Apritējis vairāk nekā gads, kopš Cēsu tirgus sāka darbu jaunajā pagaidu paviljonā. Kā stāsta “Cēsu tirgus” valdes priekšsēdētājs Māris Bērziņš, pēdējos mēnešos tirgū jūtami pieaudzis zemnieku un sīkražotāju piedāvātās produkcijas apjoms: “Tirgus vēsturiski ir vieta, kur šiem cilvēkiem pārdot savus ražojumus, bet mūsu valstī kaut kas bija sagājis grīstē. Ierēdņi kārtējo reizi bija pārcentušies prasībās, radot pārāk daudz birokrātisku šķēršļu, kuriem zemnieki un sīkražotāji nespēja tikt pāri. Manuprāt, nacionālajā tirgū realizētai produkcijai vajadzētu būt zemākām prasībām, nekā eksportam paredzētajai. Šķiet, ierēdņiem vienkārši trūkst reālās izpratnes par notiekošo valstī. Bija jāpienāk krīzei, lai zemnieki un sīkražotāji beidzot varētu paši tirgot savu produkciju. To sekmējis arī fakts, ka Pārtikas un veterinārā dienesta prasības kļuvušas maigākas.”
Pirmie aktivizējušies piena un piena produktu tirgotāji, šobrīd interesi par realizācijas iespējām izrādot arī gaļas produktu un zivju produkcijas ražotāji. Zemnieki apzinājuši iespējas un cenšas paši realizēt savu produkciju, izvairoties no starpniekiem.
“Zemnieki nāk, interesējas, meklē, kā pārdot izaudzēto. Viņi saprot, ka tirgus var palīdzēt izdzīvot un attīstīties. Mūsu pienākums viņus atbalstīt, jo lielveikalu ķēdēs sīkražotāji nevar iekļūt, tāpēc tirgus ir vienīgā legālā vieta, kur tirgoties. Šobrīd visas brīvās vietas paviljonā aizņemtas. Ja būs interese, meklēsim iespēju palielināt vietu skaitu pārtikas tirgotājiem, samazinot rūpniecības preču tirdzniecības vietu skaitu. Tirgum ir jāpiedāvā tāds produkcijas klāsts, kādu nepiedāvā lielveikali, katrā ziņā tai nav jābūt rūpnieciski un lielos daudzumos ražotai produkcijai, kura dublē lielveikalu piedāvājumu,” norāda M. Bērziņš.
Viņš uzver, ka kontrole ir un būs rūpīga, jo ir prasības, kas jāievēro, lai garantētu produktu drošību, ievērotu patērētāju aizsardzību.
“Dodot atļauju savā teritorijā tirgoties, mēs esam ieinteresēti, lai produkciju piedāvātu reģistrēti tirgotāji, kuri uzņemas atbildību par kvalitāti un drošumu. Ar to tirgus atšķiras no tirgošanās namu pagalmos un vārtrūmēs, kur arī pārdod lauksaimniecības ražojumus. Šāda tirgošanās nereti saistīta ar risku patērētājam. Manuprāt, tirgošanās ārpus reģistrētām tirdzniecības vietām, sevišķi ar pārtikas produktiem, nav pieļaujama. Tirgū ir speciālisti, kas atbild par kvalitāti, bet, nopērkot pienu vai gaļu pagalmā, atbildība jāuzņemas pašam pircējam. Arī tiem tirgoties gribētājiem, kas pārdod pārtikas produktus pagalmos, labāk tomēr vajadzētu izvēlēties tirdzniecību tirgū, kur nodrošināti higiēniski apstākļi. Uzskatu, ka tirgošanās procesam jābūt regulētam un kontrolētam, izvērtējot būtiskos faktorus, pretējā gadījumā būsim otrā grāvī. Visi ražos, tirgos, bet nodokļi valstij netiks maksāti , valsts iebrauks vēl lielākā purvā,” uzskata M. Bērziņš.
Iestājoties siltākam laikam, tiks iznomātas abas tirgus teritorijas, jaunais un arī vecais tirgus. Tajā notiks brīvdabas tirdzniecība, varēs pārdot dēstus, kokus, augļu krūmus, citu lauksaimniecības produkciju, kā tas ir bijis iepriekšējos gados. Tirgus administrācija pārdevējus nodrošinās ar nepieciešamo. Iespējams, ka stādu tirdzniecība sitīs augstu vilni, jo šajos ekonomiskajos apstākļos cilvēki centīsies paši izaudzēt savus tomātus, gurķus un citus dārzeņus pašu patēriņam, bet pārpalikumu pārdot tirgū.
Komentāri