Trešdiena, 3. jūlijs
Vārda dienas: Benita, Everita, Verita, Emerita

Truši arī priekam un mīļumam

Sarmīte Feldmane
07:44
07.05.2024
205
Trusii1

Ikviens ir skaists un ar raksturu. Trušus audzē gan gaļas ieguvei, gan kā lolojumdzīvniekus. FOTO: Sarmīte Feldmane

Straupes Zirgu pasta tirdziņā ne viens vien ar kasti rokās steidzās uz dzelteno telti.    Jau pa gabalu bija dzirdami priecīgi izsaucieni: “Cik viņi skaisti! Un dažādās krāsās!” Pieaugušie bija atbraukuši, lai iegādātos trušus, bet bērni – papriecāties par pūkaiņiem.

Latvijas sīkdzīvnieku audzētāju biedrības “Trusis un citi” sešas Vidzemes saimniecības uz tirdziņu bija atvedušas dažādu šķirņu trušus. Audzētājiem ar interesentiem raisās saruna gan par to, kādas šķirnes dzīvnieki visātrāk aug, vai izdevīgāk gaļai audzēt lielo vai mazo šķirņu garaušus, gan kādas šķirnes krustot, kādus kārumus nevajadzētu trušiem dot.

Biedrības pārstāve Agnese Bērziņa pastāsta, ka Vidzemē nav daudz truškopības saimniecību. “Tas lielākoties ir vaļasprieks vai papildinājums tūrismam. Bērniem ļoti patīk garauši, vienmēr jautājumu ir daudz. Kaut vai – kāpēc visi mazie trusēni vienādi? Tad nākas skaidrot par šķirnēm,” teic A.Bērziņa un pastāsta, ka pēc sausās vasaras pērn ne viena vien saimniecība samazināja dzīvnieku skaitu, jo nevarēja sagādāt kvalitatīvu sienu. “Taču interese par truškopību nav mazinājusies, to pierādīja mācības. Jauni cilvēki interesējas, grib turēt trušus, protams, jautājums, vai veidot saimniecību vai audzēt vien dažus,” stāsta truškope.

Truši kļūst aizvien iecienītāki mīļdzīvnieki. Tos tur dzīvokļos, privātmājās.

“Tur ne tikai mazo šķirņu trušus, arī lielos. Ja mazu sāk audzināt, nav nekādu problēmu. Būtiski pirmās trīs nedēļas turēt būrī. Tur dzīvnieks sev iekārtos tualeti, zinās, kur var paēst, kur padzerties. Tad var laist, lai skraida pa istabām.   Ja, atvedot mājās, uzreiz palaidīs iepazīt mājokli, tad pēc tam saimniekam, kad vien dzīvnieks būs izlaists no būra,  būs jāiet nopakaļ un jāslauka grīda, jāuzmana, lai kaut ko nesagrauž.

Nedrīkst aizmirst, ka trusis ir grauzējs. Ja būs, ko ēst, nevajadzētu būt problēmām, ka mājās ko sagrauzīs,” vērā ņemamu pieredzi pastāsta A.Bērziņa.    Viņa atklāj, ka mājās suns, kaķis un truši sadzīvo labi. Suns sargā, lai truši pagalmā kaut kur neaiziet, lai gan truši neiet tālu prom no savas mājas. Protams, katrs trusis, suns vai kaķis var nebūt draudzīgs.

Trušu izstādē virs būriem liels uzraksts: “Uzmanīgi! Trusis var iekost!” A.Bērziņa atgādina, ka ikviens dzīvnieks sevi aizstāv. “Ja kacināsi, var saskrāpēt, iekost. Kā pats audzināsi, tāds trusis būs,” atgādina truškope un piebilst, ka mājās trušiem regulāri jāapgriež nadziņi.

Latvijā audzē ap 30 trušu šķirņu.  Eiropas standartā ir ap 180 šķirnēm. Latvijā audzē lielākoties gaļas trušu šķirnes, bet Eiropā populāras ir  hobijšķirnes.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Seši padomi bērnu drošībai internetā vasaras brīvlaikā

06:29
03.07.2024
3

Vasaras brīvdienās bērni mēdz pavadīt internetā ilgākas stundas nekā skolas laikā. Tādēļ vecāku pienākums ir parūpēties, lai bērni pavadītu savos datoros un viedierīcēs pēc iespējas mazāk laika, un lieku reizi atgādināt, ka internets nedrīkst aizstāt saziņu un attiecības klātienē. Gādājot par bērnu drošību internetā, ir vērts izrunāt ar viņiem virkni būtisku kiberhigiēnas jautājumu. Pirmkārt, ir […]

Ceļa zīme vērīgākos var samulsināt

06:10
03.07.2024
5

Redakcijā vērsās cēsniece V., paužot neizprati par ceļa apzīmējumiem atjaunotajā ielas posmā Cēsīs, Bērzainē. Ceļa zīmē norādītie celiņi gājējiem un velobraucējiem nesakrīt ar apzīmējumiem uz asfalta. Ja ņem vērā apzīmējumus ceļa zīmē, tad iznāk, ka riteņbraucējiem jāturpina pārvietoties pa gājējiem paredzēto ietvi, savukārt gājējiem jāiet pa velo celiņu. “Druva” sazinājās ar Cēsu novada Īpašumu apsaimniekošanas […]

Āraisim ir noslēpumi. Arheologi tos atklāj

00:00
03.07.2024
11

Divas dienas Āraišu ezerā lietuviešu zemūdens arheoloģes, Klaipēdas universitātes pētnieces Elenas Pranckenaites vadībā pētīja iespējamo būvju atliekas. Pēdējo reizi šāda izpēte notika pirms 30 gadiem, 1994.gada vasarā. Toreiz nirējs Voldemārs Rains zem ezera dūņu slāņa konstatēja koka žoga paliekas.   “Zemūdens arheologi veica visa ezera skenēšanu ar 3D sān­skata sonāru, ekrānā uzreiz bija redzams, kas atrodas […]

Vētra atcēla kapu svētkus Cēsu Meža kapos

13:18
02.07.2024
238

Par to, ka šīs nedēļas nogalē plānotie kapu svētki Meža kapos nenotiks, Cēsu novada dome vēstīja jau otrdienas, 2.jūlija rītā. Pašvaldība arī ziņoja, ka kapsētas sakopšanā strādā vietvaras darbinieki, bet tiek meklēts ārpakalpojuma sniedzējs. Pirmdienas, 1.jūlija pēcpusdienā, vēja brāzmas pamatīgi postīja Cēsu Mežu kapu jaunāko apbedījumu kalniņu un tai pretim esošo vecākās kapsētas daļu. Lauztas […]

Par laupīšanu grupā policija Valmierā aiztur divus vīriešus

09:10
02.07.2024
27

Aizvadītajā piektdienā Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes Rietumvidzemes iecirkņa amatpersonas par laupīšanu grupā Valmierā aizturēja divus vīriešus, kuri, pielietojot vardarbību, aplaupīja kādu vīrieti. Par notikušo sākts kriminālprocess, izmeklēšana kriminālprocesā turpinās. Aizvadītajā piektdienā, 28.jūnijā, ap pulksten 16.17 Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes Rietumvidzemes iecirkņa amatpersonas saņēma izsaukumu uz Strazdu ielu, Valmierā, kur, pielietojot vardarbību, tika aplaupīts […]

Lauksaimniecībā jaunas šķirnes, metodes un tehnoloģijas

00:00
02.07.2024
51

Saimniekošana laukos attīstās, zinātnieki rada jaunas augstražīgas šķirnes, tiek izstrādātas jaunas tehnoloģijas, zemnieki apgūst un izmanto jaunas pieredzes. Latvijas Lauku konsultāciju centra (LLKC) augkopības konsultanti no visas Latvijas apmeklēja Agroresursu un ekonomikas institūta (AREI) Priekuļu pētniecības centru, zemnieku saimniecības “Kliģeni” siltumnīcas Cēsīs, “Kalna Smīdes 1” Drabešu pagastā un “Eicēnus” Straupes pagastā. “Reizi gadā braucam uz […]

Tautas balss

Pļauj, ka putekļi pa gaisu

10:12
02.07.2024
18
Priekulietis A. raksta:

“Priekuļu centrā pagājušajā nedēļā pašvaldība pļāva zāli, putekļi vien gāja pa gaisu. Zā­līte tik īsa un nīkulīga, ka tur nav, ko pļaut. Bet laikam jau noteiktie kvadrātmetri jāno­pļauj, citādi nesaņems naudu. Manuprāt, pļaušanu nevajadzētu organizēt pēc grafika, bet gan tad, kad tas nepieciešams,” pārdomās dalījās priekulietis A.

Zāļu ražotāji negodprātīgi

12:29
28.06.2024
18
Lasītāja raksta:

“Re nu! Eiropā ražotāji zāļu cenas valstīm nosaka slepeni, mazākās un nabadzīgākās valstis maksā vairāk. Tāpēc jau arī mums ir tik dārgi medikamenti un jauno zāļu maz. Te būtu gudri, ja, piemēram, Baltijas valstis vienotos un iepirktu vajadzīgo kopā. Bet varbūt jautājums jārisina Eiropas Savienības līmenī?” sprieda lasītāja.

Autobusu pieturā lietū un vējā

12:29
28.06.2024
59
Vilma raksta:

“Ikdienā diezgan bieži nākas ar autobusu braukt no Valmieras un Cēsu autoostas. Autobusa gaidīšanu abās pilsētās nevar salīdzināt. Valmierā nojume pasargā pasažierus no lietus un saules, Cēsīs pa bedrainu laukumu no stacijas ēkas var aizklunkurēt līdz pieturai, sēdēt uz soliņa, lai kādi laikapstākļi, un skatīties uz apdrupušo mūra sienu,” pārdomās dalījās Vilma un piebilda, ka […]

Pasaki, kas ir tavs draugs…

10:01
25.06.2024
26
Politikas vērotājs raksta:

“Kā gan Krievijas sabiedrība var nejusties pazemota, ja viņu valsts līderim jāslēdz vienošanās ar visu citu pasaules valstu ignorēto un nosodīto Ziemeļkoreju? Tas taču ir kauns, ka par sabiedroto jāizvēlas kas tāds!” pauda politikas vērotājs.

Vai tiešām ietaupīja

10:01
25.06.2024
22
Zaubēniete raksta:

“Zaubē vairs nav pagasta pārvaldes. Nezinu, cik daudz paš­valdība ietaupīja, bet cilvēkiem gan tagad grūtāk. Nav speciālista, kas var pastāstīt par visiem jautājumiem pagastā, par katru jāiet pie cita darbinieka. Kad bija pārvalde, bija tā kā drošāk, zināji, ka ir, uz kuru paļauties, arī kam prasīt atbildību,” pastāstīja zaubēniete.

Sludinājumi