Projekta noslēgšanas mirklis. Cēsu muzeja Galvenā krājumu glabātāja Dace Tabūne, muzeja direktore Ināra Bula, projekta vadītāja, rotariete Ilma Zālīte, vēsturniece Dace Cepurīte un rotariete Mārīte Raudziņa gandarītas par paveikto darbu un sadarbību.
Cēsu Rotary klubs sadarbībā ar Cēsu muzeju un pateicoties projektu konkursā “Cēsu novada kopienu iniciatīvu projekts” saņemtajam finansējumam, īstenojis projektu “Cēsu muižtaka”. Tajā apkopota informācija par 17 Cēsu pilsētā un piepilsētā esošajām muižām un muižiņām.
Projekta ievaros izstrādāta maršruta karte “Apkārtgājiens gar Cēsu muižām”, ar īsu katras muižas aprakstu. 27.novembrī tas jau nodots adaptācijai un izmantošanai Cēsu novada uzņēmējdarbības un tūrisma aģentūrai. Pavisam drīz audio ceļvežu platformā izi.travel būs pieejams bezmaksas audio gids šiem maršrutiem. Platformā varēs klausīties un lasīt stāstus par visām 17 muižām un muižiņām, un ielūkoties senās fotogrāfijās vai kartēs par katru no tām.
Lēmums par projekta īstenošanu pieņemts pērn, vasaras beigās. Projekta vadītāja Ilma Zālīte skaidro: “Par galveno uzdevumu Cēsu Rotary klubs izvirzīja – izstrādāt veselīgu dzīvesveidu atbalstošu projektu, kas ietvertu arī izglītojošu funkciju un veicinātu sabiedrības interesi par mūsu pilsētas vēstures laika posmu, kad pilsēta tikai veidojās, jo daudzas mazās muižiņas tolaik atradās ārpus pilsētas robežām. Vēlējāmies parādīt zuduša vai gandrīz zuduša kultūrvēsturiskā mantojuma lomu un ietekmi Cēsu pilsētas izaugsmē un attīstībā, izmantojot interaktīvu un digitāli pieejamu tūrisma, un aktīvās atpūtas produktu. Paveiktais papildina mūsu pilsētas vēstures lappuses ar līdz šim maz pētītu un apzinātu informāciju.” Projektu atbalstīja Cēsu vēstures muzejs, īpaši Galvenā krājumu glabātāja Dace Tabūne un vēsturniece Dace Cepurīte. Informācija gūta arī Latvijas Nacionālās bibliotēkas digitalizētajos katalogos, Latvijas Nacionālā arhīva digitalizētajos fondos un Cēsu Centrālās bibliotēkas krātuvē.
D. Tabūne atzīst, ka īstenotais projekts par Cēsu muižām un pusmuižām, ir nozīmīgs ieguldījums Cēsu vēstures popularizēšanā un arī pētniecībā. Šis profesionāli labā līmenī sagatavotais materiāls var kalpot kā izziņas avots tūristiem un jebkuram interesentam, jo īpaši cēsniekam. Tas vērtējams arī kā labs sākums turpmākiem pētījumiem Cēsu muižu vēsturē, kas varētu rezultēties monogrāfijā.
I. Zālīte piekrīt, ka vislielākais izaicinājums bijis informācijas trūkums un sadrumstalotība: “Cēsīs muižas un muižiņas ir bijušas ļoti daudz. Tām ir liela nozīme un ietekme pilsētas dzīvē un attīstībā, tomēr par tām informācija līdz mūsdienām saglabājusies skopa. Turklāt – līdz šim šīs mazās muižas un muižiņas nav daudz pētītas, ja neskaita Cēsu pilsmuižu, Ruckas muižu, Jurģu muižu. Vēlos uzsvērt, ka esam veikuši informācijas meklēšanu, apkopošanu, izstrādājuši maršrutus, tomēr šis nav vēstures pētījums. Ļoti gribas cerēt, ka tāds būs.”
Maršrutā iekļautas – Cēsu pilssmuiža, Zirņu kalna muižiņa-villa, Dubinskas muiža, Ruckas muiža, Baltā muiža, Dukuru muiža, Kītera muižiņa, Valentīna muižiņa, Glūdas muižiņa, Bērzaines muiža, Vintera muižiņa, Zeklera muiža, Jurģu muiža, Kalnamuiža, Blusu muiža, Zeltkalna pusmuiža, Aleksandra muiža.
Projekta gaitā radās vairākas interesantas atziņas, piemēram par muižu nosaukumu beigu daļā lietotu vārdu “moise”. 17.gs.kartēs tādi bija Baltamiose un Kalnamoise, kas iespējams, ir liecība, ka šajā teritorijā senatnē dzīvojuši lībieši, jo lībiešu valodā mȯizõ ir muiža. Arī Jurģu muižai jau no 16.gs. ir noteiktas funkcijas – pilsētas hospitāļa, arī nabagmājas un no 17.gs. sākuma – pilsētas skolas uzturēšana.
Kalna muiža 1920.gada agrārreformas laikā netika sadalīta īpašumos, bet gan turpināja saimniecisko un pētniecisko darbību kā lauksaimniecības metožu testa saimniecība līdz pat 1940.gadam. Gandrīz katrai muižai ir kāds interesants stāsts par cilvēkiem kuriem tā piederējusi vai kuru dzīves ir saistītas ar to.
Projekta tapšanas gaitā projektā iesaistītie dalībnieki iepazinās ar maršrutos iekļauto muižu un muižiņu vēsturi, kopā ar Cēsu muzeja darbiniekiem apbraukāja to atrašanās vietas, izstaigāja katru maršrutu mērot to garumu. Iepazīšanās laikā tika ievērots muižu ēkās un teritorijā dzīvojošo iedzīvotāju privātums, kas ņemts vērā sagatavojot maršrutu plānu.
I.Zālīte ir pārliecināta, ka Cēsu vēstures muzeja, Cēsu novada uzņēmējdarbības un tūrisma aģentūras, un Cēsu Rotary kluba kopējā sadarbība dos ieguldījumu tūrisma veicināšanā un veselīga dzīves veida popularizēšanā Cēsu pilsētā.
Komentāri