Taurene. Par ūdens kvalitāti, bērnudārza piedāvājumu un vēl daudz ko

Taurenieši pašvaldības aicinājumam uz ikgadējo tikšanos bija atsaucīgi. 22.oktobrī, Taurenes kultūras namā bija pulcējušies cilvēki trīsdesmit.

Cēsu novada domes priekšsēdētājam Jānim Rozenbergam, viņa vietniekam Atim Egliņam-Eglītim un Vecpiebalgas apvienības pārvaldes vadītājas p.i. Leldei Burdajai jautāja par steidzami risināmām lietām un par to, kas satrauc vietējo domas.

Sarkanbrūns ūdens no krāna

Taurenes ciema iedzīvotāju neapmierinātība ar ūdens kvalitāti, kas strauji pasliktinājusies pēc remonta ūdenstornī, sanāksmē izraisīja gandrīz vai diskusiju.

Iebildumi par centralizēti piegādātā ūdens kvalitāti bija vairākiem. Gunta Fiļimonova, kas dzīvo pagasta centra daudzdzīvokļu mājā, sacīja, ka jau dažas dienas pa krānu tek brūns ūdens, kā dubļi. Tas sācies pēc tam, kad likvidēta avārija ūdens apgādes sistēmā, kas pāris dienas atstāja ciemu bez ūdens. Kāds būs risinājums situācijas uzlabošanai, jautāja arī taureniete Inese Āboliņa.

Pagasta saimniecības vadītājs Agris Veipāns paskaidroja, ka tiek meklēts iemesls, kāpēc kvalitāte tā mainījusies. Lai problēmu novērstu, jāsaprot, vai bojājumi ir ūdens sagatavošanā, tajā skaitā atdzelžošanas iekārtā vai, iespējams, ārējos vai ēku ūdensvados.

Šonedēļ “Druva” sazinājās ar Vecpiebalgas pagasta pārvaldes vadītāju p.i. Leldi Burdaju un noskaidroja, ka paaugstināts dzelzs saturs Taurenes ciema ūdensapgādes sistēmā parādījies jau septembrī, tas konstatēts bērnudārzā. “Pirmsskolas izglītības iestādei ūdeni pārbauda regulāri. Septem­brī, kad bija saņemti analīžu rezultāti, ūdenstornī, tajā skaitā atdzelžošanas iekārtai veicām apkopi. Oktobra sākumā analīzes rādīja, ka dzelzs koncentrācija ūdenī nepārsniedz normu. Taču, kā teica iedzīvotāji sapulcē, ūdens atkal brūns. Lai atrastu cēloni, analīzēm nodoti jauni ūdens paraugi, kas ņemti no ūdensvada pirms pieslēguma ēkai,” pastāstīja L.Burdaja. Rezultāti ļaus noskaidrot, kur meklējama vaina paaugstinātam dzelzs saturam, tad būs saprotams, kā to novērst. Vissarežģītāk, ja lielais dzelzs piejaukums rodas ūdensvados.

Ūdens paraugi pie ēkas pievada ņemti divās vietās, gan ģimenes māju kvartālā, kur atrodas arī bērnudārzs, gan daudzdzīvokļu namu rajonā, paskaidroja L.Bur­daja. Atšķirība tā, ka kvartālā, kur ir pirmsskola, ūdensapgāde pārskatāmā periodā nav pārbūvēta, bijuši tikai remonti. Labākā situācijā ir daudzdzīvokļu namu daļa, tur ūdensvadu sistēma savulaik atjaunota, taču arī tas darīts pirms vairāk nekā desmit gadiem.

Piedāvājums ir. Kā to finansēt

Emocionāls akcents iedzīvotāju sapulcē bija arī Taurenes bērnudārza “Asniņš”  vadītājas (juridiski pareizi – Dzērbenes vispār­izglītojošā un mūzikas pamatskolas direktora vietnieces pirmsskolā) Daces Potašas runa. Bērnu­dārzs mērķtiecīgi pilnveido piedāvājumu, radot jaunas mācību un terapijas iespējas, taču šim mācību gadam atvēlētās papildu pedagogu un atbalsta personāla darba slodzes neļaus tās pilnībā izmantot, uzsvēra D.Potaša.

Dzērbenes pamatskolai ar 12.septembra domes lēmumu papildus piešķirtas 1,4 slodzes, no tā katram 0,5 slodzes diviem pirmskolas skolotājiem – Mon­tesori pedagogam un smilšu terapijas speciālistam. (Pagājušajā mācību gadā katram šim skolotājam deputāti bija atvēlējuši pilnu slodzi.) D.Potaša pauda, ka tas neļauj pilnvērtīgi izmantot izveidotās iespējas – smilšu terapiju, iekārtu silto smilšu nodarbībām, sāls istabu-, tiks pazaudēti speciālisti, apstāsies pirmsskolas attīstība.

Cēsu novada Izglītības pārvaldes vadītāja Linda Marukus-Narvila šonedēļ “Druvai” pastāstīja, ka par pirmsskolas piedāvājuma saglabāšanu jau bijusi saruna ar Dzērbenes pamatskolas direktoru Saksu un viņa vietnieci pirmsskolas jautājumos Daci Po­tašu. “Taurenes pirmsskolas prog­rammu piedāvājumu izmantosim plašāk, ne tikai vietējās mācību iestādes vajadzībām. Primāri tas būtu bērniem gan no pirms­skolām, gan citām izglītības iestādēm, kam to izraksta ģimenes ārsts vai cits speciālists, vai ir izglītības iestāžu rekomendācijas,” paskaidro L.Markus-Narvila. Lai programmas turpinātos, atrasts arī papildu finansējums vienai atbalsta personāla slodzei.

Jāpiebilst, ka vietvarām, arī Cēsu novadam, aizvien vairāk nākas apsvērt izdevumus, jo ekonomiskās norises ietekmē ne tikai valsts, bet arī pašvaldību budžeta situāciju. Plānojot līdzekļus, Cēsu novadā šim mācību gadam skolu un pirmsskolu papildu pieprasījumiem kopumā piešķirts mazāk nekā pērn. 2023./2024. mācību gadā mācību iestādēm atvēlēja 9,935 papildu slodzes, šajā – 6,845 slodzes. Dzērbenes pamatskola šogad saņēmusi lielāko papildu piešķīrumu.

Vēl jāpaskaidro, ka izglītības iestāžu pamata darbībai finansējums tiek nodrošināts pilnībā. Cēsu novada skolas un bērnudārzi var iesniegt pieprasījumu papildu darba samaksai, ņemot vērā iestādes specifiku un izveidoto infrastruktūru daudzveidīga atbalsta pakalpojuma nodrošināšanai. Ne visas Latvijas pašvaldības piedāvā tādu iespēju.

Īsi jautājumi, īsas atbildes

Iedzīvotājiem bažas, vai nākamajā gadā pagastā būs pieejams ģimenes ārsts. Dakteris Uldis Vasiļevskis, kuram ir prakses vieta Taurenē, Kaivē un Skujenē, beigšot aktīvās darba gaitas, tā Taurenē runā. J.Rozenbergs uzsvēra, ka taurenieši bez ģimenes ārsta nepaliks. Patlaban plānots, ka sāks strādāt U.Vasiļevska rezidents, apkalpos skujeniešus, kaivēniešus un novadā vēl pāris vietās darbu varētu sākt jauni speciālisti, atrast ģimenes ārstu Tau­renei varēs.

Taureniešiem bija divi priekšlikumi pašvaldības izdevuma saturam, gan lūgums publicēt, kas lemts kārtējā domes sēdē, gan vairāk skaidrot iedzīvotājiem atkritumu šķirošanas pamatus. J.Rozenbergs atzina, ka domes sēdē pieņem 50-60 lēmumus, tie, kas skar lielu skaitu iedzīvotāju, tiek izskaidroti gan ikmēneša drukātajā izdevumā, gan citos saziņas veidos. Domes lēmumu pilns teksts lasāms pašvaldības mājaslapā un “Latvijas Vēstnesī”. Saistībā ar atkritumu šķirošanu pašvaldība uzrunās ZAAO, lai kopā ar rēķinu par pakalpojumu izsūta arī metodisku materiālu.

Sarežģījumus īpaši pagasta zemniekiem rada bojātais Lodes tilts, kravas jāved pa apkārtceļu, kā teica taurenietis Jānis Vīlips, ar kūtsmēslu kravu jābrauc cauri centram. Domes priekšsēdētājs paskaidroja, ka risinājums atrasts, atjaunos tilta status. Tehniskais projekts izstrādāts, darbam vajadzēs 40 tūkstošus eiro, summu iekļaus 2025.gada budžetā.

Uz jautājumu par sniega tīrīšanu daudzdzīvokļu māju pagalmos, atbilde vienkārša – tā ir privāta teritoriju un tās kopšanu jānodrošina dzīvokļu īpašniekiem. Taurenieši interesējās arī par paš­valdības objektu likteni – brīvdabas estrādi, bijušo lidlauku, kādreizējo ugunsdzēsēju depo. Tika bilsts, ka estrādes grīda sapuvusi. L.Burdaja atgādināja, ka bojātie dēļi nomainīti, grīda nav bīstama. Lidlauka teritorija iznomāta uzņēmējam, bet depo ēka pārdota, un tur arī jau darbojas uzņēmējs.