Otrdiena, 21. janvāris
Vārda dienas:

Tapusi maršruta karte par Cēsu muižām un muižiņām

Marija Rubene
11:12
13.12.2024
96
Nodošana 3 27.11.2024.

Projekta noslēgšanas mirklis. Cēsu muzeja Galvenā krājumu glabātāja Dace Tabūne, muzeja direktore Ināra Bula, projekta vadītāja, rotariete Ilma Zālīte, vēsturniece Dace Cepurīte un rotariete Mārīte Raudziņa gandarītas par paveikto darbu un sadarbību.

Cēsu Rotary klubs sadarbībā ar Cēsu muzeju un pateicoties projektu konkursā “Cēsu novada kopienu iniciatīvu projekts” saņemtajam finansējumam, īstenojis projektu “Cēsu muižtaka”. Tajā apkopota informācija par 17 Cēsu pilsētā un piepilsētā esošajām muižām un muižiņām.

Projekta ievaros izstrādāta maršruta karte “Apkārtgājiens gar Cēsu muižām”, ar īsu katras muižas aprakstu. 27.novembrī tas jau nodots adaptācijai un izmantošanai Cēsu novada uzņēmējdarbības un tūrisma aģentūrai. Pavisam drīz audio ceļvežu platformā izi.travel būs pieejams bezmaksas audio gids šiem maršrutiem. Platformā varēs klausīties un lasīt stāstus par visām 17 muižām un muižiņām, un ielūkoties senās fotogrāfijās vai kartēs par katru no tām.
Lēmums par projekta īstenošanu pieņemts pērn, vasaras beigās. Projekta vadītāja Ilma Zālīte skaidro: “Par galveno uzdevumu Cēsu Rotary klubs izvirzīja – izstrādāt veselīgu dzīvesveidu atbalstošu projektu, kas ietvertu arī izglītojošu funkciju un veicinātu sabiedrības interesi par mūsu pilsētas vēstures laika posmu, kad pilsēta tikai veidojās, jo daudzas mazās muižiņas tolaik atradās ārpus pilsētas robežām. Vēlējāmies parādīt zuduša vai gandrīz zuduša kultūrvēsturiskā mantojuma lomu un ietekmi Cēsu pilsētas izaugsmē un attīstībā, izmantojot interaktīvu un digitāli pieejamu tūrisma, un aktīvās atpūtas produktu. Paveiktais papildina mūsu pilsētas vēstures lappuses ar līdz šim maz pētītu un apzinātu informāciju.” Projektu atbalstīja Cēsu vēstures muzejs, īpaši Galvenā krājumu glabātāja Dace Tabūne un vēsturniece Dace Cepurīte. Informācija gūta arī Latvijas Nacionālās bibliotēkas digitalizētajos katalogos, Latvijas Nacionālā arhīva digitalizētajos fondos un Cēsu Centrālās bibliotēkas krātuvē.

D. Tabūne atzīst, ka īstenotais projekts par Cēsu muižām un pusmuižām, ir nozīmīgs ieguldījums Cēsu vēstures popularizēšanā un arī pētniecībā.  Šis profesionāli labā līmenī sagatavotais materiāls var kalpot kā izziņas avots tūristiem un jebkuram interesentam, jo īpaši cēsniekam.  Tas vērtējams arī kā labs sākums turpmākiem pētījumiem Cēsu muižu vēsturē, kas varētu rezultēties monogrāfijā.

I. Zālīte piekrīt, ka vislielākais izaicinājums bijis informācijas trūkums un sadrumstalotība: “Cēsīs muižas un muižiņas ir bijušas ļoti daudz. Tām ir liela nozīme un ietekme pilsētas dzīvē un attīstībā, tomēr par tām informācija līdz mūsdienām saglabājusies skopa. Turklāt – līdz šim šīs mazās muižas un muižiņas nav daudz pētītas, ja neskaita Cēsu pilsmuižu, Ruckas muižu, Jurģu muižu. Vēlos uzsvērt, ka esam veikuši informācijas meklēšanu, apkopošanu, izstrādājuši maršrutus, tomēr šis nav vēstures pētījums. Ļoti gribas cerēt, ka tāds būs.”

Maršrutā iekļautas – Cēsu pilssmuiža, Zirņu kalna muižiņa-villa, Dubinskas muiža, Ruckas muiža, Baltā muiža, Dukuru muiža, Kītera muižiņa, Valentīna muižiņa, Glūdas muižiņa, Bērzaines muiža, Vintera muižiņa, Zeklera muiža, Jurģu muiža, Kalnamuiža, Blusu muiža, Zeltkalna pusmuiža, Aleksandra muiža.

Projekta gaitā radās vairākas interesantas atziņas, piemēram par muižu nosaukumu beigu daļā lietotu vārdu “moise”. 17.gs.kartēs tādi bija Baltamiose un Kalnamoise, kas iespējams, ir liecība, ka šajā teritorijā senatnē dzīvojuši lībieši, jo lībiešu valodā mȯizõ ir muiža.  Arī Jurģu muižai jau no 16.gs. ir noteiktas funkcijas – pilsētas hospitāļa, arī nabagmājas un no 17.gs. sākuma – pilsētas skolas uzturēšana.

Kalna muiža 1920.gada agrārreformas laikā netika sadalīta īpašumos, bet gan turpināja saimniecisko un pētniecisko darbību kā lauksaimniecības metožu testa saimniecība līdz pat 1940.gadam. Gandrīz katrai muižai ir kāds interesants stāsts par cilvēkiem kuriem tā piederējusi vai kuru dzīves ir saistītas ar to.

Projekta tapšanas gaitā projektā iesaistītie dalībnieki iepazinās ar maršrutos iekļauto muižu un muižiņu vēsturi, kopā ar Cēsu muzeja darbiniekiem apbraukāja to atrašanās vietas, izstaigāja katru maršrutu mērot to garumu. Iepazīšanās laikā tika ievērots muižu ēkās un teritorijā dzīvojošo iedzīvotāju privātums, kas ņemts vērā sagatavojot maršrutu plānu.

I.Zālīte ir pārliecināta, ka Cēsu vēstures muzeja, Cēsu novada uzņēmējdarbības un tūrisma aģentūras, un Cēsu Rotary kluba kopējā sadarbība dos ieguldījumu tūrisma veicināšanā un veselīga dzīves veida popularizēšanā Cēsu pilsētā.

E57bf568 D208 4833 A123 8cbe0db3e9ea
Muižu un muižiņu karte.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Vēlreiz pārrunā velosipēdu novietņu dizainu

00:00
21.01.2025
7

Kamēr daudzi cēsnieki, Saules ielas apkaimes daudzdzīvokļu māju iedzīvotāji, tuvējos uzkalniņos baudīja ziemas priekus, entuziastiskākie, proti, uz vienas rokas pirkstiem saskaitāmie, velobraucēji pulcējās Saules ielas kopmītņu mājā, lai vēlreiz pārrunātu iespējamo velosipēdu novietņu dizainu. Cēsu novada pašvaldība piedalās starptautiskā “Interreg” projektā “SUMPs for BSR”. Mērķis ir efektīvas ilgtspējīgas pilsētu mobilitātes plānošanas uzlabošana, veicinot aktīvu un […]

Draugu nams – Cēsu telplaika simbols

00:00
20.01.2025
56

16.janvārī Cēsīs, Konrāda kvartālā, īsā, neformālā ceremonijā iemūrēja laika kapsulu topošā Draugu nama pamatos. Ēkas apjoms sliesies starp Mācītāju māju un Konrāda namu, būvdarbi šajā vietā bija jāiepauzē, jo vietas arheoloģiskajā izpētē atklājās unikāls, bagāts kultūrslānis, tostarp 14. gadsimta    Cēsu nama fragmenti. Kā jau esam informējuši, pirms vairāk nekā trim gadiem tehnoloģiju uzņēmums “Drau­giem […]

Pārsteidzošā sēņu pasaule

00:00
19.01.2025
60

Sēņu laboratorijas “Spora LAB” dibinātāji Šarlote Baškevica un Rihards Grāvis funkcionālo jeb medicīnisko sēņu pētniecībai un audzēšanai pievērsās pirms vairāk nekā pieciem gadiem. Sākotnēji tā bijusi interese un vēlme rast kādu dabisku preparātu, kas palīdz uzturēt labas    darba spējas un možu garu ilgstošos saspringta darba posmos. “Pēc profesijas esmu programmētājs, un iepriekš par sēnēm […]

Līgatnē pirts – vieta, kur satikties un gūt labsajūtu 

00:00
18.01.2025
77

Katras, kaut nelielas pārmaiņas, vienalga, ar ko tās saistītas, raisa satraukumu, neziņu, ja tās skar personīgi. Kopš rudens līgatniešu sarunās būtiska tēma bija Līgatnes pirts nākotne. Tā kādreizējās papīra fabrikas dzirnavās ir, kā saka līgatnieši, no neatminamiem laikiem, kad 19.gadsimtā veidojās strādnieku ciemats. Pašvaldība, kas pēdējās desmitgadēs pirti apsaimniekoja, ziņoja, ka tā nav vietvaras funkcija, […]

Priekuļi. Redzēt attīstību un uzlabot ikdienu

00:01
17.01.2025
83

Pagastam svarīgas attīstības lietas un ikdienas sarežģījumi – tik daudzveidīga bija Cēsu novada pašvaldības un Priekuļu apvienības vadības saruna kārtējā tikšanās reizē ar iedzīvotājiem. Uz priekuliešu jautājumiem atbildēja novada domes priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs, viņa vietnieki Inese Suija-Markova un Atis Egliņš-Eglītis, pašvaldības policijas priekšnieks Guntars Norbuts, Priekuļu apvienības pārvaldes vadītāja Evita Šīrante un viņas vietnieks saimnieciskajos […]

Lācenes Ilzītes jubileja atzīmēta savējo pulkā

00:00
17.01.2025
42

“Apskatīju iepriekšējo jubileju bildes, kāda izskatījusies torte. Tās gleznojumi ir    līdzīgi, jo kārumi jāsaliek tā, lai jubilāre dāvanu uzreiz    neizjauc, bet ēd lēnām un skaisti. Tortē ir lasis un citas zivis, krabju nūjiņas,    rieksti, ogas, kartupeļu biezputra, liellopu kuņģīši, medus. Cienastā bija arī āboli,” pastāsta zvērkope, par lācenes Ilzītes mammu dēvētā Velga […]

Tautas balss

Kāpēc jāmaksā par receptes apkalpošanu

19:06
19.01.2025
14
Cēsniece raksta:

“Tagad, ja jāpērk vairākas recepšu zāles, nākas piemaksāt daudz. Turklāt maksā ne tikai medikamentu pircējs, bet piemaksā arī valsts. Un tā taču arī ir sabiedrības, iedzīvotāju samaksātā nauda, tikai aptiekās nonāk caur nodokļiem. Saka, būšot lētākas zāles, bet pagaidām to nevar just. Tad kāpēc medikamentu tirgotāji saņem piemaksu par katru recepti 1,5 eiro?” neizpratni pauda […]

Kur meklēt taksometru

19:06
19.01.2025
35
Seniore raksta:

“Iebraucu Cēsīs ar sabiedrisko transportu, tālāk bija jānokļūst uz Bērzaines pusi, kur gatavojos ciemoties. Iegāju vecajā universālveikalā, lai nopirktu vajadzīgo ciemakukulim, jāteic tur gan to neatradu. Taču šoreiz runa ne par to. Man bija līdzi nesamais, tāpēc gribēju līdz Bērzainei braukt ar taksometru. Agrāk taksometru stāvvieta bija netālu no autoostas, tagad tās vairs nav. Tā […]

Atļautais ātrums nav jāpārsniedz

19:05
19.01.2025
14
3
Lasītājs N. raksta:

“Nepiekrītu otrdienas “Dru­vas” numurā izteiktajam viedoklim, ka smagajiem kravas auto nevajadzēja atļauto braukšanas ātrumu palielināt līdz 90 km/h, bet atstāt iepriekšējo – 80 km/h. Domāju, tieši tagad atļautais ātrums ļauj nodrošināt vienmērīgu satiksmes plūsmu. Ja kravas mašīna brauc ar 90 kilometriem stundā, tā nevienam nebūtu jāapdzen, jo arī citiem transporta līdzekļiem uz divvirzienu ceļiem nav […]

Ar kādu ātrumu brauc kravas mašīnas

11:35
15.01.2025
72
1
J. raksta:

“Lasu par traģisko avāriju uz Ventspils šosejas, kurā bojā gāja skolotāja un mirusi arī viena skolniece, bet vēl dažām meitenēm nopietni jāārstējas slimnīcā. Laikam jau vainīgais būs mikroautobusa šoferis, kurš veda dziedātājas, jo, kā stāsta mediji, busiņš bijis braukšanai pretējā joslā un satriecies ar kravas mašīnu. Bet gribu gan teikt vienu lietu, vai bija pareizi […]

Jālabo pārbrauktuve

11:35
15.01.2025
28
Lasītāja raksta:

“Tā arī mēs, liepēneši, nevaram sagaidīt, kad “Latvijas Dzelzceļš” salabos pārbrauktuvi. No un uz būvmateriālu rūpnīcu sezonas laikā brauc daudz kravas mašīnu, pa Cēsu-Valmieras ceļu bieži pārvietojas kokvedēji, pārbrauktuves segums kļūst aizvien sliktāks,” pau­da lasītāja.

Sludinājumi