Ūdenslīdēju mācībās atgādina par drošību pie ūdens

Šī gada peldēšanās sezonā no ūdenstilpēm izcelti jau 27 bojāgājušie, 2024. gadā līdz šim – 52 cilvēki. Peldsezonā pēdējos trīs gados Valts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) no ūdens izceļ vidēji 50 bojāgājušos.

Lai spētu pēc iespējas operatīvāk sniegt palīdzību slīkstošajam vai arī atrast noslīkušo, ūdenslīdēji reizi mēnesī rīko mācības praktisko iemaņu nostiprināšanai. Šonedēļ tās notika Niniera ezerā.

VUGD Vidzemes reģiona brigādes Cēsu daļas vada komandieris, ūdenslīdējs Gusts Roļskijs pastāsta, ka mācības nostiprina esošās iemaņas un palīdz apgūt jaunas. Tās nodrošina lielāku izpratni, kā pie konkrētās ūdenstilpes vislabāk piebraukt ar transportu, iepazīt ezera, upes straumes, dziļumu, gultnes reljefu, tas palīdz labāk orientēties, ja jāveic glābšanas darbi. Mācības arī palīdz saprast, kādus palīglīdzekļus visefektīvāk izmantot.

Cēsu daļas ugunsdzēsējs glābējs un ūdenslīdējs Mareks Norvelis “Druvai” nodemonstrē eholotu, ierīci, kas parāda ūdenstilpes gultni, tajā esošo objektu aprises, un pastāsta, ka, to izmantojot, var ātrāk atrast noslīkušo. Izsaukuma gadījumā glābējiem uzreiz ir skaidrs rīcības plāns un tiek ietaupītas tik svarīgās minūtes un sekundes. Lai ugunsdzēsēji glābēji no Cēsu daļas atbrauktu līdz ezeram, vajadzīgas četras minūtes, pa ceļam tiek uzvilkts nirēja ekipējums.

Par laimi, Cēsu pusē šogad nav noslīcis neviens, bet Latvija noslīkušo skaita ziņā arvien ir pirmajā vietā Eiropā, rēķinot uz 100 000 iedzīvotāju. No 52 bojāgājušajiem šogad visvairāk mirušo no ūdens izcelti Rīgas reģionā – 12, Vidzemē tie bijuši divi.    Diemžēl katru gadu piemājas ūdenstilpēs noslīkst vairāki mazi bērni.

Sandra Vējiņa, VUGD Prevencijas un sabiedrības informēšanas nodaļas vecākā inspektore, norāda uz skumju tendenci: “Mazi bērni slīkst klusējot, jo, saprotot, ka izdarījuši ko tādu, kas nav bijis atļauts, baidās saukt palīgā. Tāpēc ļoti svarīgi bērnus mācīt ne tikai par bīstamām situ­ācijām, bet meklēt palīdzību vai saukt palīgā neatkarīgi no situācijas.” Viņa arī atgādina, ka tikai filmās cilvēki vicinās ar rokām un sauc pēc palīdzības, visbiežāk izbīlī vai sarijoties ūdeni cilvēks slīkst klusi un ātri. Gusts Roļskijs atgādina, ka no bērniem nedrīkst novērst uzmanību ne mirkli un nedrīkst atstāt nepieskatītus ne minūti. Diemžēl noslīkšana ir vien pāris minūšu, reizēm arī sekunžu jautājums. Tāpat viņš atgādina, ka visdrošākais līdzeklis pret noslīkšanu ir peldvestes lietošana. Tāpat jāatceras, ka peldēt nedrīkst doties vienatnē, tas jādara vismaz divatā, lai, ja nepieciešama palīdzība, otrs cilvēks to var izsaukt. Sandra Vējiņa atgādina, ka jebkādi piepūšamie pūšļi un peldriņķi rada iluzoru drošības sajūtu, tie saulē uzkarst, un savienojuma vieta var atplīst. Nereti ir izsaukumi uz ūdenstilpēm, kur cilvēki, iemiguši uz matrača, iepūsti ezerā, jūrā. Cilvēks pamostas, noslīd vai nokrīt no pūšļa, netiek uz tā atpakaļ un nespēj nokļūt krastā.

Runājot par bērnu drošību, Gusts Roļskijs atgādina, ka nedrīkst peldēties vietās, kuras ir dziļākas par bērna garumu. Ja tomēr nepieciešams glābt, tādās ūdenstilpēs, kur ir glābšanas riņķi, to var mest slīkstošā virzienā, labi, ja aukla kas ir pie glābšanas riņķa, ir tik gara, ka palīdz viegli izvilkt cietušo. VUGD darbinieki atzinīgi novērtē, ka pie Niniera ir šādi glābšanas riņķi. Bet noderēt var jebkas, kas turas virs ūdens – koka gabals, plastmasas pudele.

Traģēdijas uz ūdens notiek dažādu iemeslu dēļ, visbiežāk tā ir peldēšanas alkohola reibumā, pārdrošība, pārāk strauja ieiešana aukstā ūdenī, kas izraisa krampjus vai sirdsdarbības traucējumus, neuzmanīga rīcība, laivojot vai izmantojot citu peldlīdzekli, nepietiekamas peldēšanas prasmes, kā arī savu spēju pārvērtēšana. Labi un teicami peld tikai katrs trešais Latvijas iedzīvotājs.

Mareks Norvelis uzsver, ka ļoti svarīga ir komunikācija – glābēju sagaidīšana un pēc iespējas precīzāka norāde, kur atrodas cietušais, jo, ja meklēšanas rādiuss ir 100 metri, tas aizņem ļoti daudz laika: “Zem ūdens redzamība ir vien izstieptas rokas attālumā.” Sandra Vējiņa atgādina par vienkāršu glābšanas algoritmu, ko vecāki var izstāstīt bērniem: redzu slīkstošo – informēju pieaugušo vai pats zvanu uz 112; pametu kādu priekšmetu – pats nedodos glābt; sagaidu glābējus un mediķus. Pieaugušie paši glābj tikai tad, ja ir droši par savām peldēšanas un glābšanas prasmēm. “Lai glābšanas darbi būtu ar iespējami pozitīvāku iznākumu, svarīgi ir precīzi zināt savu atrašanās vietu. Tāpēc aicinām ikvienu iedzīvotāju lejupielādēt jauno “112 Latvija” bezmaksas aplikāciju, kas ļauj glābšanas dienestam jau sazināšanās brīdī noteikt cilvēka atrašanās vietu,” iesaka S.Vēji­ņa.