Sestdiena, 15. februāris
Vārda dienas: Alvils, Olafs, Aloizs, Olavs

“Straupe” svin 15. jubileju

Druva
23:00
03.06.2008
11

Piensaimnieku kooperatīvā sabiedrība “Straupe” sestdien Stalbes pagasta kultūras namā atzīmēja 15. pastāvēšanas gadadienu .

“Straupes” valdes priekšsēdētājs Imants Balodis, kurš kooperatīvā strādā kopš dibināšanas, pastāstīja, ka pasākumā pateicības saņēmuši ilggadējie pienotavas un pārdošanas darbinieki, valdes locekļi – piena ražotāji, cilvēki, kuri aktīvi līdzdarbojušies kooperatīvās sabiedrības attīstībā, kā arī sadarbības partneri. Atzinības rakstus saņēma arī vairākas saimniecības par straujāko attīstību un lielāko piena piegādi. Kooperatīvu sveica Straupes, Stalbes un Raiskuma pašvaldības, Cēsu rajona padome un citi sadarbība partneri. Arī florbola komanda „Pārgauja”, kurai kooperatīvs bijis lielākais sponsors attīstībā līdz augstajai 5. vietai virslīgā.

I.Balodis neslēpj, ka biedru skaits kooperatīva pastāvēšanas 15 gados samazinājies. Tas saistīts ar laika gaitā notikušo nelielo saimniecību likvidēšanos. Sākotnēji kooperatīvā bijuši 270 biedri no Stalbes un Straupes, tagad tikai 138, taču jau no plašākas apkaimes – piena lopkopības saimniecību īpašnieki no Raiskuma, Vaives, arī citu rajonu pagastiem – Vaidavas, Kocēniem, Krimuldas, Umurgas un Limbažiem. Lai gan biedru skaits sarucis, saražotā piena daudzums pieaudzis 2,3 reizes, turklāt visus gadus kooperatīvs strādājis ar peļņu.

“Lai gan piena lopkopībā ir krīze, kooperatīva biedri to stipri neizjūt. Visu darbības laiku esam nodrošinājuši apmēram par desmit procentiem augstāku piena iepirkuma cenu nekā vidēji Latvijā. Arī tagad turpinām maksāt tik, cik gada sākumā, kas ir jūtami vairāk nekā citviet – gandrīz 24 santīmus par kilogramu. Tas iespējams tādēļ, ka ieņēmumu sadalē piena ražotājiem, kas ir arī kooperatīva saimnieki, ir pirmā roka,” atklāj I. Balodis.

Arī 48 kooperatīvā strādājošajiem darba samaksa tiek pielāgota augošajam inflācijas līmenim, savu daļu nodokļu veidā savlaicīgi saņem valsts budžets. Kooperatīva valdes priekšsēdētājs vērtē, ka ieņēmumi ir stabili. Ražošanas izmaksas gan nemitīgi pieaug, tomēr kā svarīgu faktoru I. Balodis atzīst to, ka piens tiek savākts tikai apmēram 20 kilometru rādiusā. Maksimāli tiek izmantotas arī pienotavā uzstādītās iekārtas.

Kooperatīvs pienu aizvien vāc arī no mazajām saimniecībām. Ja sadarbība pārtraukta, tas skaidrojams vienīgi ar kvalitātes problēmām.

Pērn gan sviests, gan vājpiens eksportēts uz Igauniju, arī šogad uzsāktas sarunas par sadarbību. Tāpat sadarbība bijusi arī ar Latvijas kooperatīviem, kas pārdod pienu Lietuvā. „Visu saražoto pienu nespējam pārstrādāt. Jaudas ir ierobežotas, tādēļ daļu piena svaigā vai daļēji pārstrādātā veidā nākas pārdot vai nosūtīt citiem uzņēmumiem pārstrādei. Ilgstoša un veiksmīga sadarbība izveidojusies ar a/s „Smiltenes piens”, kur mūsu piens pārtop sierā. Izpildām arī „Smiltenes piena” pasūtījumu – no piegādātā krējuma ražojam sviestu,” stāsta I. Balodis.

Lai risinātu piena krīzi, lauksaimnieki iesaka ražotājiem savās rokās pārņemt pārstrādes uzņēmumus. Šāds modelis pastāv daudzās Eiropas valstīs. Taču kooperatīvs „Straupe” jau pirmsākumos izvēlējās šo ceļu. I. Balodis vērtē, ka tā bijusi pareizā izvēle: „Vēlējāmies būt neatkarīgi, minimāli iespaidojami. Esam mazs uzņēmums, taču esam iekarojuši savu nišu, un ir klienti, kuri vēlas mūsu produkciju pirkt.” Pluss ir ne tikai tas, ka kooperatīva biedri ir piena ražotāji un viņu rokās ir pārstrāde, bet arī tas, ka apmēram 30 procentus saražotā kooperatīvs pārdod savās tirdzniecības vietās. Tas dod drošības sajūtu. Ja citi pārstrādes uzņēmumi produkcijai cenas cēluši vairākkārt, tad “Straupes” ražojumu cenas celtas vien oktobrī.

Par pieprasītāko produkciju I. Balodis atzīst sviestu, biezpienu un biezpiena krēmus. Būtisks ieguvums uzņēmumam ir produkti, kurus neražo neviens cits piena pārstrādes uzņēmums – biezpiena krēms ar avenēm, ar apelsīnu kaviāru, biezpiens ar 18% tauku saturu, šokolādes, kaņepju un pikantais sviests. „Agrāk daudzi ēda margarīnu, uzskatīdami, ka tas ir veselīgs. Tagad patērētāji sapratuši, ka tas ir ķīmisks, bet cilvēkam nepieciešami dabiski produkti. Visi mūsu ražotie produkti ir tikai piena izcelsmes, bez augu taukiem, konservantiem un uzlabotājiem. To pircēji novērtē. Pircēji augstu vērtē arī Straupes pienotavas ražoto ķimeņu sieru,” stāsta I. Balodis.

15 gados notikusi attīstība, paplašināšanās un remontdarbi. Tie veikti no kooperatīva līdzekļiem, neizmantojot Eiropas Savienības struktūrfondus. „Kad atvēra SAPARD programmas finansējumu, lai to izmantotu, projekta minimālais apjoms bija noteikts 350 tūkstoši eiro. Mūsu uzņēmumam tas nebija iespējams. Līdzekļiem būtībā nevarējām piekļūt,” atceras I. Balodis. Viņš neslēpj, ka vēl aizvien jūtams – mazos pārstrādes uzņēmumus valsts nevēlas redzēt. Arī zemkopības ministrs norādījis, ka valstī vajadzētu pastāvēt tikai trim pārstrādes uzņēmumiem, pārējie varētu būt filiāles. Tikai pateicoties Latvijas dalībai ES, kooperatīviem kā ražotāju grupām pavērušās iespējas saņemt atbalstu, ko „Straupe” jau piekto gadu veiksmīgi izmanto.

Runājot par nākotnes plāniem, I. Balodis ir piesardzīgs, jo tirgus situāciju grūti prognozēt: „Pirms pusgada priecājāmies, ka piensaimniecība kļūst ienesīga, bet tirgus situācija pasliktinājās, pašlaik nozarē ir krīze. Kad būs nākamais pacēlums, grūti pateikt.”

Kooperatīvs saņēmis daudz atzinības un kvalitātes novērtējumu. Divreiz saņemts „Sējēja” laureāta diploms, pērn Pārtikas un veterinārā dienesta analīzes parādījušas, ka kooperatīva saimniecībās ir viens no augstākajiem piena kvalitātes rādītājiem valstī. Pērn Latvijas piensaimnieku centrālās savienības rīkotajā konkursā saņemta pirmā vieta par sviestu. Iegūts arī Zemkopības ministrijas novērtējums par sakoptāko teritoriju.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Eksperte: Maksa par recepti ir jauns birokrātisks slogs

00:00
15.02.2025
16
2

Neviennozīmīgi vērtētajā zāļu cenu reformā ir veikts tikai pirmais solis, un pašlaik būtiskākais ir izvērtēt reformas ieviešanas praktisko gaitu, intervijā LETA atzīst Rīgas Stradiņa universitātes Sabiedrības veselības un sociālās labklājības fakultātes prodekāne, Sabiedrības veselības institūta direktora vietniece un bijusī Zāļu cenu valsts aģentūras direktore Daiga Behmane. Viņa uzsver, ka viens no būtiskākajiem izaicinājumiem farmācijas nozarē […]

Ar mīlestību dāvināt pavasari

00:00
14.02.2025
129
2

Ziemu esam sagaidījuši, un lai, cik tā skaista, gribas būt pavasarī. Un, ja šodien vēl ir Valentīndiena, vēlēšanās pēc krāsām ir ļoti pašsaprotama. Nekas to dažādībā nespēj sacensties ar puķēm. Ieejot Cēsīs zemnieku saimniecības “Kliģeni” siltumnīcās, pretī nāk pavasaris. Zie­došu prīmulu podiņi veido krāsainu paklāju, kurā katrs zieds smaida. “Te zied un gatavojas ziedēt    […]

Slikti, ja rodas jautājums – vai vajag

00:00
13.02.2025
123
2

Cēsu novada SIA “Gaižēni” ir viens no lielākajiem cūkkopības uzņēmumiem Latvijā. Divas novietnes ir Cēsu novadā, Gaujaskalnā un Jaunraunā, bet divas Bauskas novadā, Īslīcē un Brunavā. Uzņēmums apsaimnieko 1600 ha zemes un gadā nobaro ap 100 tūkstošiem cūku un paši arī ganāmpulku atražo. Pērn SIA “Gaižēni” saņēma Cēsu novada uzņēmēju “Gada balvu” nominācijā “Lielākais nodokļu […]

Izstāde pārdomām par dzīvi un ne tikai

00:00
12.02.2025
39
1

Cēsu muzejā, Jaunās pils 4. stāva Izstāžu zālē, apskatāma Polijas mākslinieces Lauras Makabresku fotogrāfiju izstāde “Mierinājums”. “Kas man ir mierinājums? Tā ir tuvība, ieklausīšanās klusumā, skaistuma un cerības dāvana, lūgšana par kādu, ko es bieži vien pat nepazīstu, bet dziļi ticu, ka kādu dienu mēs iepazīsimies. Šis mierinājums nerastos, ja es pati to vispirms nebūtu […]

Atdzimusi vēsturiskā Ieriķu stacijas ēka

00:00
11.02.2025
132
1

Ilgi gaidītu un skaistu brīdi aizvadītajā piektdienā piedzīvoja Ieriķu un apkārtnes iedzīvotāji. Vēsturiskā stacijas ēka, kas ilgāku laiku bija atstāta pamestībā un laika zoba pamatīgi apgrauzta, nu ir atdzimusi košā, gaišā, mūsdienīgā veidolā un    kļūs par vietējās kopienas kultūras un sabiedrisko aktivitāšu norises vietu. Kā pastāstīja Amatas pārvaldes vadītāja un galvenā šī projekta virzītāja […]

Nepaļauties tikai uz stārķi

00:00
10.02.2025
87
2

Cēsu novadā pērn reģistrēts 241 jaundzimušais un 523 miršanas gadījumi Statistikas dati, kas apkopoti Cēsu novada Dzimtsarakstu nodaļā, izteiksmīgi raksturo demogrāfisko situāciju kopumā valstī. Ejam mazumā, turklāt strauji. Cēsu novadā pērn reģistrēts 241 jaundzimušais un 523 miršanas gadījumi. Dzimtsarakstu nodaļas vadītāja Iveta Gabrāne piebilst, ka salīdzinājumā ar 2023. gadu, reģistrēto jaundzimušo skaits samazinājies par 43. […]

Tautas balss

Arī pa grants ceļiem brauc nodokļu maksātāji

20:24
12.02.2025
17
Lasītājs K. raksta:

“Ceļu uzturētāji saka, ka tagad grants ceļu bedres nevar likvidēt, stāvokli uzlabot. Tā jau ir, bet vai tad, ja siltajā sezonā šos ceļus atjaunotu, normāli uzturētu, tie tagad nebūtu tik ļoti slikti? Saka, ka neesot naudas, taču arī pa grants ceļiem brauc nodokļu maksātāji,” pauda lasītājs K.

Arī nomales nedrīkst atstāt bez satiksmes

20:23
11.02.2025
25
Seniore raksta:

“Samazina sabiedriskā autobusa reisu skaitu, jo esot maz pasažieru. Tā jau ir, jo attālākās, nomaļākās vietās dzīvo aizvien mazāk cilvēku. Bet ko lai dara tie palikušie, kuriem nav sava auto vai ģimenei ir viens braucamais, bet katram jātiek uz citu pusi? Kādreiz runāja, ka varētu būt kādi speciāli reisi, kurus, kad vajag, iepriekš pieteiktu. Domāju, […]

Nesapratnē par ģimenes ārsta pieejamību

12:30
07.02.2025
44
Seniore raksta:

“Lasu, ka Ģikšos un Skujenē darbu sāk jaunais ģimenes ārsts. Bet kā būs Taurenē? Iepriekšējais dakteris, kas strādāja Amatas un Sku­jenes pagastā, pieņēma pacientus arī Taurenē, mēs, dzērbenieši, turp braucām. Ko tagad darīt? Esam vecākā paaudze, ir kāds, kuram nav savas automašīnas, kam nav tuvinieku, viņš taču neaizbrauks līdz Ģikšiem,” sacīja seniore, kas dzīvo Dzērbenē.

Ja maza pensija, Ungurā vairs nezvejot

11:31
07.02.2025
32
Cēsnieks J. raksta:

“Kam piederēs Ungurs? Tikai bagātajiem, ja ieviesīs pašvaldības atbalstīto licencēto makšķerēšanu, zvejot varēs tikai tie, kas iegādājas licenci. Nabagie, reņģ­ēdāji, kaut arī reņģes tagad dārgas, to nevarēs atļauties. Zivju daudzumu ūdenstilpēs samazina tie, kas velcē no motorlaivām un lieto ehalotu. Tāpēc šos makšķerēšanas veidus vajadzētu aizliegt. Ungurs nav tik liels, lai savas zvejas vietas nevarētu […]

Atļauto ātrumu pārkāpt nedrīkst

11:30
07.02.2025
30
3
Lasītājs raksta:

“Pēc pagājušās trešdienas satiksmes negadījuma uz Cēsu -Madonas ceļa Taurenes pagastā atcerējos 7.janvāra “Druvas” komentāru par Satiksmes ministrijas rosināto nulles toleranci pret ātruma pārkāpējiem. Šķiet, autore to īsti neatbalstīja, norādot, ka nelaimes satiksmē izraisa arī ceļu infrastruktūra. Taču, domāju, piemēram, šī negadījuma nebūtu un nebūtu trīs cietušo, ja autovadītāji būtu ievērojuši atļauto ātrumu. Autovadītājiem ir […]

Sludinājumi