Pirmā pasaules kara laikā Kārlis Skalbe par vācu mežonību rakstīja: “Viss ir atļauts, un viņu prāts ar visiem zinātnes un tehnikas ieročiem, kā krietns bende apbruņots ar savām cilpām un āķiem, ir gatavs uz visu. Kā tauta, kura mākslā un zinātnē tik daudz spējusi radīt, var nogrimt barbarismā? (..) vajadzēja notikt lielam (..) noziegumam pret mierīgiem iedzīvotājiem, pret sievām un bērniem (..), lai visai kulturālai pasaulei izlauztos no krūtīm sāpju un īgnuma kliedziens (..)” Klusuma brīdī atgādinot šos dzejnieka vārdus, Vecpiebalgas muzejnieces Ilona Muižniece un Līva Grudule uzsvēra, ka “ir dziļi traģiski apzināties, ka pēc vairāk nekā simts gadiem mēs šos vārdus pilnā mērā varam attiecināt uz tiem, kuri jau veselu gadu posta Ukrainu un iznīcina tautu”.
Vecpiebaldzēni ar degošām svecītēm pie bijušās draudzes skolas Gaismas sienas domās bija kopā ar Ukrainu tās karā pret agresoru. Klusumā izskanēja vidusskolas meiteņu dziedātā U.Marhileviča dziesma “Gaismu saucam”.
L.Grudule pastāstīja par vēstuli, kuru sociālajos medijos saņēmusi no kāda ukraiņu karavīra. Viņš frontē zaudējis draugu, katru dienu piedzīvo uzbrukumus, bet vēstulē nepazīstamai latvietei pateicas par atbalstu, ko sniedz Latvija.
“Ukraina karo par savu brīvību. Lai mūsu sveču liesmiņas dod spēku un izturību uzvarēt. Lai Ukrainā plīvo vien Ukrainas karogi,” tās bija domas un vēlējumi, ko izteica katrs.
Gaismas siena vecpiebaldzēniem kļuvusi par vietu, kur vienoties domās un par tām atgādināt.
To skolas saime izveidoja pērnruden. “Tā vieta, kur nozīmīgās reizēs varam nolikt svecītes,” stāsta direktore Ilona Strelkova. Klusuma brīdī satikties pie Gaismas sienas ierosināja kultūras nama vadītāja Zigrīda Ruicēna. Direktore atgādina, ka draudzes skola kādreiz saukta par balto skolu. Te piebaldzēni ieguva zināšanas, kas kā gaisma tos vadīja dzīvē. Tā radās iecere, ka pie vecās skolas ēkas būtu vieta Gaismas sienai. Lāčplēša dienā, Latvijas dzimšanas dienā, Baltā galdauta svētkos, arī atceres notikumu reizēs te par vecpiebaldzēnu nostāju liecina degošas svecītes.
Komentāri