
Rītrīt Mežaparkā sauli ieskandinās „Gaismas pils”.
XXIV Vispārējie latviešu Dziesmu un XIV Deju svētki, tāpat kā smaržojot novīst Jāņu zāles, izskanēs. Tie kā spoža zvaigznīte turpmāk mirdzēs pie Dziesmu svētku vēstures debesīm.
Vakar un aizvakar „Daugavas” stadionā izdejoja laiku – vienu dienu cilvēka un Visuma ritumā. Krāšņs rakstos, Latvijas novadu krāsās. Šovakar tas izskanēs vēlreiz, un dejotājiem lielais notikums jau rīt būs vēsture. Bet pirms rīta gaiļiem nerims dejas svētku lielā balle.
„Turamies!” ceturtdienas vakarā „Druvai” sacīja senioru deju kolektīva „Munsturis”” vadītāja Valentīna Ferbera. Vienai dejotājai sakāpis asinsspiediens, daktere aizsūtījusi mājās.
”Ne tik daudz dancošana, cik stāvēšana grūta. Izlijām arī. Bet tas jau piederas.
Pēc koncerta aizbraucām apskatīt runājošos akmeņus. Dažs pabija zooloģiskajā dārzā,” domās dalījās pieredzējusī vadītāja un atzina, ka, protams, ir skumji, ka drīz svētki beigsies. Katram savs laiks.
Skolas gaitenī pie gludināmā dēļa meitas stāvēja rindā. „Sajūtas ļoti labas. Mugura nedaudz sāp. Sākumā slodze bija lielāka, pēdējās dienās ne. Izlijām katrā mēģinājumā. Paliek skumjāk, sestdien viss beigsies, bet līdz nākamajiem ilgi jāgaida. Pa naktīm neguļam, pa dienām arī, ”iespaidos dalījās „Brukstalienas” dejotājas Kristīne Vībane, Ilze Fridrihsone, Gunta Atvase, Lelde Vārtiņa un piebilda, kad aizbrauks mājās, gulēs 48 stundas bez pārtraukuma. Tad būs izdejota arī lielā balle.
Mežaparka estrādē koristu tūkstoši sekoja diriģentu rokām. Satraukums par gaidāmo koncertu, par katru dziesmu gan pieredzējušajiem dziedātājiem, gan tiem, kuri svētkos pirmoreiz. Taurenietes Aija un Liene Mitre, raunēnietes Ināra un Zane Vainiusas, mātes un meitas, Dziesmu svētkos pirmoreiz.
Viņas korī stāv blakus, pirmajos soprānos un altos. Aija un Ināra korī dziedājušas studiju laikā pirms gadiem trīsdesmit, pēdējos gados ansambļos.
„Ļoti gribējās uz Dziesmu svētkiem. Stāstīja, ka ir jauki kopā dziedāt, ka tā kopības sajūta. Un es arī gribēju to izbaudīt”, „Druvai” pastāstīja sešpadsmitgadīgā Liene
un piebilda, ka, dziedot kopkorī, Mežaparkā tāda dīvaina sajūta – tu labi dzirdi, kā pats dziedi, pārējie ir tikai kā fons. „Mamma teica, lai nāku uz kori viņai ausī dziedāt. Ļoti gribējās tikt uz Dziesmu svētkiem, kad Raunā nodibināja kori, sākām dziedāt,” stāstīja Zane, bet Ināra piebilda, ka darba dēļ uz visiem mēģinājumiem netiek, mājās abas varot padziedāt, un meitai blakus korī jūtas droši.
„Atceros, kā pirms 30 gadiem Kokari bija jauni, kā diriģēja. Tas bija tāds pārdzīvojums, viņus atkal ieraudzīt diriģējam, un iespēju dziedāt viņu žestiem,” atzina Ināra un piebilda, ka Dziesmu svētki ir kas neizstāstāms tiem, kuri paši tajos nepiedalās. „Ir grūti, bet grūtums ir tik pozitīvs, ka to nevar izteikt vārdos,” sacīja Ināra, bet Aija papildināja: „Ir jauki stāvēt ielas malā un vērot gājienu. Bet piedalīties, pašam iet, tas ir pavisam kas cits.” „Tas ir interesanti, katram jāpiedalās, jo nevar izstāstīt, kas ir Dziesmu svētki. Tas nav tas pats, kas aiziet uz koncertu un nodziedāt,” domās dalījās Liene un atklāja, ka viņai vislabāk patīk dziedāt, kad diriģē Ints Teterovskis, un bijusi patiesi aizkustināta, redzot, kā koristi izturas pret vecajiem diriģentiem, kādām ovācijām viņus sagaida. Zanei Vainiusai savukārt Mārtiņš Klišāns šķiet stingrs, ar savu nostāju. Viņa vadībā viegli dziedāt. Mārtiņš Klišāns, mūsu rajona koru virsdiriģents, Dziesmu svētku virsdiriģenta godā ir pirmoreiz. Pirms tam bijis virsdiriģents skolēnu Dziesmu svētkos.
„Sajūta ir ļoti laba.
Izbaudu gaisotni Mežaparkā. Man patīk. Rītā pēc Atklāšanas koncerta atbraucu paskatīties, kā te izskatās, kā novāc izšautos papīrīšus, „”Druvai”atklāja Mārtiņš Klišāns un piebilda, ka pirmās sajūtas, esot virsdiriģentam, bijušas līdzīgas gan tagad, gan pirms gadiem, stājoties skolēnu kora priekšā, kad bijis virsvadītājs skolēnu svētkos. „Cilvēki svētkos ir labā noskaņā – nosvinējušies, negulējuši un laimīgi. Gandarījums ir, priecē labā akustika, koru kvalitatīvais skanējums, ”domās dalījās virsdiriģents un atzina, ka viņam ļoti patīk Jāzepa Mediņa „Vasaras vakars” kura uzticēta svētkos. „Tā ir viena no grūtākajām svētku dziesmām – emocionāla, liriska, tehniski sarežģīta,” pastāstīja Mārtiņš Klišāns. Viņš tāpat kā citkārt Dziesmu svētkos dziedās arī solo „Jāņu vakarā”.
Šovakar Dziesmusvētku Noslēguma koncerta vienojošais simbols ir Saule. ”Tikai mūsu spēkos ir pateikt sev un citiem, ka esam tauta ar sarežģītu, bet bagātu vēsturi, tradīcijām, valodu, tautas dziesmām un mūziku. Mums Latvija ir gaiša Saules zeme. Saule – cilvēka uztverē kā pārlaicīga, Saule – kā pasaules centrs, Saule – kā atmodas simbols, visa labā nesēja,” saka koncerta mākslinieciskais vadītājs virsdiriģents Māris Sirmais. Koncertā izskanēs visas gaidītākās un latviešu kora mūzikas pērles – „ Gaismas pils”, „Saule, Pērkons, Daugava”, „Jāņuvakars”, „Manai dzimtenei” un citas.
Svētku koncerts liks nobirt pa asarai, straujāk iepukstēties sirdij. Vēl neiedomājams šķiet klusums Mežaparka priedēs, kad ataust vakarbāzma…
Svētdien Rīga būs klusa, novadu krāsas atgriezušās mājās, bet raksti pilsētas bruģī paliks un skaņas pāri Rīgas kalniem nesīs vējš. Lai līdz nākamajiem Dziesmu un Deju svētkiem neaizmirstas.
Komentāri