Akcijā “Sirds dienas” iedzīvotāji vēlējās vairāk uzzināt, kas apdraud viņu sirds un asinsvadu sistēmas veselību, atzīstot, ka ārstējošie ārsti par maz uzmanības velta veselības stāvokļa izskaidrošanai.
“Ar sirdi man ir slikti. Liekas, ka zāles nepalīdz. Man ir iespēja, bet reizē bailes doties tālā ekskursijā. Gribu braukt uz Horvātiju, bet vēlos izmeklēties,” ar Latvijas kardioloģijas centra kardioloģi Daci Lūriņu sarunājās cēsniece Aina Kūlīte. Līdzīgi par paaugstinātā, svārstīgā asinsspiediena un holesterīna līmeni asinīs taujāja arī citi solīda gadu gājuma cēsnieki.
“Gribētu doties pārbaudīties uz Rīgu. Jaunībā nebija nepieciešamības uztraukties par lieko svaru. Tagad daudz uzturā lietoju dārzeņus, augļus, dodos pastaigās, taču gribu izrunāties, kā sevi sakārtot, lai normā turētos asinsspiediens,” sacīja Līvija Serģe.
Akcijas dienā bija vērojams, ka speciālistu padomu meklē cēsnieki, kuriem ir problēmas ar veselību, lai uzzinātu jaunas ziņas par sirds un asinsvadu slimību profilakses iespējām un medikamentiem ārstēšanai.
“Asinsspiedienu pazeminošas zāles lieto daudzi pacienti, bet tikai retais saprot, ka hipertonija ir hroniska slimība, ka nevarēs izārstēties, ka ar to jāsadzīvo un medikamenti jālieto regulāri, jāmēra asinsspiediens. Tāpat laikus ar sirds un asinsvadu slimībām sirgstošie nenonāk speciālista aprūpē. Ir dažādi izmeklējumi un diagnostikas iespējas, lai pacients uzzinātu, cik vesela ir viņa sirds,” skaidroja kardioloģe Dace Lūriņa un piebilda, ka par sirds veselību nopietni jāsāk domāt 40 gadu vecumā, ir cilvēki, kuriem sirsniņa par sevi atgādina daudz ātrāk.
“Mazkustīgums, smēķēšana un alkohola lietošana, paaugstinātais asinsspiediens, stress, pārslodzes ir riska faktori. Bet, tikai pasakot, ka jākustas vien, nebūs līdzēts. Cilvēkiem pietrūkst motivācijas. Jābūt plašām reklāmām, arī valstī nostājai, ka katram jārūpējas par savu veselību. Jāuzsver profilakses pozitīvās puses. Citādi tik daudz reklāmās rādām, kādas cigaretes un alkohols ir tirgū, un maziem burtiem uzrakstām, ka to lietošana tomēr ir kaitīga,” uzsvēra D. Lūriņa un piebilda, ka daudzi par savu veselību atceras tikai tad, kad tā sākusi pieklibot.
“Jaunībā es neskatījos, ko ēdu, dzeru, cik daudz strādāju. Tagad savai sirdij un asinsvadiem cenšos līdzēt ar diētu. Noteikti neēdu treknu, mazāk sāls. Varu droši teikt, ka jaunā paaudze būs vēl slimāka, jo tik daudzi dara sēdošu darbu, nav fiziskas piepūles,” vērtēja cēsnieks Juris Randars, kuram pirms astoņiem gadiem veikta sirds asinsvadu operācija, un tas bijis atskaites punkts, ka jāpievērš uzmanība tam, kā dzīvo un ko domā, jo vīrietis neslēpa, ka, viņaprāt, pārslodze un stress ikdienā arī tikai nelabi līdzējis iedzīvoties nopietnā kaitē.
Speciālisti uzsver, ka zināšanas palīdz cilvēkiem saprast savu pašsajūtu, dzīvesveidu, pat domāšanas veidu un mudina nepieciešamības gadījumā attieksmi pret notiekošo mainīt.
“Sirds dienas” Cēsīs turpinās, jo līdz 14. oktobrim “Dr. Alberta aptiekās- drogērijās” ir iespējams bez maksas veikt asinsspiediena mērījumus.
Komentāri