5. klases skolnieka mamma
Mēs, vecāki, esam pieraduši, ka tiekam aicināti uz skolas un klašu vecāku sapulcēm, kur galvenokārt runā par bērnu sekmēm un uzvedību. Liepas pamatskolā mūs aicina arī uz jaukiem atpūtas brīžiem. Februārī tikāmies brīnišķīgā pasākumā ,,Sveču gaisma vecāku sirdī”, kas lika aizmirst ikdienu un padomāt, vai reizēm steigas dēļ nenodarām pāri saviem bērniem, neskatoties uz to, ka mīlam. Pasākuma veidotājas un vadītājas, skolotājas Ingrīda Grāvelsiņa, Valentīna Voiciša un Ruta Stodoļņika to visu atgādināja ar tik lielu sirsnību un humora piedevu, ka vecākiem nemanot pār vaigiem noritēja pa asarai. Arī man šis pasākums lika paskatīties uz sevi no malas. Skolotājas vecākus aicināja biežāk bērniem teikt, cik ļoti viņus mīlam, jo tieši šos vārdus viņi vēlas dzirdēt. Tie ir īpaši vārdi, kas sevī ietver visu bērna, vēlāk jaunieša būtību. Tieši vecāku mīlestība vēlāk tiek pārnesta uz jaunajām ģimenēm. Mūs pārliecināja, ka nevajag baidīties, ka mīlētam un lolotam bērnam dzīvē būs grūti. Mīļi vārdi un maigi glāsti nomierina bērna dvēseli un noņem spriedzi. Dažas dzejoļa rindiņas, ar kurām mūs uzrunāja skolotāji, lika aizdomāties, cik svarīgas ir stabilas un mīļas attiecības vecāku starpā “Tēti, nedari māmiņai pāri, / Māmiņ, tētim arī sirsniņa sāp, / Mīļie – aizdzeniet strīdus projām, / Bēdu kamoliņš kaklā man kāpj…”
Ar skarba humora pieskaņu mums uzskatāmi demonstrēja, kā ierobežojam bērnus, neļaujot viņiem izpausties steigas un nevaļas dēļ. Jā, it kā anekdotiski, bet vienlaikus patiesi un skarbi mēs ierobežojam savus bērnus, neļaujot viņiem lieki runāt, kustēties, žestikulēt ar rokām. Valentīna Voiciša to demonstrēja, ar šallēm aizsienot kādas māmiņas muti, sasienot rokas, kājas, līdz bērns tika pārvērsts par… mūmiju. Bet tā taču bija tik reāla aina no mūsu dzīves!
Jauku noskaņu radīja sveču gaisma, skolotājas Santas vadītā ansambļa izdziedātais “Melanholiskais valsis” un citas sirdi sildošas dziesmas. Prieks, ka pasākumā piedalījās arī vairāki tēvi.
Vakaru skolotājas Ruta un Valentīna noslēdza ar aicinājumu nest savās sirdīs siltumu, dāvāt to tuvajiem cilvēkiem, lai mīlestības uguntiņa nekad nenodzistu dvēselēs un mājās.
Vecāku vārdā vislielākais paldies par vakaru! Ļoti ceru, ka vēl kādreiz tiksim aicināti, lai atpūstos un gūtu atziņas ģimenei un bērniem.
Komentāri