Šogad Cēsu novadā Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) ugunsdzēsējiem glābējiem nācies izbraukt tikai uz astoņiem kūlas ugunsgrēkiem. Cēsu daļas vīri braukuši dzēst ugunsnelaimi arī Smiltenes novada Raunas apvienības pārvaldes teritorijā.
Šis gads tiešām ir negaidīti mierīgs, un šāda situācija vērojama Vidzemē kopumā, norāda VUGD Prevencijas un sabiedrības informēšanas nodaļas vecākā inspektore Vidzemes reģionā Sandra Vējiņa.
VUGD statistika rāda, kā situācija uzlabojusies. 2017.gadā tagadējā Cēsu novada teritorijā tika reģistrēti 113 kūlas ugunsgrēki, 2019.gadā – 99. Tad gadu no gada to skaits arvien sarucis: 2021.gadā – 41 kūlas ugunsgrēks, pērn – 27, bet šis pavasaris ritējis salīdzinoši mierīgi.
S.Vējiņa norāda, ka Cēsu novadā pārsvarā pērnā zāle degusi nelielās platībās. Lielākie kūlas ugunsgrēki – Līgatnes pagastā 3000 kvadrātmetri, Nītaures pagastā 1000 kvadrātmetri. Tāda pati platība degusi arī Drustu pagastā, kur uguni dzēsa Jaunpiebalgas posteņa darbinieki. Vēl pie lielākās degšanas pieskaitāms gadījums Jaunpiebalgā – 460 kvadrātmetru platībā.
“Situācija uzlabojas visā Vidzemē, te jārunā par iemeslu kopumu,” norāda S. Vējiņa. “Paldies pašvaldībām, kas raugās, lai īpašumi ir sakārtoti. Par teritorijām, kur reģistrēti kūlas ugunsgrēki, ziņojam Lauku atbalsta dienestam, un tas jūtami ietekmē zemes īpašnieka maciņu. Arī tas kalpo kā stimuls teritorijas sakopšanai. Taču būtiskākais, ka mainās domāšana, cilvēki saprot, ka jārūpējas par īpašumiem.
Joprojām ir ļaudis, kam kūlas dedzināšana šķiet normāla rīcība, bet viņi piemirst, ka kūlas ugunsgrēku nevar kontrolēt, negaidīta vēja pūsma visu var padarīt postošu. Uguns var ieiet mežā, un Vidzemē jau reģistrēti vairāki meža ugunsgrēki. Cēsu novada Drabešu pagastā dega zemsedze 600 kvadrātmetru platībā.”
Komentāri