Sestdiena, 13. aprīlis
Vārda dienas: Egils, Egīls, Nauris

Tūkstoš kilometru aiz Maskavas

Druva
00:00
03.01.2007

Gaujas NP informācijas daļas vadītāja

Gatavojoties sarunai par nopietnu vīru vaļaspriekiem ar Andi Zvejnieku, Gaujas Nacionālā parka vides inspekcijas sektora vadītāju, atminējos filmu par nacionālajām medību īpatnībām Krievijā. Pēc sarunas nācās mainīt priekšstatu par to, kas notiek mežos aiz austrumu robežas.

Andis Zvejnieks, medību stāžs 15 gadi: „Galvenais iemesls bija vēlēšanās aizbraukt uz Krieviju, uz Kirovas apgabalu, un vēlreiz redzēt šo zemi, apciemot iepazītos cilvēkus. Apvienoju ceļojumu ar eksotiku – lāču medībām. Kā jebkurā braucienā, liela nozīme ir kompānijai. Man ar to paveicās. Par medībām – lai gan mērķis bija lācis, nomedīts tika mežakuilis. Tas nebija nejaušības dēļ, bet gan aiz kreņķiem, ka cerētais dižmedījums pagājis garām. Jo veiksmes gadījumā viesmednieki lāča ādu var dabūt līdzi par piemiņu, tikai jānoformē dokumenti – starptautisks sertifikāts, kas apstiprina, ka trofeja iegūta legāli.

Lūk, Anda Zvejnieka stāsts par piedzīvojumiem Krievijā. Medību īpatnības

Viens no ceļojuma īpašajiem sīkumiem bija tas, ka Krievijas pusē iepriekš jārezervē medību ieroči. Daudz vienkāršāk braukt uz austrumu kaimiņvalsti bez savām bisēm, lai nav jākavējas ar dokumentu kārtošanu. Pirmais darbs, ierodoties galapunktā, ir ieroču piešaude. Tas nav vienkārši, jo nomas bisēm trāpījumu precizitātes ziņā švaka kvalitāte. Piešaudes vieta – pamesta sādža. Mērķi piestiprina pie vienas tukšās dzīvojamās mājas sienas un no otras ēkas lieveņa šauj. Skumja eksotika.

Medījumiem atļaujas nav jāiegādājas. Veiksmīga trāpījuma gadījumā dokumenti tiek nokārtoti notikuma vietā. Arī mednieka apliecību vietējie jēgeri neprasa uzrādīt, ir tikai viena formalitāte – jāparakstās atskaitē.

Līdz medību vietām var aizbraukt ar apvidus automašīnu, bet tālāk ceļu nav. Par pārvietošanās līdzekli tiek izmantoti vecie, labie pilnpiedziņas automobiļi UAZ. Nedevāmies dziļāk taigā meklēt lāci, jo tas ir bezcerīgi. Tur tālāk kvadrātkilometriem ir tikai neapdzīvots mežs ar izmirušām sādžām.

Par viesu servisu rūpējas medību saimniecības jēgeri. Viņu ikdienas darbs ir ne tikai mednieku pavadīšana, bet arī biotehniskie darbi – dzīvnieku piebarošanas vietu sagatavošana. Taigas malā tiek iesēti auzu lauciņi, kurus regulāri apseko. Tā kā mūsu kompānijai patika medību procesa izbaudīšana no sākuma līdz galam, tad piedalījāmies nakts pēdu pētīšanā un ticamāko nākošā vakara zvēru „vizīšu” vietu izskaitļošanā. Mednieki sēž torņos. Tie atšķiras no Latvijā ierastajiem. Augšmala ir daudz platāka nekā mūsējiem, un tornī var pat gulēt. Rudeņos uz kārdinošajiem auzu laukiem atklīst un barojas lāči, kas rūpējas par tauku uzkrāšanu ziemas guļai. Bet, kad ēdienkartē beigsies auzas, tad ķersies pie mellenēm. Tikšanās ar meža valdnieku

Man izdevās redzēt lāci gan pirmajā, gan otrajā braucienā. Ne jau vienmēr galvenais ir nošaut. Medības saistītas arī ar emocijām, ne tikai gaļas sagādi. No medību torņa redzēju divus vilkus, kas iznāca inspekcijas apgaitā, droši vien gāja pārbaudīt, vai tuvumā nav mežacūkas. Vērojot binoklī vilku gaitas, tajā pašā stūrī pamanīju – arī lācis no meža laukā. Man stāstīja, ka ķepainis no meža iznāk ļoti klusi. Tā tas tiešām ir. Lai gan šis medījums bija plānots un ļoti gaidīts, šaušana nenotika. Tieši pašā svarīgākajā brīdī iejaucās vietējie jēgeri ar savu izpratni par medību procesu. Labu gribēdami, atbrauca uz auzu lauku ar mašīnu un palaida vaļā suni. Tas gan tika ātri savākts, jo suņi vilkiem ir delikatese.

Bet iepriekšējā braucienā biju vērojis pavisam citādu lāču uzvedību. Ap pulksten pieciem pēcpusdienā novēroju, kā divus gadus veci lācēni, nu, tādi pusaudzīši galda augstumā, mežā sacēla „baigo troliņu”. Vispirms bija dzirdams, ka sāk krist koki, brīkšķēt zari. Tur lāči gāza sausās kritalas. Veikli rāpās priedēs, apķerot ar priekšķepām stumbru, pievelkoties un ar pakaļkājām atsperoties. Lejā šļūca, bremzējot ar nagiem, ka mizas vien juka pa gaisu. Tad lācēni iznāca uz lauka un sāka spēlēties. Cēlās uz pakaļējām ķepām kā cirka arēnā. Bet tad uz auzu ēšanu ieradās gudrā mamma un saoda cilvēkus, jo tajā dienā tuvumā bijām būvējuši medību torni. Lācene piecēlās pakaļkājās, nošņācās, paskrēja gabaliņu, nošņācās vēl stiprāk un devās atpakaļ taigā. Domāju, ka lāču mammai bija kādi padsmit gadi un pietiekama pieredze saskarsmē ar cilvēkiem. Mednieki droši vien bija ne reizi vien šāvuši viņas virzienā. Krievijas eksotika

Dzīvoju sādžā privātmājā, izmantoju vietējā lauku tūrisma piedāvājumu. Skaistais puķu dārzs, kas bija pie šīs mājas, gan bija izņēmums, liels retums. Blakus atradās Malomas upe, tomēr tur zvejotās zivis ne reizes nedabūju. Vietējie uzskata, ka daudz ērtāk nopirkt un uzcept okeāna skumbriju, nekā aiziet tos simts metrus līdz upei un iemest tīklu vai makšķeri.

Šajā reģionā daudzi nodarbojas ar naturālo saimniecību. Maz mājlopu. Kaut ko izaudzē mazdārziņos, brauc peļņā uz Ziemeļiem. Kad mežā ienākas ogas, vietējie tās lasīt brauc ar traktoriem un dāmu baru piekabē. Dzērvenes, mellenes. Sēnes tur pat ir groza lielumā! Apšu beku bija neiedomājami daudz! Pusstundas laikā pielasījām četras kartupeļu kastes ar sēnēm un atdevām saimniecei, lai gatavo. Ēdām sēņu mērci. Saimniece marinēja, gatavoja sālītās sēnes. Tādas tur, burciņās iepildītas, tirgo ceļmalās.

Ar to dabas sargāšanu ir tā… Vietējie it kā nedaudz raizējās, ka mežus par daudz cērtot. Ceļu malās izcirtumus redz mazāk nekā Latvijā, taču baļķu vedēju uz autoceļiem daudz. Tukšas PET pudeles, iepakojuma maisiņi u.c. tiek nomesti turpat ceļu malās, upes krastā. Kad ieminējos, ka pie mums gan tā nedara, vietējais tik atgaiņājās: „Gan jau…” Tie plašumi viņiem šķiet pietiekami lieli un atkritumu nomešana neuztrauc.

Pēc mežizstrādes darbiem ceļus līdzina ar ļoti oriģinālu paņēmienu. Noņem kāpurķēžu traktora ķēdi, iestiprina vidū baļķi, piesien aiz traktora un velk. Rezultāts labs. Sādžās starp māju rindām ir ļoti platas „ielas” ar dubļainām, dziļi iebrauktām risām vidū. Latvijā neko tādu nevar redzēt. Kad sliktā laikā vienas sliedes vairs nav izmantojamas, iebrauc nākošās, tik, cik ielas platums atļauj. Autoceļi nolaisti, bedraini, nav iezīmētas sadalošās joslas. Jaunās maģistrāles gan tiek būvētas atbilstoši Eiropas prasībām. Ļoti trūkst norāžu, pat pēc kartes grūti izbraukt. Kad apturēja milicija, nevarēja atrast, kam piesieties, līdz izdomāja pieprasīt tulkotas šofera tiesības. Lai gan tika paskaidrots, ka Vīnes konvencijai pievienojusies arī Krievija (kas vietējiem miličiem bija jaunums) un šofera tiesības ir derīgas bez kādiem notariālajiem apstiprinājumiem, nebija viegli tikt vaļā. Saruna beidzās apmēram tā: „Brauciet, bet nākamreiz pārtulkojiet!”

Daudzas apdzīvotās vietas pamestas līdz ar padomju varas izbeigšanos. Tāda ir Krievijas specifika. Cilvēki dodas prom no sādžām, jo iestājies „mežonīgais kapitālisms”. Kolhozi, lai arī paputējuši, vēl pastāv. Algas, ja maksā, tad simboliskas. Populāri ir darbu apmaksāt ar komunālo maksājumu atlaidēm, daļu ražas. Tomēr ir arī labi piemēri, jo redzējām kolhozu, kur lauki apstrādāti, priekšsēdētājs aktīvi strādā. Viņam dzīvam esot uzcelts piemineklis!

Dzeršana joprojām ir lielā cieņā. Katru dienu. Sirsnīgi un jauki cilvēki, bet bendē sevi 365 dienas gadā. Ar brūvēšanu vietējie neaizraujas, pērk veikalā, jo šņabis tur ir pietiekami lēts. Veikalu netrūkst. Protams, izvēle ir mazāka nekā pie mums. Maize, konfektes, sula, limonādes un šņabis tikai trīs šķirnes. Bet lielpilsētās supermārketi labāki par Rīgas lielveikaliem. Gandrīz kā „mc²”, ar delikatesēm, lielu preču izvēli.

Protams, žēl, ka neizdevās tikt pie lāča ādas. Taču mājās atvedu tik daudz iespaidu, ka tie atsver nenotikušās ķepaiņa medības.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Muzeji paraksta līgumu mērķtiecīgai sadarbībai

00:00
13.04.2024
13

Starp Cēsu Vēstures un mākslas muzeju un Talsu novada muzeju parakstīts ilgtermiņa līgums, nostiprinot sadarbību arī juridiski. Šāda veida pārnovadu muzeju ilgtermiņa sadarbības juridiskā forma Latvijā līdz šim nav īstenota. Līgums paredz ne tikai kopīgu pasākumu īstenošanu, bet arī izstāžu un zināšanu apmaiņu. Muzeji jau iepriekš veiksmīgi īstenojuši kopīgus projektus. Cēsu muzeja direktore Ināra Bula “Druvai” […]

Nākotnes redzējums par bioloģisko pārtiku

08:26
12.04.2024
41

Kā veicināt bioloģiskās pārtikas patēriņu Vidzemes bioreģionā? Ko celsim galdā 2030.gadā ģimenēs, restorānos un lielveikalos, mācību iestādēs, pansionātos un slimnīcās, bija galvenais jautājums, ko risināja pirmajā koprades darbnīcā. Vidzemes plānošanas reģiona un Cēsu novada pašvaldības organizētās trīs darbnīcas ir praktisks turpinājums pērn parakstītajam memorandam par atbalstu bioreģiona izveidei Gaujas Na­cionālā parka teritorijā. Koprades darbnīcā tikās […]

Ne tikai par bedrēm ielās, naudu kultūrai un atbalstu tūrismam

00:00
11.04.2024
53

Finansējums amatiermākslai, pašvaldības atbalsts tūrisma attīstībai, sabiedriskais transports, ielu un ceļu sliktais stāvoklis – tā ir daļa jautājumu, par ko Līgatnes pilsētas un pagasta iedzīvotāji gandrīz četras stundas diskutēja ar Cēsu novada domes vadību un Līgatnes apvienības pārvaldes pārstāvjiem. Novada domes priekšsēdētājam Jānim Rozenbergam un viņa vietniecei Inesei Suijai-Markovai nācās uzklausīt pārmetumus par tūrisma organizāciju […]

Valmierā tiekas remigranti uzņēmēji

09:22
10.04.2024
39

5.aprīlī, Valmieras integrētajā bibliotēkā pulcējās remigranti no Valmieras, Cēsu un Limbažu novada – gan jau esošie, gan topošie uzņēmēji, lai dalītos savos pieredzes stāstos un uzzinātu vairāk par grantu konkursu uzņēmējdarbības atbalstam remigrantiem. Remigranti atklāti runāja par saviem dzīves pavērsieniem, izaicinājumiem, kas bija jāpārvar, atgriežoties dzimtenē, un sapņiem, ko viņi vēlas piepildīt ar savu biznesu. […]

Nemanāma, bet tik noderīga

08:21
10.04.2024
41

Cēsīs, Torņa ielā ,ir viena no publiski pieejamām bezmaksas tualetēm. Tā darbojas ne tikai vasarā, bet arī ziemā no septiņiem rītā līdz vienpa­dsmitiem vakarā. Tikai bēda tāda, ka ne katrs pilsētas, Pils parka vai vecpilsētas apmeklētājs zina, ka šāda tualete ir, turklāt bez maksas. Tam varētu palīdzēt pamanāmas un skaidras norādes, lai ikviens, kuram tāda […]

Putni ar dziesmām atnesuši arī putnu gripu

00:00
10.04.2024
211

Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) konstatējis šopavasar pirmo    putnu saslimšanas gadījumu ar augsti patogēno putnu gripu. “Mazsalacā atrasta inficēta pīle. Tas, ka viena atrasta, nedod nekādu garantiju, ka nav vairāk un nav inficēti vēl citi ūdensputni,” stāsta PVD Ziemeļvid­zemes pārvaldes vadītājs Mārcis Ulmanis un piebilst, ka pārvaldes inspektori vērtēs situāciju Veselavas pagastā, dīķī Bērzkrogā, […]

Tautas balss

Rudenī uzbūvē, pavasarī uzrok

12:22
13.04.2024
18
Druva raksta:

“Brīnījos, ka šopavasar Cēsīs, Bērzaines un Satekles ielas krustojumā, atkal raka. Pērn tur izveidoja drošības saliņu, nu visu jauca laukā un pārbūvēja. Jācer, ka tas nesadārdzinās ielas remontu, kas jau tāpat izmaksā daudz. Tādi gadījumi vienmēr raisa izbrīnu. Vai tiešām grūti saplānot, kas kurā vietā jādara, lai nenāktos atkārtoti tērēt naudu,” pārdomās dalījās apkaimes iedzīvotāja.

Neiecietīgais šoferis

12:20
12.04.2024
15
Druva raksta:

“Izlasīju “Hallo, “Druva”” par laipno autobusa šoferi un nodomāju, cik jauki, ja tādi būtu visi. Diemžēl esmu novērojusi, ka ir arī ļoti nelaipni autobusu vadītāji. Tā vienudien autobusā kāpa sieviete ar atbalsta nūjām, ko viņai bija grūti noturēt rokās, tās krita, šoferis tās vairākkārt pacēla, līdz neizturēja un teica – vai visu dienu tā būs […]

Stingrāk jāsoda

08:20
09.04.2024
35
Druva raksta:

“Mēs apsūdzam Balt­krieviju migrantu plūsmā uz Latviju. Taču vai tāda būtu iespējama, ja mūsu pusē nebūtu cilvēku, kas palīdz? Manuprāt, tos, kas atbalsta migrantu ievešanu Latvijā, būtu ļoti stingri jāsoda, jo nekas cits šos cilvēkus neatturēs,” domās dalījās J.

Ielāps uz ielāpa. Tā ir Birzes iela

08:19
09.04.2024
37
10
Druva raksta:

“Atkal Cēsīs remontē Birzes ielas asfaltēto daļu. Segums jau tagad sastāv tikai no ielāpiem, iznāk, ka ar lāpīšanu labo lāpīto. Vai neatmaksātos beidzot šo daļu kārtīgi atjaunot, lai mašīnām nebūtu jābrauc kā slalomistam pa pampakiem? Birzes iela ir ļoti labs ceļš, kā apbraukt centru. Atslogot satiksmi Vienības laukumā, domāju, pašvaldība taču ir ieinteresēta,” pauda autovadītājs […]

Laipns šoferis

08:19
09.04.2024
33
Druva raksta:

“Ļoti vēlējos izteikt pateicību ilggadējam “CATA” autobusa šoferim Zigmāram Balodim,viņš vienmēr ir jauks, laipns un punktuāls. Ar pasažieriem sasveicinās un ir smaidīgs, uzlabojot garastāvokli ikvienam braucējam. Daudzi šoferi no viņa varētu mācīties. Jau ilgi braucu no Jāņmuižas uz Cēsīm un vienmēr priecājos par šo autobusa vadītāju,” sacīja jāņmuižniece.

Sludinājumi