Sestdiena, 15. februāris
Vārda dienas: Alvils, Olafs, Aloizs, Olavs

Svinam 20 gadus Eiropas Savienībā

Iveta Rozentāle
00:00
05.05.2024
297
Es 20 (3)

Jubileja. Video par 20 gadiem Eiropas Savienībā uzsvēra vienotību dažādībā, demokrātijas nozīmi, iedvesmu sasniegt vairāk. Un atgādināja - ES sākas šeit, Latvijā, katrā pilsētā, novadā, ciematā, pļavā un mežā. FOTO: Iveta Rozentāle

1.maijā Cēsīs Eiropas Savienības (ES) karoga krāsās iemirdzējās gaismas stari un par godu Latvijas divdesmitgadei Eiropas Savienībā divpa­dsmit stundas pie Vidzemes koncertzāles “Cēsis” uz lielformāta ekrāna bija vērojams video par Latviju un mūsu ieguvumiem, esot daļai no ES.

Video atgādināja, ka pirms 20 gadiem iestājāmies Eiropas Savienībā, tādējādi apliecinot mūsu vērtības: cieņu, līdzvērtību, vienotību dažādībā un arī izpratni, ka demokrātija nav pašsaprotama. Tāpat video uzsvēra, ka Eiropa sākas šeit – Latvijā, katrā pilsētā, novados, ciematos, katrā pļavā, mūsu mežos un kopā ar ES mēs topam zaļāki, viedāki un stiprāki.

“Druva” uzrunāja satiktos iedzīvotājus, vaicājot, kā viņi vērtē Latvijas nepieciešamību būt daļai no ES. Cēsniece Rasma ir cienījamā vecumā un ar pilnu pārliecību pauda: “Ir labi, ka esam Eiropas Savienībā,    tā mums ir drošāk. Redzam, kas notiek Ukrainā. Ko gan mēs tāda maza saujiņa iedzīvotāju varētu izdarīt, ja kas tāds notiktu pie mums. Ikdienā neesmu saistīta ar projektiem un programmām, kas nāk no Eiropas Savienības, ir citi, kas par to domā. Bet arī pirms 20 gadiem, kad mums bija jābalso, man nebija šaubu, kā balsot.”

Priekulietes Paulīna Sukaruka, Vanda Riemere un Dzintra Freimane svētku dienu svinēja Līgatnē un pēc tam bija atbraukušas uz Cēsīm apskatīties instalāciju. Visas vērtē, ka būt ES ir ļoti vajadzīgi, tāpat tā paver brīnišķīgas iespējas iepazīt Eiropas un pasaules kultūru. Vanda Riemere teic: “Var brīvi braukt ceļojumos, tāpat mums ir kopēja nauda. Bērni var braukt mācīties uz ārzemēm, ir arī ģimenes cilvēki, kuri dzīvo ārzemēs, tā ir realitāte, ko šobrīd daudzi piedzīvojam un kur izmantojam Eiropas Savienības iespējas.”   

Dzintra Freimane piekrīt, ka jauniešiem ir vislabāk un vislielākās iespējas, tā viņiem arī bija laba motivācija apgūt angļu valodu, jo redzēja tās vajadzību. Paulīna Sukaruka piebilst: “Man kā labam pagājušā gadsimta cilvēkam bija pagrūti ar valodas barjeru Eiropas Savienībā, bet mēs ļoti cenšamies un mācāmies. Pirms 20 gadiem, kad sākās runas par Eiropas Savienību, latvieši, brīvību ieguvuši, jutās tik vareni un forši, ka šķita, paši visu varam, tādēļ bija dalītas domas, kad stājāmies. Bet tagad, jo īpaši zinot, kāda ir situācija pasaulē, ļoti novērtēju, ka esam daļa no ES, esam atbalstīti un saprasti.”

Vanda Riemere arī pastāsta, ka ļoti ātri pēc neatkarības atgūšanas bija iespēja aizbraukt uz Zviedriju, dzīvot ģimenē un redzēt ikdienu: “Man ļoti patika, kā viņi dzīvoja, gan sadzīve, gan likumu ievērošana, kārtība skolās, tāpat rūpes par senioriem.”    Dzintra Freimane vērtē, ka attiecībā uz senioru aprūpi mums vēl daudz jāmācās no Eiropas: “Jau deviņdesmitajos gados, kad biju Vācijā, redzēju, ka seniors uz iestādi var doties ar savām mantām, mēbelēm, viņam ir sava privātā medmāsa, mediķi visu cauru diennakti. Mums vēl tāls ceļš līdz tam ejams.”

“Druva” pie instalācijas satika arī ukraiņu jaunietes Anastasiju Šmatoku un Mašu Ņevoļņičenko, kuras Cēsīs dzīvo divus gadus. Viņas gan atzīst, ka par Eiropas Savienību neko daudz nezina, bet novērtē, ka latvieši ir ļoti labsirdīgi, jauki un uzņemoši, tāpat viņām ļoti patīk Cēsis, jo pilsēta līdzīgi viņu dzimtajai vietai ir neliela un ļoti skaista. Meitenes mācās ukraiņu skolā attālināti, bet pieaugušie ģimenes cilvēki ir atraduši darbu Cēsīs.

Apskatīties instalāciju no laukiem bija atbraukusi arī Jolanta ar vīru. Viņi gan atzīst, ka instalāciju bija iedomājušies lielāku, pa visu koncertzāles sienu. Viņi vērtē, ka, esot ES, ir labas iespējas ceļošanai, jauniešiem izglītībai, ir atbalsts laukiem. Tomēr Jolantas vīrs, skatoties uz ekrānu, kurā rakstīts, ka kļūstam zaļāki, teic: “Kategoriski tam nepiekrītu. Ir dažādas prasības, bet tās ir tālu no realitātes par zaļāku pieeju. Nevaru teikt, ka viss ir labi, ir arī daudz sliktu lietu, bet laikam labā ir drusciņ vairāk.” Savukārt Jolanta piebilst, ka grūti aptvert, ka Eiropas Savienībā esam jau 20 gadus.

Latvijā šāda gaismas akcija notika arī Rīgā, Liepājā un Rē­zeknē, bet kopumā ES vēl 16 valstīs, kur arī par godu līdz vērienīgākajai ES paplašināšanas gadadienai izgaismoja nacionālas un reģionālas nozīmes objektus.

    Komentāri

    Atbildēt

    Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

    Saistītie raksti

    Eksperte: Maksa par recepti ir jauns birokrātisks slogs

    00:00
    15.02.2025
    26
    2

    Neviennozīmīgi vērtētajā zāļu cenu reformā ir veikts tikai pirmais solis, un pašlaik būtiskākais ir izvērtēt reformas ieviešanas praktisko gaitu, intervijā LETA atzīst Rīgas Stradiņa universitātes Sabiedrības veselības un sociālās labklājības fakultātes prodekāne, Sabiedrības veselības institūta direktora vietniece un bijusī Zāļu cenu valsts aģentūras direktore Daiga Behmane. Viņa uzsver, ka viens no būtiskākajiem izaicinājumiem farmācijas nozarē […]

    Ar mīlestību dāvināt pavasari

    00:00
    14.02.2025
    149
    2

    Ziemu esam sagaidījuši, un lai, cik tā skaista, gribas būt pavasarī. Un, ja šodien vēl ir Valentīndiena, vēlēšanās pēc krāsām ir ļoti pašsaprotama. Nekas to dažādībā nespēj sacensties ar puķēm. Ieejot Cēsīs zemnieku saimniecības “Kliģeni” siltumnīcās, pretī nāk pavasaris. Zie­došu prīmulu podiņi veido krāsainu paklāju, kurā katrs zieds smaida. “Te zied un gatavojas ziedēt    […]

    Slikti, ja rodas jautājums – vai vajag

    00:00
    13.02.2025
    130
    2

    Cēsu novada SIA “Gaižēni” ir viens no lielākajiem cūkkopības uzņēmumiem Latvijā. Divas novietnes ir Cēsu novadā, Gaujaskalnā un Jaunraunā, bet divas Bauskas novadā, Īslīcē un Brunavā. Uzņēmums apsaimnieko 1600 ha zemes un gadā nobaro ap 100 tūkstošiem cūku un paši arī ganāmpulku atražo. Pērn SIA “Gaižēni” saņēma Cēsu novada uzņēmēju “Gada balvu” nominācijā “Lielākais nodokļu […]

    Izstāde pārdomām par dzīvi un ne tikai

    00:00
    12.02.2025
    44
    1

    Cēsu muzejā, Jaunās pils 4. stāva Izstāžu zālē, apskatāma Polijas mākslinieces Lauras Makabresku fotogrāfiju izstāde “Mierinājums”. “Kas man ir mierinājums? Tā ir tuvība, ieklausīšanās klusumā, skaistuma un cerības dāvana, lūgšana par kādu, ko es bieži vien pat nepazīstu, bet dziļi ticu, ka kādu dienu mēs iepazīsimies. Šis mierinājums nerastos, ja es pati to vispirms nebūtu […]

    Atdzimusi vēsturiskā Ieriķu stacijas ēka

    00:00
    11.02.2025
    133
    1

    Ilgi gaidītu un skaistu brīdi aizvadītajā piektdienā piedzīvoja Ieriķu un apkārtnes iedzīvotāji. Vēsturiskā stacijas ēka, kas ilgāku laiku bija atstāta pamestībā un laika zoba pamatīgi apgrauzta, nu ir atdzimusi košā, gaišā, mūsdienīgā veidolā un    kļūs par vietējās kopienas kultūras un sabiedrisko aktivitāšu norises vietu. Kā pastāstīja Amatas pārvaldes vadītāja un galvenā šī projekta virzītāja […]

    Nepaļauties tikai uz stārķi

    00:00
    10.02.2025
    87
    2

    Cēsu novadā pērn reģistrēts 241 jaundzimušais un 523 miršanas gadījumi Statistikas dati, kas apkopoti Cēsu novada Dzimtsarakstu nodaļā, izteiksmīgi raksturo demogrāfisko situāciju kopumā valstī. Ejam mazumā, turklāt strauji. Cēsu novadā pērn reģistrēts 241 jaundzimušais un 523 miršanas gadījumi. Dzimtsarakstu nodaļas vadītāja Iveta Gabrāne piebilst, ka salīdzinājumā ar 2023. gadu, reģistrēto jaundzimušo skaits samazinājies par 43. […]

    Tautas balss

    "Izmet āķi" par stabiņiem pilsētā

    16:46
    15.02.2025
    3
    2
    Lasītāja J. raksta:

    “Mūspusē sākusies tāda īsta, mūsdienīga priekšvēlēšanu kampaņa. Par to liecina feisbuks. Ieraudzīju ierakstu, kurā kāda politiskā spēka pārstāvis aktualizēja jautājumu par satiksmi norobežojošiem stabiņiem Cēsu ielās. Cilvēks stāstījumā apšauba šo stabiņu vajadzību un pauž neizpratni, kāpēc tie izvietoti konkrētās vietās. Tāpat uzsvērts, ka par šo stabiņu uzturēšanu taču jāmaksā, cik lietderīgi ir tādi izdevumi. Gan […]

    Arī pa grants ceļiem brauc nodokļu maksātāji

    20:24
    12.02.2025
    17
    Lasītājs K. raksta:

    “Ceļu uzturētāji saka, ka tagad grants ceļu bedres nevar likvidēt, stāvokli uzlabot. Tā jau ir, bet vai tad, ja siltajā sezonā šos ceļus atjaunotu, normāli uzturētu, tie tagad nebūtu tik ļoti slikti? Saka, ka neesot naudas, taču arī pa grants ceļiem brauc nodokļu maksātāji,” pauda lasītājs K.

    Arī nomales nedrīkst atstāt bez satiksmes

    20:23
    11.02.2025
    25
    Seniore raksta:

    “Samazina sabiedriskā autobusa reisu skaitu, jo esot maz pasažieru. Tā jau ir, jo attālākās, nomaļākās vietās dzīvo aizvien mazāk cilvēku. Bet ko lai dara tie palikušie, kuriem nav sava auto vai ģimenei ir viens braucamais, bet katram jātiek uz citu pusi? Kādreiz runāja, ka varētu būt kādi speciāli reisi, kurus, kad vajag, iepriekš pieteiktu. Domāju, […]

    Nesapratnē par ģimenes ārsta pieejamību

    12:30
    07.02.2025
    44
    Seniore raksta:

    “Lasu, ka Ģikšos un Skujenē darbu sāk jaunais ģimenes ārsts. Bet kā būs Taurenē? Iepriekšējais dakteris, kas strādāja Amatas un Sku­jenes pagastā, pieņēma pacientus arī Taurenē, mēs, dzērbenieši, turp braucām. Ko tagad darīt? Esam vecākā paaudze, ir kāds, kuram nav savas automašīnas, kam nav tuvinieku, viņš taču neaizbrauks līdz Ģikšiem,” sacīja seniore, kas dzīvo Dzērbenē.

    Ja maza pensija, Ungurā vairs nezvejot

    11:31
    07.02.2025
    33
    Cēsnieks J. raksta:

    “Kam piederēs Ungurs? Tikai bagātajiem, ja ieviesīs pašvaldības atbalstīto licencēto makšķerēšanu, zvejot varēs tikai tie, kas iegādājas licenci. Nabagie, reņģ­ēdāji, kaut arī reņģes tagad dārgas, to nevarēs atļauties. Zivju daudzumu ūdenstilpēs samazina tie, kas velcē no motorlaivām un lieto ehalotu. Tāpēc šos makšķerēšanas veidus vajadzētu aizliegt. Ungurs nav tik liels, lai savas zvejas vietas nevarētu […]

    Sludinājumi