Svarīga spēja operatīvi sadarboties

Jau septīto gadu mācībās “Ausma” Vidzemes brigādes zemessargi kopā ar Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestu, ārstniecības iestādēm un citiem sadarbības partneriem trenēja rīcību situācijās ar lielu cietušo skaitu – no glābšanas un šķirošanas līdz evakuācijai un pacientu uzņemšanai slimnīcās.

Mācību mērķis ir stiprināt visaptverošu valsts aizsardzību, trenējot cietušo aprūpi, evakuāciju un dažādu dienestu savstarpējo sadarbību.

Šogad divu dienu mācībās tika simulēta situācija pēc sprādziena ar aptuveni 80 cietušajiem, otrajā dienā trenējot karavīru-glābēju spēju organizēt un koordinēt cietušo evakuāciju uz civilajām ārstniecības iestādēm, arī Cēsu klīniku. Mācībās piedalījās vairāk nekā divi simti dalībnieku, tajās integrēta arī Ukrainas pieredze medicīnas, apgādes un tehnoloģiju izmantošanā. Mācību laikā cietušo lomu spēlētāji netika pakļauti re­ālajam apdraudējumam – traumu imitācijai izmantots grims un mulāžas.

Vērtējot mācības, Cēsu klīnikas valdes priekšsēdētāja Inga Ažiņa teic: “Ikdienā mēs strādājam kontrolētos apstākļos, taču krīzes situācijās, īpaši, ja vienlaikus ir daudz cietušo, izšķiroša nozīme ir ne tikai medicīniskajām zināšanām, bet arī spējai operatīvi sadarboties ar citiem dienestiem. Mācības ļāva praktiski pārbaudīt pacientu plūsmas organizēšanu, komunikāciju starp iesaistītajām institūcijām un mūsu spēju ātri pielāgoties mainīgiem apstākļiem. Šāda veida sadarbība stiprina kopējo sistēmu un dod pārliecību, ka arī sarežģītās situācijās spēsim nodrošināt savlaicīgu un kvalitatīvu palīdzību pacientiem. Cēsu klīnikas komanda ar šo uzdevumu tika galā pārliecinoši – gan pacientu plūsmas organizēšanā, gan savstarpējā sadarbībā, gan komunikācijā ar citiem dienestiem. Augstu novērtējam Ze­mes­sardzes, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta un citu partneru ieguldījumu šo mācību īstenošanā. Tā ir nozīmīga investīcija sabiedrības drošībā.”

“Druvai” vaicājot par secinājumiem pēc mācībām, Inga Ažiņa atbildēja: “Mācībās redzējām, ka mūsu stiprā puse ir personāla spēja ātri mobilizēties, skaidri sadalīt pienākumus un strādāt komandā arī paaugstinātas slodzes apstākļos. Pozi­tīvi vērtējam arī sadarbību ar Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestu un citiem dienestiem. Vienlaikus identificējām vairākas jomas, kur nepieciešami uzlabojumi – īpaši informācijas aprites ātrumā, pacientu plūsmas organizēšanā un atsevišķu darbību savlaicīgākā koordinēšanā starp iesaistītajām pusēm.”

Lai arī mācību laikā klīnikas teritorijā bija novērojama aktīvāka atbildīgo dienestu auto kustība un daudzi medicīnas darbinieki bija iesaistīti mācībās, klīnikas darbs netika traucēts un aizritēja ierastajā ritmā.