksim atpakaļ. Latvieši ir patiesi un ar plašu sirdi. Jā, mēs esam kustīgāki un skaļāki, bet cerams, ka arī mēs jums pietrūksim, kad būsim atgriezušies Ukrainā.” Tāpat ukraiņi vērtēja, ka latvieši ir ļoti eiropeiski pozitīvā nozīmē un ukraiņiem ir daudz, ko no mums mācīties.
Komentāri