Maskavā septītajā starptautiskajā forumā ”Humānās pedagoģijas lasījumi” pirmo reizi notika meistarklases, vadīt vienu no tām bija aicināti Liepas pamatskolas skolotāji.
Kopš 2004. gada Liepas pamatskola ir izvēlējusies savu ceļu. Pedagogi, pamatojoties uz humānās pedagoģijas nostādnēm, pilnveido savu profesionālo meistarību un apgūto īsteno stundās, skolas dzīvē.
”Šajos pāris gados vairāki pedagogi ir piedzīvojuši lielu izaugsmi, un ne tikai tie, kuri jau no sākuma bija aizrāvušies ar humāno pedagoģiju,” pastāstīja Liepas pamatskolas direktora vietniece Valentīna Voiciša, kura Maskavā vadīja Latvijas pārstāvēto meistarklasi. ”Pedagogu pašu piedzīvotās atklāsmes bija viena no uzstāšanās sastāvdaļām. Mēs, skolotāji, esam dažādi, un humānās pedagoģijas principi stundu darbā ienāk pakāpeniski. Esam skolā izstrādājuši arī audzināšanas programmu,
balstītu uz humānās pedagoģijas principiem, un meistarklasē jau varējām padalīties, ko izdevies sasniegt. Starptautiskā foruma dalībniekiem stāstījām par iecerēm, kuras lolojam sadarbības veicināšanai ar vecākiem, lai pieaugušie – skolotāji un ģimenes – bērnu audzināšanā būtu vienoti.”
Liepas meistarklasi Maskavā kopā ar V. Voicišu veidoja Ruta Stodoļņika, Raisa Vasiļevska, Sintija Soboļeva, Inta Smukā, Jeļena Černiševa. Atzinīgus vārdus par Latvijas jau iedzīvināto izteica Valērija Nioradze, kura kopā ar Šalvu Amonašvili sniedza pedagoģisko atbalstu, kad Liepā notika pagrieziens.
Arī Cēsu rajona izglītības pārvalde iedvesmojusi un ar metodiskiem materiāliem apgādājusi ne tikai Liepas, bet arī citus rajona skolotājus, kurus interesē šī pedagoģiskā zinātne. ” Humānā pedagoģija atzīst, ka bērns un skolotājs pirmām kārtām jāuztver kā būtnes ar dvēseli. Skolotāju uzdevums ir apzināties to sevī un atraisīt bērnos. Rezultātā bērni ar atraisītu dvēseli izrāda lielākas spējas un pārspēj citus mācību programmas apgūšanā,” tā īsos vārdos pedagoģijas dziļāko domu raksturoja Tālis Jaunzemis, izglītības pārvaldes vadītājs, goda titula ”Humānās pedagoģijas bruņinieks” ieguvējs, šajā un iepriekšējā gada forumā aicināts Maskavā vadīt vienu no pedagogu apaļā galda sarunām. Pagājušajā gadā par savu pienesumu humānajā pedagoģijā šādu goda titulu izpelnījās arī Valentīna Voiciša, bet šogad ar to uz Cēsīm atgriezās Ilze Šulte, izglītības pārvaldes galvenā speciāliste.
”Šī pedagoģiskā zinātne runā par to, kā skolotājam savā darbā sasniegt augstāko pilotāžu – prasmi pasniegt mācību priekšmetu reizē kā mācību par dzīvi. Lietuvā ir skolotāja, kura sastādījusi fizikas mācību grāmatu un katru fizikas jēdzienu skolēniem pasniedz sasaistē ar dzīvi un dvēseli,” raksturo I. Šulte. ”Latvijas mācību programmas gan ir saturiski pārslogotas, tāpēc skolotājiem ir problemātiski mācību stundās atrast brīvu brītiņu sarunām par garīgām vērtībām.”
”Stundas dvēselei atsver desmit sausas mācību stundas,” uzskata Līvu pamatskolas direktore Antra Gabranova. ”Zinu skolotājus, kuri tiecas pedagoģijā vairāk strādāt ar bērnu dvēseļu atraisīšanu, taču daļa pedagogu jūtas kā šūpolēs starp nebeidzamajām skolu pārbaudēm un papīru darbu un skolotāja darbu ar bērniem.”
Dažādu skolu pārstāvji, kas šogad apmeklēja forumu Maskavā, atzīst, ka tas bijis iedvesmojošs brauciens. ”Pārliecību, ko guvu, grūti vārdos izstāstīt, bet tā iedvesmoja. Būs jauni spēki ikdienai ar latviešu valodas mācīšanu – komatiem un divdabja teicieniem,” vērtēja Inga Andersone no Līvu pamatskolas.
Komentāri