Sestdiena, 24. maijs
Vārda dienas: Leontīne, Leokādija, Lonija, Ligija

Tirgū katra prece atrod jaunu īpašnieku

Sarmīte Feldmane, Iveta Rozentāle
00:00
16.05.2024
271
Tirgs Cesis1

Katrs atrod ko savu. Bagāžnieku tirgū varēja nopirkt gan dažādus sarūsējušus krāmus un to detaļas, gan smalku porcelānu un gluži parastas lietas. FOTO: Sarmīte Feldmane

Līdz ar pavasari atsākas aktīvā tirdziņu sezona. Plašāki vai mazāki tie tiek rīkoti pagastos un pilsētās.

Līgatnē šopavasar pirmo tirdziņu rīkoja nītauriete, burgernīcas “Suses burgers” saimniece Elīna Legzdiņa.
“Līgatnē tirgus laukums pamiris, to izmanto kā auto stāvlaukumu. Pati te regulāri braucu ar burgeru busiņu. Līgat­nieši teica, ka vajag tirdziņus, ka tādi bijuši,” pastāsta Elīna un atzīst, ka pirmais izdevies. Arī pašvaldībā visas formalitātes nokārtotas ātri. Atbrauca 22 tirgotāji, bija no Krāslavas, Jelga­vas, Siguldas, Ogres, Mālpils, arī līgatnieši piedāvāja adījumus un pinumus, māla izstrādājumus, stādus un medu.   

“Bija maize, gaļa, siers, olas,    marinējumi, kartupeļi gan sēklai, gan galdam – tas pircējiem svarīgi. Tirgotāji bija apmierināti. Ja gatavi braukt nākamreiz no Krāslavas, Jelgavas, tas liecina, ka ir pircēji,” vērtē tirdziņa rīkotāja un uzsver, ka sestdienās Līgatnē ir daudz tūristu, arī viņi ir pircēji. Sa­vukārt vietējie, ja arī neko nenopērk, var iziet no mājas, satikt kaimiņus. “Ne viens atzina, ka par tirdziņu nav zinājis. Jādomā par reklāmu,” teic Elīna.        

Veselavas Zirgu pasta stacijā lauku labumu tirdziņš “Piektdienis” noticis divreiz. “Gribas, lai garāmbraucēji nevis izskrien cauri Bērzkrogam, varbūt piestāj degvielas uzpildes stacijā, bet iepazīst vietējos mājražotājus, amatniekus. Pro­tams, jāpaiet laikam, kamēr gan tirgotāji, gan pircēji pieradīs, ka piektdienu vakarā Bērzkrogā ir tirdziņš,” saka tirdziņa rīkotāja Oksana Zariņa un pastāsta, ka pirmajā reizē bija 35 tirgotāji, bet otrajā uz pusi mazāk, jo laikapstākļi bija nepatīkami. Ar tiem ikreiz jārēķinās rīkotājiem, pārdevējiem un pircējiem.

“Prieks, ka par “Piektdieni” interese ir. Produktus, izaudzēto un izgatavoto bija atveduši ne tikai novada cilvēki, arī no Limbažiem, Baložiem,” pastāsta Oksana un piebilst, ka būtiski, lai būtu daudzveidīgs piedāvājums. Ja ir pārtika – maize, gaļa, zivis, marinējumi un kūpinājumi, kāds kārums – un pārsteigums, pircēji piestās arī nākamreiz. Tirgotāji atzinuši, ka vieta ir laba un brauks atkal.

“Ir iecere rīkot tirdziņus līdz oktobrim. Būtiska ir reklāma, lai    jau pirms došanās uz tirdziņu pircēji zina, kas būs, varbūt var ko pasūtīt tieši sev,” atklāj tirdziņa rīkotāja un uzsver, ka ir patīkami, ja piektdienu novakarēs Bērzkrogs atdzīvojas.

Aizvadītajā sestdienā vecajā Cēsu tirgus laukumā Oksana aicināja uz Bagāžnieku tirgu. Ideja vienkārša – preci tirgo no mašīnām. Rīkotāja ar gandarījumu pastāsta, ka izskanējušas labas atsauksmes. Cēsnieki novērtējuši, ka bijusi liela dažādība, ne tikai tas, ko tirgo tā sau­camajos krāmu tirgos, bet arī pašu gatavotais, ražotais.

“Tirgus laukums bija pilns, un nu jau var vērtēt, vai veikala preču izpārdošanai te ir vieta. Gribas, lai ir krāmi un antīkas lietas, par ko arī bija vislielākā interese.    Kāds tirgotājs pastāstīja, ka īsti neko nav pārdevis, bet sapratis, kas cilvēkiem interesē, tagad tas ir mājasdarbs. Svarīgi, lai atbrauc māj­amatnieki, kuriem tas ir vaļasprieks un var parādīt citiem, ko dara,” vērtē Oksana un par lielu ieguvumu uzskata to, ka ne vien tirgus apmeklētājs saprata, ka arī var vilkt ārā bēniņu krājumus un vest tirgot, jo kādam tas var noderēt.      “Parasti jau saka: “Kam tas krāms vajadzīgs, bet ārā mest žēl.”

Cēsnieks Pēteris piedāvāja Rīgas porcelāna fabrikas traukus, dažādas pudeles, skaņu plates, kasetes. “Ir tie, kas pērk interjeram, citi veido kolekcijas. Žēl izmest. Savu reizi kādā tirdziņā    piedāvāju to, kas mājā sakrājies,” pastāsta cēsnieks un piebilst, ka jaunajai paaudzei ir ļoti liela interese par skaņu platēm.

Rīdzinieks Laimonis regulāri brauc uz Bagāžnieku tirgiem daudzviet Latvijā. “To nav daudz, bet tie ir laba izklaide. Ja cilvēkam vajag un    lēti var nopirkt gan jaunas, gan lietotas mantas, tad priecīgs pārdevējs un pircējs. Te var arī satikt domubiedrus,” pārdomās dalās Laimonis un atklāj, ka Cēsīs uz līdzīgu tirdziņu bijis Cēsu 800 gades svētku laikā.

Cēsnieks Andris, novērtējot tirgu, atzīst, ka nav redzējis unikālas vērtības. “Bet tās jau visas ir pie kolekcionāriem,” viņš nosaka un atklāj, ka pats nopircis lietotas “Straumes” kafijas dzirnaviņas un    padomju laika Gulbenes rajona velosipēda numuru. Sarunā pieredzējušie Bagāžnieku tirgu apmeklētāji pastāsta, ka labdarības veikali uzņemas tirgot visu ko, pieņem bez maksas un mēģina pārdot vairākas reizes dārgāk nekā tirdziņos. Tas nav glīti.

Jauks papildinājums Bagāžnieku tirgū bija iespēja apskatīt retro auto un motociklus.    “Bagāžnieku tirgus taču saistās ar auto, un mūsu mašīnas te labi iederas,” pastāsta Madara Petroviča, atklājot,    ka teju simt domubiedrus vieno interese par seniem braucamrīkiem. Viņi, ja uzaicina, labprāt piedalās, lai parādītu, kādas mašīnas pirms gadiem brauca pa ceļiem. Visvecākais no šoreiz apskatāmajiem bija 1973.gada GAZ. Ar šo mašīnu vairākas vasaras Cēsu pilsētas svētkos ved pūtēju orķestri modināt cēsniekus.    Mada­ra, kura vasarās ikdienā brauc ar zilu vabolīti, atklāj, ka domubiedri savus braucamos atkal rādīs pilsētas svētkos.
O.Zariņa Bagāžnieku tirgu iecerējusi rīkot četras reizes gadā. Būtiska ir vietas izvēle, lai laukums būtu pietiekami plašs, pa gabalu pamanāms un var piebraukt. Oksanas vaļasprieks ir tirdziņu rīkošana. Jūnija sākumā Maija parkā būs bērnu drēbju un dažādu lietu tirdziņš, viņa gribētu noorganizēt mākslas dizaina tirdziņu, gleznu izsoli…

“Ļoti gribu atdzīvināt pilsētu un novadu, lai mūsu cilvēkiem nav jābrauc uz citām pilsētām, ja to    varam piedāvāt tepat,” teic O.Zariņa.   

Nedēļas nogalē tirdziņi notika arī Piebalgā. Laukumā pie Zosēnu kultūras nama bija Pavasara andele “Mostamies pavasarim kopā”. To organizēja Zosēnu kopienas ļaudis sadarbībā ar kultūras namu.

Pasākumu vienmēr atklāj ar parādes braucienu, kurā var piedalīties ar dažādiem braucamrīkiem. Šogad pirmo reizi parādē iespēja bija arī tiem, kas neprot stūrēt, spēkrata piekabē varēja sēsties ikviens, gūstot sajūtu, ka dodas uz zaļļumballi. Proti, piekabe bija rotāta ievu ziediem un andelēšanās vietā sagaidīja akordeonistu ansamblis. Vizināties vēlējas gan jaunie, gan vecie, radot jauku kopīgu piedzīvojumu. Varēja izvizināties arī zirga pajūgā, piedalīties tā sauktajā brīvajā mikrofonā, atklāt savu talantu.

Zosēniete Sanda Pogule teic: “Ideja aizsākta, ir svarīgi to turpināt, un kopā to varam. Lai viss izdotos, svarīgi ir cilvēkus uzrunāt personiski. Ja cilvēks pavada daudz laika mājās, viņu grūti pierunāt iziet sabiedrībā, bet, kad tas izdodas, arī pats uzrunātais cilvēks gūst enerģiju, atgriežas dzīvotprieks.”

Tirdziņā varēja nopirkt lauku labumus, stādus, mainīties ar sēklām. Visātrāk izpirka kūkas. S.Pogule medu iemainījusi pret egļu sveķu ziedi. Bet no čaklas seniores, kurai ap 90 gadiem, iegādājusies par pāris eiro spilventiņu, ko uzlikt uz krēsla, lai mīkstāka sēdēšana. “Man prieks par katru, kurš iesaistās, katra pienesums ir ļoti būtisks. Katru gadu nāk jaunas idejas, kaut kas notiek citādi, tam ir jāļaujas. Un prieks, ka arī paš­valdība mūs atbalsta, tā varējām braukšanu zirga pajūgā nodrošināt bez maksas.”

Nemainīga ir tirgošanās tradīcija Jaunpiebalgas tirgus laukumā “Zem Ķenča cepures”. Kultūras centra vadītāja Egita Zariņa apstiprina, ka tirgoties gribētāju un pircēju daudz: “Pats pirmais, pie kā sastājās rindas, bija kūpinātās jūras zivis, mājās cepta maize, pīrādziņi, konditoreja un kūpināta gaļa. Pārtikas placī rindas vienmēr ir no paša tirgošanās sākuma līdz brīdim, kad izbeidzas prece. Un tiem, kas paliek tukšā, atliek vien noplātīt rokas. Stādu placī vienmēr pērk ābelītes, bumbieres, plūmes, visus kociņus līdzvērtīgi. Katram pircējam bija līdzi groziņš, kur ielikt puķu un dārzeņu dēstus, jo visi jau dzīvo vasaras un stādīšanas režīmā. Latvietī ļoti pulsē zemnieciskais un zaļo pirkstiņu gēns. Vienīgi laikapstākļi mūs nelutina, jo rīti Piebalgā ir auksti, ar salnām, kas ir nepiemēroti gurķu un tomātu stādiem.”

Egita Zariņa vērtē, ka cilvēkiem tirgi ļoti patīk, tajos ir pozitīva, darbīga gaisotne, satikšanās un runāšanās: “Ja gribi satikties ar priecīgiem cilvēkiem, tad ir jāiet uz tirgu, jo tā ir vieta, kur satiekas rosīgi un dzīvespriecīgi ļaudis.”

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Vai Pils parkā atgriezīsies baltais gulbis

00:00
24.05.2025
3

Cēsīs, Maija parkā, jau daudzus gadus pilsētniekus un viesus priecē melnie gulbji Katrīna un Grāfs, bet Pils parks šogad šķiet tukšāks, jo dīķi vairs neizdaiļo baltais gulbis Maijs. Cēlais putns jau bija sasniedzis cienījamu vecumu, ko viņa rosīšanās gan neļāva apjaust. Tikai vērīgākie pērn bija pamanījuši, ka gulbis vairs nav tik darbīgs kā iepriekš. Zemnieku […]

Bezmaksas izglītojošas lekcijas un sporta aktivitātes

00:00
23.05.2025
20

Veselīgas uztura meistarklases, izglītojošas lekcijas un vingrošana ir tikai daļa no aktivitātēm, kas Cēsu novadā – pilsētās un pagastos – jau aizvadītas. Tās notiek Eiropas Sociālā fonda Plus (ESF+) projektā “Veselības veicināšanas un slimību profilakses pasākumu īstenošana vietējai sabiedrībai Cēsu novadā”. Projektā piedāvātās iespējas paredzētas četru gadu garumā, visi pasākumi pieejami bez maksas ikvienam. Tikai […]

Iecirkņu vēlēšanu komisijas gatavojas 7.jūnijam

00:00
22.05.2025
89

Cēsu novadā vēlētājus gaidīs 29 vēlēšanu iecirkņos. Cēsu novada vēlēšanu komisija kopā aicināja iecirkņu komisiju priekšsēdētājus un sekretārus, lai pārrunātu aktuālo. Visos iecirkņos strādās pieredzējuši darbinieki, katrā ir arī kāds, kuram komisijas locekļa amatā bus pirmās vēlēšanas. Iepriekšējās pašvaldību vēlēšanās Cēsu novadā piedalījās 12 703 pilsoņi jeb 36,54% balsstiesīgo,    Latvijā – 34,01%. Skuje­nes vēlēšanu […]

Lai saudzētu vidi, tā jāiepazīst un jāizprot 

00:00
21.05.2025
49

Cēsīs, Rožu laukumā, nevar nepamanīt savdabīgu ēku un tās labiekārtoto apkārtni. Te radīta vides izglītības konceptvieta “ŠŪNA” sarunām, izziņai, pieredzei, diskusijām, pārdomām un redzesloka paplašināšanai. “Šī vieta nav muzejs un nav izstāde, tā dzīvo ar notikumiem, kas te katru nedēļu notiks. Apmeklētājiem būs iespēja gūt atbildes, iedvesmu un idejas, kā atbildīgi izmantot resursus, kas var […]

Svētceļojumi cauri gadsimtiem

00:00
20.05.2025
33

Cēsu muzejā visas vasaras garumā apskatāma izstāde “Turp un atpakaļ. Livoniešu svētceļojumi viduslaiku Eiropā”. Izstāde atceļojusi no Igau­nijas, kur tā pirms gada    bija skatāma Tallinā, Nigulistes baznīcā, pastāsta Cēsu muzeja Viduslaiku pils nodaļas vadītājs Gundars Kalniņš. Runājot ar izstādes kuratoru, igauņu arheologu Erki Rusovu, radās doma, ka izstādi vajadzētu parādīt arī Latvijā. E.Rusovs skaidrojis, […]

Iestudējums aizkustina skatītājus

06:40
19.05.2025
34

Liepas amatierteātris “Krams” skatītājus priecēja Ineses Tālmanes lugas “Cerību ēnā” pirmizrādē. Klāt bija arī autore, kura atklāja, ka luga tapusi, iedvesmojoties no Rūdolfa Blaumaņa noveles “Nāves ēnā”, mēģinot iztēloties, kā toreiz jutās sievietes, gaidot mājās savus vīrus, tēvus un mīļotos, kuri bija palikuši uz ledus gabala. “Tas ir stāsts par mātes un meitas attiecībām, zvejniekciema […]

Tautas balss

Darbības vārdi norāda darīšanu

18:48
19.05.2025
27
Sarmīte Feldmane raksta:

Klausāmies nākamās domes deputātu kandidātu runas, skaidrojumus, solījumus. Kāds ieskatās    sarakstu piedāvātajās priekšvēlēšanu programmās, lai izlemtu, kuru mērķi atbilst paša redzējumam un vajadzībām. Bet ir vērts arī pavērties pagātnē, kas ir šodiena. Proti, ko partijas solīja pirms četriem gadiem un kas izdarīts, vai ieceres palikušas tikai vēlmju sarakstā. Tiesa, daži šodienas deputātu kandidāti toreiz […]

Kāpēc neveidojas iedzīvotāju padomes

18:50
18.05.2025
19
Lasītāja K. raksta:

“Nez kur Cēsu novadā pazudusi virzība uz iedzīvotāju padomēm? Nolikumu martā pieņēma, bet tālāk nekas nav dzirdēts. Vai kādā pagastā cilvēki grib to veidot, vai kāds pieteikums saņemts? Jāņem vērā, ka pagaidām esam diezgan kūtri, ka vajadzīgs kāds rosinājums, atgādinājums par šo iespēju, bet viss pieklusis. Padomes būtu laba iespēja veidot saiti ar pašvaldību. Domāju, […]

Cēsīs joprojām trūkst soliņu

18:50
18.05.2025
39
Pensionāre Anna raksta:

“Cēsis sevi sauc par kultūras galvaspilsētu, bet kultūra nav tikai pasākumi. Tā ir arī iedzīvotājiem ērta, piemērota vide. Taču par to netiek domāts. Se­nioriem ir grūti Cēsis izstaigāt kājām, un ko redzam? Trūkst soliņu. Agrāk Rī­gas ielas sākumā, kur Raunas vārtu apstādījumi, uz mūra bija ierīkotas sēdvietas. Nu jau gadiem dēļi novākti, ja gribi piesēst, […]

Remontē ielas. Satiksmē sajukums

18:47
18.05.2025
32
1
Dra­bešu pagasta iedzīvotāja raksta:

“Labi, ka Cēsīs ielas remontē, tikai iedzīvotājiem un noteikti arī satiksmes organizatoriem grūti, ka to vienlaikus dara tik daudzās vietās. Gan jau būvnieki arī nevar visu precīzi paredzēt un nākas pamainīt kādu darbu. Braucēji apjūk, braukā pa pilsētu, kamēr atrod, kā tikt līdz vajadzīgajai vietai. Derētu norādes, shēmas izlikt jau pie lielajiem ceļiem, pa kuriem […]

Pašu rīkots pašu cilvēkiem

16:35
07.05.2025
48
Pārgaujas puses iedzīvotāja raksta:

“Esam pieraduši, ka visus svētku pasākumus rīko pašvaldība, bet, domāju, vairāk to sagatavošanā un norisē varētu iesaistīties vietējās kopienas. Esam taču spējīgi nākt kopā, radīt scenāriju un daudz ko paši izdarīt tā vienkārši, par atlīdzību saņemot tikai iedzīvotāju atsaucību. Protams, vajadzīgs arī pašvaldības atbalsts, bet sadarbībā varētu rasties ļoti jaunas formas pasākumi, kas vēl vairāk […]

Sludinājumi