Elkas kalnā ir tikai pāris mājas un vienā no tām var apskatīt pašu rokām darinātu galda sedziņu, šaļļu un dažādu dekoru izstādi.
Nav jau tā, ka Iveta Cinata pašas darināto būtu izlikusi apskatei. Noteikti jāpierunā, lai parāda un pastāsta, kad ir laiks un vēl vēlēšanās veidot mežģīņu rakstus un jēriņu portretus uz slīdošā zīda.
“Man nav tādas saimniecības, kā tas ir citām lauku sievietēm. Un vakaros ir tik labi paņemt rokās spolītes vai krāsas, tā klusi un mierīgi padarboties. Pārsvarā tamborēju vakaros, bet ar zīda gleznojumiem tieku galā pagastmājā, kad kopā ar meitu ejam uz kursiem. Viņai šis košākais darbiņš, man krāsas bālākas, tā mūs droši var atšķirt,” stāstīja Iveta Cinata. Viņa ir tikai viena no apmēram 20 kaivēnietēm, kuras izvēlējušās tumšajos vakaros doties uz tamborēšanas, zīda apgleznošanas nodarbībām, vēl esot sievietes, kuras izvēlas knipelēšanu.
Pagasta pašvaldība nākusi pretim un nodarbību apmeklētājām nopērk gan zīda audumu, gan krāsas un citus vajadzīgos materiālus. Viņas atkal ir gatavas uz barteru, un pašvaldības darbinieki var lepoties, ka uz svētkiem var izsūtīt pašdarinātus apsveikumus, interesanti noformēt telpas un Kaives vārds izskan vairākās rokdarbnieču izstādēs.
“Ja nodarbības nebūtu tepat pagastā, tad tālāk doties nebūtu ne laika, ne iespēju,” noteica Iveta, kura ikdienā palīdz tapt pusdienām, kuras ar lielu kāri bauda Skujenes pamatskolas audzēkņi. Viņa nav pavāre, bet pavāra palīdze. Ar ēst gatavošanu Iveta pat ir uz jūs un saka, ka darbiņu dara, jo mēnešalga ir jānopelna.
“Pēc profesijas esmu šuvēja. Tā arī ir mana sirdslieta, bet vairs pēc šūšanas nav liela pieprasījuma. Nē, ir bijušas reizes, kad varu palīdzēt. Uz Piebalgas novada svētkiem dāmu deju kolektīvam vajadzēja tērpus, gadās uzšūt darba apģērbus. Šūt man patīk, bet jau ierasts mācīties arī rokdarbus,” tā Iveta. Viņa uz-sver, ka tamborēt, apgleznot zīdu mācās savam priekam. Tā tapuši sienas dekori, apsveikuma kartītes, lakati, spilveni, šalles. Tagad darba kārtībā iemācīties, kā iespējams veidot loga vitrāžas no zīda un lampu abažūrus.
“Interesanti ir izdomāt attēlus, kādus veidot uz zīda. Tie vispirms jāuzzīmē uz papīra, tad jākopē uz auduma. Svarīgs ir krāsu salikums, tas veidos noskaņu. Tagad arī tamborēt jau mācāmies pēc shēmām, kādas ir žurnālos. Vēl domāju, ka labprāt apgūtu izšūšanu ar šujmašīnu. Tā var, un tas arī ir interesanti, citādāk,” ne-zinātājiem paskaidroja Iveta Cinata. Sievietes, kuras atrod laiku rokdarbnieču nodarbībām, neslēpj, ka jau izveidojies savs kolektīvs. Viņas ir domu biedrenes, kuras vasarās izvēlas arī dažas dienas pavadīt kopā radošās nometnēs.
“Šāda izglītošanās tiešām ir tikai priekš sevis, bet, iespējams, ka pagaidām. Varbūt dzīvē noder. Ciešāk iesaistīsimies kādās sieviešu organizācijās. Tagad jau darbiņus liekam izstādēs, varbūt, ka izdodas arī pārdot,” sacīja Iveta, kura neko neapgūst, lai tiktu pie izglītības papīra. Viņa nesapņo par kādu akadēmisku izglītību, bet iemācīties pēc iespējas vairāk to, kas veidots radoši un ar pašas rokām.
Komentāri