Pirmdiena, 17. februāris
Vārda dienas: Jūlija, Džuljeta

Svētki izskanēs, lai turpinātos

Druva
23:00
11.07.2008
6
200807120001582469

Rītrīt Mežaparkā sauli ieskandinās „Gaismas pils”.

XXIV Vispārējie latviešu Dziesmu un XIV Deju svētki, tāpat kā smaržojot novīst Jāņu zāles, izskanēs. Tie kā spoža zvaigznīte turpmāk mirdzēs pie Dziesmu svētku vēstures debesīm.

Vakar un aizvakar „Daugavas” stadionā izdejoja laiku – vienu dienu cilvēka un Visuma ritumā. Krāšņs rakstos, Latvijas novadu krāsās. Šovakar tas izskanēs vēlreiz, un dejotājiem lielais notikums jau rīt būs vēsture. Bet pirms rīta gaiļiem nerims dejas svētku lielā balle.

„Turamies!” ceturtdienas vakarā „Druvai” sacīja senioru deju kolektīva „Munsturis”” vadītāja Valentīna Ferbera. Vienai dejotājai sakāpis asinsspiediens, daktere aizsūtījusi mājās.

”Ne tik daudz dancošana, cik stāvēšana grūta. Izlijām arī. Bet tas jau piederas.

Pēc koncerta aizbraucām apskatīt runājošos akmeņus. Dažs pabija zooloģiskajā dārzā,” domās dalījās pieredzējusī vadītāja un atzina, ka, protams, ir skumji, ka drīz svētki beigsies. Katram savs laiks.

Skolas gaitenī pie gludināmā dēļa meitas stāvēja rindā. „Sajūtas ļoti labas. Mugura nedaudz sāp. Sākumā slodze bija lielāka, pēdējās dienās ne. Izlijām katrā mēģinājumā. Paliek skumjāk, sestdien viss beigsies, bet līdz nākamajiem ilgi jāgaida. Pa naktīm neguļam, pa dienām arī, ”iespaidos dalījās „Brukstalienas” dejotājas Kristīne Vībane, Ilze Fridrihsone, Gunta Atvase, Lelde Vārtiņa un piebilda, kad aizbrauks mājās, gulēs 48 stundas bez pārtraukuma. Tad būs izdejota arī lielā balle.

Mežaparka estrādē koristu tūkstoši sekoja diriģentu rokām. Satraukums par gaidāmo koncertu, par katru dziesmu gan pieredzējušajiem dziedātājiem, gan tiem, kuri svētkos pirmoreiz. Taurenietes Aija un Liene Mitre, raunēnietes Ināra un Zane Vainiusas, mātes un meitas, Dziesmu svētkos pirmoreiz.

Viņas korī stāv blakus, pirmajos soprānos un altos. Aija un Ināra korī dziedājušas studiju laikā pirms gadiem trīsdesmit, pēdējos gados ansambļos.

„Ļoti gribējās uz Dziesmu svētkiem. Stāstīja, ka ir jauki kopā dziedāt, ka tā kopības sajūta. Un es arī gribēju to izbaudīt”, „Druvai” pastāstīja sešpadsmitgadīgā Liene

un piebilda, ka, dziedot kopkorī, Mežaparkā tāda dīvaina sajūta – tu labi dzirdi, kā pats dziedi, pārējie ir tikai kā fons. „Mamma teica, lai nāku uz kori viņai ausī dziedāt. Ļoti gribējās tikt uz Dziesmu svētkiem, kad Raunā nodibināja kori, sākām dziedāt,” stāstīja Zane, bet Ināra piebilda, ka darba dēļ uz visiem mēģinājumiem netiek, mājās abas varot padziedāt, un meitai blakus korī jūtas droši.

„Atceros, kā pirms 30 gadiem Kokari bija jauni, kā diriģēja. Tas bija tāds pārdzīvojums, viņus atkal ieraudzīt diriģējam, un iespēju dziedāt viņu žestiem,” atzina Ināra un piebilda, ka Dziesmu svētki ir kas neizstāstāms tiem, kuri paši tajos nepiedalās. „Ir grūti, bet grūtums ir tik pozitīvs, ka to nevar izteikt vārdos,” sacīja Ināra, bet Aija papildināja: „Ir jauki stāvēt ielas malā un vērot gājienu. Bet piedalīties, pašam iet, tas ir pavisam kas cits.” „Tas ir interesanti, katram jāpiedalās, jo nevar izstāstīt, kas ir Dziesmu svētki. Tas nav tas pats, kas aiziet uz koncertu un nodziedāt,” domās dalījās Liene un atklāja, ka viņai vislabāk patīk dziedāt, kad diriģē Ints Teterovskis, un bijusi patiesi aizkustināta, redzot, kā koristi izturas pret vecajiem diriģentiem, kādām ovācijām viņus sagaida. Zanei Vainiusai savukārt Mārtiņš Klišāns šķiet stingrs, ar savu nostāju. Viņa vadībā viegli dziedāt. Mārtiņš Klišāns, mūsu rajona koru virsdiriģents, Dziesmu svētku virsdiriģenta godā ir pirmoreiz. Pirms tam bijis virsdiriģents skolēnu Dziesmu svētkos.

„Sajūta ir ļoti laba.

Izbaudu gaisotni Mežaparkā. Man patīk. Rītā pēc Atklāšanas koncerta atbraucu paskatīties, kā te izskatās, kā novāc izšautos papīrīšus, „”Druvai”atklāja Mārtiņš Klišāns un piebilda, ka pirmās sajūtas, esot virsdiriģentam, bijušas līdzīgas gan tagad, gan pirms gadiem, stājoties skolēnu kora priekšā, kad bijis virsvadītājs skolēnu svētkos. „Cilvēki svētkos ir labā noskaņā – nosvinējušies, negulējuši un laimīgi. Gandarījums ir, priecē labā akustika, koru kvalitatīvais skanējums, ”domās dalījās virsdiriģents un atzina, ka viņam ļoti patīk Jāzepa Mediņa „Vasaras vakars” kura uzticēta svētkos. „Tā ir viena no grūtākajām svētku dziesmām – emocionāla, liriska, tehniski sarežģīta,” pastāstīja Mārtiņš Klišāns. Viņš tāpat kā citkārt Dziesmu svētkos dziedās arī solo „Jāņu vakarā”.

Šovakar Dziesmusvētku Noslēguma koncerta vienojošais simbols ir Saule. ”Tikai mūsu spēkos ir pateikt sev un citiem, ka esam tauta ar sarežģītu, bet bagātu vēsturi, tradīcijām, valodu, tautas dziesmām un mūziku. Mums Latvija ir gaiša Saules zeme. Saule – cilvēka uztverē kā pārlaicīga, Saule – kā pasaules centrs, Saule – kā atmodas simbols, visa labā nesēja,” saka koncerta mākslinieciskais vadītājs virsdiriģents Māris Sirmais. Koncertā izskanēs visas gaidītākās un latviešu kora mūzikas pērles – „ Gaismas pils”, „Saule, Pērkons, Daugava”, „Jāņuvakars”, „Manai dzimtenei” un citas.

Svētku koncerts liks nobirt pa asarai, straujāk iepukstēties sirdij. Vēl neiedomājams šķiet klusums Mežaparka priedēs, kad ataust vakarbāzma…

Svētdien Rīga būs klusa, novadu krāsas atgriezušās mājās, bet raksti pilsētas bruģī paliks un skaņas pāri Rīgas kalniem nesīs vējš. Lai līdz nākamajiem Dziesmu un Deju svētkiem neaizmirstas.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Sākusies Nītaures pamatskolas ēkas pārbūve

00:00
17.02.2025
5

Nītaures Mūzikas un mākslas pamatskolas kolektīvam šis mācību semestris sākās ar pārmaiņām. Skolas ēkā notiek vērienīgi remontdarbi, kopš  6.janvāra mācības ir pagastmājas telpās. “Telpas apsekoja kontrolējošās iestādes un atzina, ka tās izmantojamas mācību darbam. Skolēnu brīvlaikā notika pārcelšanās. Lai to izdarītu , strādāja skolotāji, bērnu vecāki, palīdzēja apvienības pārvaldes darbinieki, zemessargi,” stāsta pamatskolas direktore Gunta […]

Krustcelēs alga, piemaksa un mērķdotācija   

00:00
16.02.2025
17

Vienmēr uzsvērta Dziesmu un deju svētku tradīcijas nozīmība latviešu kultūrā un nācijas stiprināšanā un līdztekus izskanējis amatiermākslas kolektīvu vadītāju satraukums par zemo atalgojumu. Pērn valdība apstiprināja vadītāju darba samaksas finansēšanas kārtības maiņu un noteica   valsts finansējuma daļu (mērķdotāciju) māksliniecisko kolektīvu vadītāju darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām. Kolektīvu vadītāji par darbu saņem […]

Eksperte: Maksa par recepti ir jauns birokrātisks slogs

00:00
15.02.2025
38
2

Neviennozīmīgi vērtētajā zāļu cenu reformā ir veikts tikai pirmais solis, un pašlaik būtiskākais ir izvērtēt reformas ieviešanas praktisko gaitu, intervijā LETA atzīst Rīgas Stradiņa universitātes Sabiedrības veselības un sociālās labklājības fakultātes prodekāne, Sabiedrības veselības institūta direktora vietniece un bijusī Zāļu cenu valsts aģentūras direktore Daiga Behmane. Viņa uzsver, ka viens no būtiskākajiem izaicinājumiem farmācijas nozarē […]

Ar mīlestību dāvināt pavasari

00:00
14.02.2025
174
2

Ziemu esam sagaidījuši, un lai, cik tā skaista, gribas būt pavasarī. Un, ja šodien vēl ir Valentīndiena, vēlēšanās pēc krāsām ir ļoti pašsaprotama. Nekas to dažādībā nespēj sacensties ar puķēm. Ieejot Cēsīs zemnieku saimniecības “Kliģeni” siltumnīcās, pretī nāk pavasaris. Zie­došu prīmulu podiņi veido krāsainu paklāju, kurā katrs zieds smaida. “Te zied un gatavojas ziedēt    […]

Slikti, ja rodas jautājums – vai vajag

00:00
13.02.2025
145
2

Cēsu novada SIA “Gaižēni” ir viens no lielākajiem cūkkopības uzņēmumiem Latvijā. Divas novietnes ir Cēsu novadā, Gaujaskalnā un Jaunraunā, bet divas Bauskas novadā, Īslīcē un Brunavā. Uzņēmums apsaimnieko 1600 ha zemes un gadā nobaro ap 100 tūkstošiem cūku un paši arī ganāmpulku atražo. Pērn SIA “Gaižēni” saņēma Cēsu novada uzņēmēju “Gada balvu” nominācijā “Lielākais nodokļu […]

Izstāde pārdomām par dzīvi un ne tikai

00:00
12.02.2025
45
1

Cēsu muzejā, Jaunās pils 4. stāva Izstāžu zālē, apskatāma Polijas mākslinieces Lauras Makabresku fotogrāfiju izstāde “Mierinājums”. “Kas man ir mierinājums? Tā ir tuvība, ieklausīšanās klusumā, skaistuma un cerības dāvana, lūgšana par kādu, ko es bieži vien pat nepazīstu, bet dziļi ticu, ka kādu dienu mēs iepazīsimies. Šis mierinājums nerastos, ja es pati to vispirms nebūtu […]

Tautas balss

"Izmet āķi" par stabiņiem pilsētā

16:46
15.02.2025
22
3
Lasītāja J. raksta:

“Mūspusē sākusies tāda īsta, mūsdienīga priekšvēlēšanu kampaņa. Par to liecina feisbuks. Ieraudzīju ierakstu, kurā kāda politiskā spēka pārstāvis aktualizēja jautājumu par satiksmi norobežojošiem stabiņiem Cēsu ielās. Cilvēks stāstījumā apšauba šo stabiņu vajadzību un pauž neizpratni, kāpēc tie izvietoti konkrētās vietās. Tāpat uzsvērts, ka par šo stabiņu uzturēšanu taču jāmaksā, cik lietderīgi ir tādi izdevumi. Gan […]

Arī pa grants ceļiem brauc nodokļu maksātāji

20:24
12.02.2025
22
Lasītājs K. raksta:

“Ceļu uzturētāji saka, ka tagad grants ceļu bedres nevar likvidēt, stāvokli uzlabot. Tā jau ir, bet vai tad, ja siltajā sezonā šos ceļus atjaunotu, normāli uzturētu, tie tagad nebūtu tik ļoti slikti? Saka, ka neesot naudas, taču arī pa grants ceļiem brauc nodokļu maksātāji,” pauda lasītājs K.

Arī nomales nedrīkst atstāt bez satiksmes

20:23
11.02.2025
26
Seniore raksta:

“Samazina sabiedriskā autobusa reisu skaitu, jo esot maz pasažieru. Tā jau ir, jo attālākās, nomaļākās vietās dzīvo aizvien mazāk cilvēku. Bet ko lai dara tie palikušie, kuriem nav sava auto vai ģimenei ir viens braucamais, bet katram jātiek uz citu pusi? Kādreiz runāja, ka varētu būt kādi speciāli reisi, kurus, kad vajag, iepriekš pieteiktu. Domāju, […]

Nesapratnē par ģimenes ārsta pieejamību

12:30
07.02.2025
49
Seniore raksta:

“Lasu, ka Ģikšos un Skujenē darbu sāk jaunais ģimenes ārsts. Bet kā būs Taurenē? Iepriekšējais dakteris, kas strādāja Amatas un Sku­jenes pagastā, pieņēma pacientus arī Taurenē, mēs, dzērbenieši, turp braucām. Ko tagad darīt? Esam vecākā paaudze, ir kāds, kuram nav savas automašīnas, kam nav tuvinieku, viņš taču neaizbrauks līdz Ģikšiem,” sacīja seniore, kas dzīvo Dzērbenē.

Ja maza pensija, Ungurā vairs nezvejot

11:31
07.02.2025
38
Cēsnieks J. raksta:

“Kam piederēs Ungurs? Tikai bagātajiem, ja ieviesīs pašvaldības atbalstīto licencēto makšķerēšanu, zvejot varēs tikai tie, kas iegādājas licenci. Nabagie, reņģ­ēdāji, kaut arī reņģes tagad dārgas, to nevarēs atļauties. Zivju daudzumu ūdenstilpēs samazina tie, kas velcē no motorlaivām un lieto ehalotu. Tāpēc šos makšķerēšanas veidus vajadzētu aizliegt. Ungurs nav tik liels, lai savas zvejas vietas nevarētu […]

Sludinājumi