1. februārī apritēja divi gadi, kopš ieviesta iepakojumu depozītu sistēma. “Druva” vaicāja SIA “Depozīta iepakojuma operatoram”, kā uzņēmums vērtē aizvadītos divus gadus, kas bijis veiksmīgi, bet kur vēl nepieciešami uzlabojumi, kā arī kā iepakojumu nodošana aizritējusi Cēsu novadā un vai šajā gadā paredzētas kādas būtiskas izmaiņas.
Divu gadu laikā vairāk nekā 1400 automatizētajos un manuālajos depozīta punktos visā Latvijā iedzīvotāji nodevuši 650 miljonus tukšās taras vienību, turklāt salīdzinot pērn sistēmā nodots par 74% vairāk iepakojumu nekā 2022. gadā. Nodoto depozīta iepakojumu pieaugums novērojams arī Cēsu novadā: ja 2022. gadā iedzīvotāji taromātos nodeva 5,5 miljonus iepakojuma vienību, tad 2023. gadā jau 9,1 miljonu. Pieaugums iespējams gan tāpēc, ka iedzīvotāji arvien vairāk pieraduši pie jaunās taras nodošanas sistēmas, gan palielinājusies pudeļu dažādība, kuras iespējams nodot, tai skaitā alkoholisko dzērienu iepakojumus. SIA “Depozīta iepakojuma operators” (DIO) valdes priekšsēdētājs Miks Stūrītis vērtē: “Tieši stipro alkoholisko kokteiļu iepakojumi veido lielāko jaunā tvēruma daļu, un vēl 2022. gada izskaņā tieši šie iepakojumi bija regulāri atrodami vidē, jo cilvēki tos bieži izmanto ārpus mājas.” Tāpat arvien pieaug taromātu skaits. Pērn Cēsu novadā uzstādīti divi jauni taromāti. Līdz ar to šobrīd novadā ir 53 taromāti, no tiem Cēsīs – 19.
Miks Stūrītis, vērtējot aizvadītos divus gadus, teic: “Ņemot vērā depozīta sistēmas datus un iedzīvotāju aktivitāti, varam spriest, ka šis savulaik jaunais paradums – tukšo depozīta iepakojumu nodošana – ir kļuvis par pašsaprotamu un neatņemamu daļu no sabiedrības ikdienas. To apstiprina arī pērn oktobrī veiktā pētījuma rezultāti, kas liecina, ka regulāri – vismaz reizi mēnesī vai biežāk – depozīta iepakojumus nodod 80% iedzīvotāju, kas ir par deviņiem procentpunktiem vairāk nekā 2022. gadā. Depozīta sistēmu izmanto 94% Latvijas mājsaimniecību.” Jāteic, ka ne viens vien novadnieks novērojis, ka patiešām tagad ļoti reti varam redzēt, ka kaut kur mētātos stikla vai plastmasas pudeles. Pat ja cilvēks, kurš nopirkto pudeli atstāj dabā vai noliek pie atkritumu urnām, tās ātri vien tiek salasītas un nodotas taromātā.
Šobrīd ikvienam, kurš nodod tukšo taru, ir iespēja arī ziedot – trūcīgiem senioriem, smagi slimiem bērniem, rehabilitācijas centram “Poga”, Ukrainai, Ukraiņu bēgļu bērnu atbalstam Latvijā, dzīvnieku patversmēm. Ziedojumu apjoms liecina, ka liela daļa cilvēku taru nodod nevis tāpēc, lai atgūtu maksu par depozītu, bet rūpētos par tīru vidi un materiālu turpmāko izmantošanu. Decembrī – mēnesī, kad iedzīvotāji par ziedošanu domā visvairāk, – taromātos ziedoti vairāk nekā 32 tūkstoši eiro. To, ka taromātu ieviešana bija sarežģīts pārbaudījums uzņēmējiem, kuriem ir nelieli veikaliņi, “Druvā” esam rakstījuši. Miks Stūrītis pastāsta, ka, lai nodrošinātu taisnīgu atalgojumu tirgotājiem, 2023. gadā ar neatkarīga auditora SIA “Deloitte Latvia” iesaisti, kas tika izvēlēts kopā ar tirgotājus pārstāvošajām asociācijām, veikts apsaimniekošanas maksas audits. Balstoties uz gūtajiem rezultātiem, tika aprēķinātas jaunās apsaimniekošanas maksas, kas stāsies spēkā no 1. marta. “Apsaimniekošanas maksa par katru pieņemto iepakojumu mazajiem tirgotājiem, kas pieņem depozīta iepakojumus manuāli vai ar mazā taromāta starpniecību, būtiski pieaugs,” teic M.Stūrītis. Arī šogad turpināsies aktīva sadarbība ar tirgotājiem, lai uzlabotu depozīta punktu darbību, tostarp taromātu apkopes biežumu un kvalitāti. Vienlaikus uzņēmums “Depozīta iepakojuma operators” ir izvirzījis mērķi sasniegt 85% lielu iepakojumu atgriešanas rādītāju.
Komentāri