Došanās zvejas un atpūtas kuģu satiksmes noteikumu ievērošanas kontroles reidos ne vienmēr ir mierīga. Nereti nākas saskarties ar pārkāpēju negatīvu, pat agresīvu attieksmi, pārkāpumus ir grūti atklāt un pierādīt.
“Druvai” maija beigās bija iespēja piedalīties reidā pa Alauksta un Inešu ezeru. Rajona policijas pārvaldes priekšnieka vietnieks Jānis Goba un pārvaldes kārtības policijas biroja 2. nodaļas priekšnieks Ģirts Fūrmanis kopā ar Valsts vides dienesta jūras un iekšējo ūdeņu pārvaldes vecāko inspektoru Uldi Lencbergu pirmo reizi izmantoja pirms mēneša policijas lietošanā nodoto jauno motorlaivu.
Ar motorizētajiem ūdenstransporta līdzekļiem tajā dienā Alaukstā un Inesī neviens neatpūtās, tomēr policisti un vides inspektors vērtē, ka šāds atpūtas veids kļūst aizvien populārāks. Lai brauktu ar motorizēto ūdenstransportu, tam jābūt reģistrētam, nepieciešama atbilstoša vadītāja apliecība. Pērn policija konstatēja vienu noteikumu pārkāpēju. Pārkāpumi šogad vēl nav konstatēti, tomēr vasaras sezona ir tikai sākusies.
Arī pie Alauksta sastaptais Vecpiebalgas pagasta padomes deputāts Aivars Avens uzskata, ka policijas aktivitātes ir nepieciešamas: „Profilakse nekad nenāk par sliktu. Problēmas ezerā ir. Aktualizējas tieši ūdens motociklistu visatļautība. Jo biežāk atbrauks policija, jo situācija vairāk uzlabosies.”
Arī makšķernieks Aleksejs Guščins no Rīgas ūdens transporta un zvejas kontroli vērtē pozitīvi. Arī makšķernieki cenšas ziņot inspektoriem, ja pamanītas nelikumības. Ūdensmoču popularitāte makšķerniekam šķiet pat bīstama, ja notiek atpūtnieku iecienītās vietās, jo „ūdenī ir grūti nobremzēt, ja tiek braukts lielā ātrumā. Var notikt nelaime, tāpat kā uz ceļiem, braucot lielā ātrumā.”
Reidā lielāko uzmanību U. Lencbergs, Ģ. Fūrmanis un J. Goba tomēr veltīja nelegālās zvejas kontrolei – meklēti tika nelikumīgi izlikti murdi un tīkli. Murdus atradām, taču legālus. Braukājot pa viļņaino Alaukstu, U. Lencbergs atceras, ka 90. gados bijis ļoti daudz pārkāpumu, arī vēl pirms pāris gadiem nelikumību bijis vairāk. Situācija uzlabojusies, tomēr problēmas nav zudušas.
Ezeros un upēs nelikumības atklāt ir grūti. Tas prasa daudz laika un pacietības. Liela daļa reidu līdzinās „Druvas” piedzīvotajam – apsekota plaša teritorija, bet nekas nelikumīgs netika atrasts. Tā ir priecējoša ziņa, jo aizvien vairāk zvejas un makšķerēšanas cienītāji ievēro noteikumus, iegūst licences. Taču U. Lencbergs, Ģ. Fūrmanis un J. Goba saka, ka zvejas pārkāpumus nereti ir grūti gan atrast, gan pierādīt. Būtiski pārkāpēju notvert notikuma vietā, kad tiek ielikti murdi vai tīkli, kad lašu dūrējs nogalina dārgo zivi. Taču, ja cilvēks tiek pieķerts, ņemot tīklus no ezera vai stāvam blakus pierādījumiem, vainu pierādīt ir grūtāk. Šādos gadījumos arī pats iespējamais pārkāpējs visiem spēkiem cenšas iestāstīt un pierādīt savu nevainīgumu.
Nesen policijas un vides inspektora kopīgajā reidā Ģ. Fūrmanis un U. Lencbergs devušies uz kādu Vecpiebalgas ezeru pārbaudīt informāciju par iespējamu tīklu izlikšanu. Pa ceļam viņi iegriezušies pārbaudīt nelielu, klusu ezeru Dzērbenes pagastā. Bijusi jau stipra krēsla, apmēram ap plkst. 23, un ezerā saskatītas divas laivas. Lai noskaidrotu, ko tajās esošie dara, apmēram divas stundas pavadītas, klusi apstaigājot un četrrāpus izložņājot ezera krastus. Aizdomas par nelikumību izrādījās veltas – laivās esošie puiši, izbraukdami krastā, uzrādījuši visas nepieciešamās atļaujas. Taču, vēlāk nokļūstot galamērķī, konstatēts, ka pa to laiku četrus tīklus nezināmi pārkāpēji jau paspējuši izlikt.
Lai gan var klusi sēdēt krastā un gaidīt tīklu īpašniekus, var gadīties, ka viņi tik ātri neatgriežas, ka uzzinājuši par reidu. Ja tīkls tiek izvilkts, vainu pierādīt ir grūtāk. Uzzinot par nelikumību, ilgi gaidīt nedrīkst. Ļoti svarīgi ir laikus izņemt tīklus un notvertās zivis palaist brīvībā. Ja tās tīklā pabijušas pārāk ilgi, var iet bojā. Vasarā asari un zandarti nobeidzas nepilnas stundas laikā.
U. Lencbergs uzskata, ka liela nozīme ir policijas klātbūtnei zvejas noteikumu kontrolē, jo pret policijas formu pārkāpējiem ir lielāks respekts. „Pie kādas laipas stāvēja laiva, arī apmēram 10 metrus garš tīkls. Atradām arī makšķeres, kuras bez uzraudzības nemaz nedrīkst atstāt. No mājas tuvojās cilvēks, kuram jautājām, kam pieder laiva, tīkli un makšķeres. Viņš atbildēja, ka neko nezinot, taču, kad sākām tīklus ņemt ārā, satraukti vaicāja, kādēļ tos aiztiekam. Vēlreiz paskaidrojām, ja tas ir viņa īpašums, tiktu sastādīts izņemšanas akts un ierosināta administratīvā lieta.
Kuram gan citam, ja ne konkrētās mājas saimniekiem varēja piederēt šīs mantas? Ne jau kaimiņi no pretējā ezera krasta tur būtu nolikuši savus tīklus,” atminas U. Lencbergs. Tomēr vīrietis nav vēlējies atzīt vainu, turklāt turpinājis izrādīt neapmierinātību par policijas un vides inspektora aktivitātēm. Sācis pat stumdīties, taču policijas klātbūtne radījusi respektu un situācija atrisinājusies bez negadījumiem.
Tomēr gadās arī trakāki reidi. Ģ. Fūrmanis atminas, ka Drustos kādam saimniekam izrakstīti vairāki protokoli, turklāt ne tikai par nelikumīgu zvejošanu, bet arī par pretošanos, nepakļaušanos, arī par dzīvnieku turēšanas pārkāpumiem. Ģ. Fūrmanis un U. Lencbergs notikumu atceras spilgti: “Braucām pa ezeru. Skatāmies, maza pussaliņa un tur laiva, kurā pulka slapju tīklu.” Kad reida dalībnieki izkāpuši un uzsākuši pētīt atrasto, atskanējušas suņu rejas un no māju puses tuvojusies sieviete. Viņai par laivas un tīklu atrašanos jau bijis sagatavots stāsts, viņas vīram esot dīķi, kuros zvejots, un vēlāk zivis, kā arī laiva ar tīkliem atvesta un ielaista ezerā. Sieviete pasaukusi arī vīru, taču nepatīkams bijis pārsteigums, kad saimnieku trīs suņi, divi ļoti lieli, riedami skrējuši vides inspektora un policista virzienā. “Nobļāvos mierā! Suņi paklausīja, bet beigās saimnieku nevarēja nobremzēt. Viņš sāka lamāties, ārdīties,” stāsta U. Lencbergs. Sastādīti vairāki protokoli.
Situācijas mēdz būt dažādas. Aizvien vairāk ir zvejotāju un makšķerētāju, kuri noteikumus ievēro, nepiesārņo dabu, taču arī pārkāpēju netrūkst. Visi trīs piekrīt, ka pārkāpēji ir dažādi. Daļa zivis zvejo, lai tās pārdotu un par nopelnīto nopirktu pudeli grādīgā. Taču lašu dūrēji rēķinās ar lieliem ienākumiem, tādēļ ir daudz mērķtiecīgāki. Šādi pārkāpumi tiek rūpīgi plānoti, ar nopietniem sagatavošanās darbiem, liela uzmanība tiek pievērsta, lai viņus neizdotos atklāt un pieķert notikuma vietā.
Pārkāpumus izdara arī ļoti turīgi cilvēki, kuri, uzzinot par pāris desmit latu sodu, jautā: “Kas tad tā par naudu?”
„Noziegumi un pārkāpumi, kas saistīti ar zivju aizsardzību, ir strauji samazinājušies, gribētos ticēt, ka samazināsies vēl,” reida noslēgumā secināja U. Lencbergs.
Pirms mēneša rajona padome Valsts policijas rajona pārvaldei lietošanā nodeva jaunu motorlaivu, lai būtu iespējams veikt atpūtas kuģu satiksmes noteikumu ievērošanas
kontroli iekšējos ūdeņos. Policija turpina sadarboties arī ar Valsts vides dienesta jūras un iekšējo ūdeņu pārvaldes inspektoriem zvejas noteikumu kontroles veikšanā.
Komentāri