Piensaimnieku kooperatīvā sabiedrība “Straupe” sestdien Stalbes pagasta kultūras namā atzīmēja 15. pastāvēšanas gadadienu .
“Straupes” valdes priekšsēdētājs Imants Balodis, kurš kooperatīvā strādā kopš dibināšanas, pastāstīja, ka pasākumā pateicības saņēmuši ilggadējie pienotavas un pārdošanas darbinieki, valdes locekļi – piena ražotāji, cilvēki, kuri aktīvi līdzdarbojušies kooperatīvās sabiedrības attīstībā, kā arī sadarbības partneri. Atzinības rakstus saņēma arī vairākas saimniecības par straujāko attīstību un lielāko piena piegādi. Kooperatīvu sveica Straupes, Stalbes un Raiskuma pašvaldības, Cēsu rajona padome un citi sadarbība partneri. Arī florbola komanda „Pārgauja”, kurai kooperatīvs bijis lielākais sponsors attīstībā līdz augstajai 5. vietai virslīgā.
I.Balodis neslēpj, ka biedru skaits kooperatīva pastāvēšanas 15 gados samazinājies. Tas saistīts ar laika gaitā notikušo nelielo saimniecību likvidēšanos. Sākotnēji kooperatīvā bijuši 270 biedri no Stalbes un Straupes, tagad tikai 138, taču jau no plašākas apkaimes – piena lopkopības saimniecību īpašnieki no Raiskuma, Vaives, arī citu rajonu pagastiem – Vaidavas, Kocēniem, Krimuldas, Umurgas un Limbažiem. Lai gan biedru skaits sarucis, saražotā piena daudzums pieaudzis 2,3 reizes, turklāt visus gadus kooperatīvs strādājis ar peļņu.
“Lai gan piena lopkopībā ir krīze, kooperatīva biedri to stipri neizjūt. Visu darbības laiku esam nodrošinājuši apmēram par desmit procentiem augstāku piena iepirkuma cenu nekā vidēji Latvijā. Arī tagad turpinām maksāt tik, cik gada sākumā, kas ir jūtami vairāk nekā citviet – gandrīz 24 santīmus par kilogramu. Tas iespējams tādēļ, ka ieņēmumu sadalē piena ražotājiem, kas ir arī kooperatīva saimnieki, ir pirmā roka,” atklāj I. Balodis.
Arī 48 kooperatīvā strādājošajiem darba samaksa tiek pielāgota augošajam inflācijas līmenim, savu daļu nodokļu veidā savlaicīgi saņem valsts budžets. Kooperatīva valdes priekšsēdētājs vērtē, ka ieņēmumi ir stabili. Ražošanas izmaksas gan nemitīgi pieaug, tomēr kā svarīgu faktoru I. Balodis atzīst to, ka piens tiek savākts tikai apmēram 20 kilometru rādiusā. Maksimāli tiek izmantotas arī pienotavā uzstādītās iekārtas.
Kooperatīvs pienu aizvien vāc arī no mazajām saimniecībām. Ja sadarbība pārtraukta, tas skaidrojams vienīgi ar kvalitātes problēmām.
Pērn gan sviests, gan vājpiens eksportēts uz Igauniju, arī šogad uzsāktas sarunas par sadarbību. Tāpat sadarbība bijusi arī ar Latvijas kooperatīviem, kas pārdod pienu Lietuvā. „Visu saražoto pienu nespējam pārstrādāt. Jaudas ir ierobežotas, tādēļ daļu piena svaigā vai daļēji pārstrādātā veidā nākas pārdot vai nosūtīt citiem uzņēmumiem pārstrādei. Ilgstoša un veiksmīga sadarbība izveidojusies ar a/s „Smiltenes piens”, kur mūsu piens pārtop sierā. Izpildām arī „Smiltenes piena” pasūtījumu – no piegādātā krējuma ražojam sviestu,” stāsta I. Balodis.
Lai risinātu piena krīzi, lauksaimnieki iesaka ražotājiem savās rokās pārņemt pārstrādes uzņēmumus. Šāds modelis pastāv daudzās Eiropas valstīs. Taču kooperatīvs „Straupe” jau pirmsākumos izvēlējās šo ceļu. I. Balodis vērtē, ka tā bijusi pareizā izvēle: „Vēlējāmies būt neatkarīgi, minimāli iespaidojami. Esam mazs uzņēmums, taču esam iekarojuši savu nišu, un ir klienti, kuri vēlas mūsu produkciju pirkt.” Pluss ir ne tikai tas, ka kooperatīva biedri ir piena ražotāji un viņu rokās ir pārstrāde, bet arī tas, ka apmēram 30 procentus saražotā kooperatīvs pārdod savās tirdzniecības vietās. Tas dod drošības sajūtu. Ja citi pārstrādes uzņēmumi produkcijai cenas cēluši vairākkārt, tad “Straupes” ražojumu cenas celtas vien oktobrī.
Par pieprasītāko produkciju I. Balodis atzīst sviestu, biezpienu un biezpiena krēmus. Būtisks ieguvums uzņēmumam ir produkti, kurus neražo neviens cits piena pārstrādes uzņēmums – biezpiena krēms ar avenēm, ar apelsīnu kaviāru, biezpiens ar 18% tauku saturu, šokolādes, kaņepju un pikantais sviests. „Agrāk daudzi ēda margarīnu, uzskatīdami, ka tas ir veselīgs. Tagad patērētāji sapratuši, ka tas ir ķīmisks, bet cilvēkam nepieciešami dabiski produkti. Visi mūsu ražotie produkti ir tikai piena izcelsmes, bez augu taukiem, konservantiem un uzlabotājiem. To pircēji novērtē. Pircēji augstu vērtē arī Straupes pienotavas ražoto ķimeņu sieru,” stāsta I. Balodis.
15 gados notikusi attīstība, paplašināšanās un remontdarbi. Tie veikti no kooperatīva līdzekļiem, neizmantojot Eiropas Savienības struktūrfondus. „Kad atvēra SAPARD programmas finansējumu, lai to izmantotu, projekta minimālais apjoms bija noteikts 350 tūkstoši eiro. Mūsu uzņēmumam tas nebija iespējams. Līdzekļiem būtībā nevarējām piekļūt,” atceras I. Balodis. Viņš neslēpj, ka vēl aizvien jūtams – mazos pārstrādes uzņēmumus valsts nevēlas redzēt. Arī zemkopības ministrs norādījis, ka valstī vajadzētu pastāvēt tikai trim pārstrādes uzņēmumiem, pārējie varētu būt filiāles. Tikai pateicoties Latvijas dalībai ES, kooperatīviem kā ražotāju grupām pavērušās iespējas saņemt atbalstu, ko „Straupe” jau piekto gadu veiksmīgi izmanto.
Runājot par nākotnes plāniem, I. Balodis ir piesardzīgs, jo tirgus situāciju grūti prognozēt: „Pirms pusgada priecājāmies, ka piensaimniecība kļūst ienesīga, bet tirgus situācija pasliktinājās, pašlaik nozarē ir krīze. Kad būs nākamais pacēlums, grūti pateikt.”
Kooperatīvs saņēmis daudz atzinības un kvalitātes novērtējumu. Divreiz saņemts „Sējēja” laureāta diploms, pērn Pārtikas un veterinārā dienesta analīzes parādījušas, ka kooperatīva saimniecībās ir viens no augstākajiem piena kvalitātes rādītājiem valstī. Pērn Latvijas piensaimnieku centrālās savienības rīkotajā konkursā saņemta pirmā vieta par sviestu. Iegūts arī Zemkopības ministrijas novērtējums par sakoptāko teritoriju.
Komentāri