Svētdiena, 24. novembris
Vārda dienas: Velta, Velda

Strādā dārzā, dejo, peld. Un skola patīk no visas sirds

Līga Salnite
06:09
15.06.2023
108
Solvita Un Jurgis Gimene 3 1

Mamma Solvita Rancāne gan jau varētu atrast kādu jomu, pakalpojumu vai dzīves apstākli, par ko skumt vai pat pažēloties, aprūpējot dēlu Jurģi, kuram ir autiskā spektra traucējumi. Tomēr viņus abus “Druva” sastop dzīvespriecīgus un ar dzīvi kopumā ļoti apmierinātus.

Solvita ar dēlu un savu mammu Janīnu dzīvo Raunas pagastā, gan daudzdzīvokļu mājā, bet apstākļi sakrituši tādi, ka sajūta esot kā laukos. “Ārpus centra, turpat pie mājas ir dārzs un zālājs, pilnīgi viss, ko sirds vēlas. Vari kaut pliks sauļoties aiz jāņogu krūma vai lēkāt batutā,” teic mamma, pastāstot, ka arī izmaksu nav tik daudz, jo dzīvoklis pieder pašiem. Paši izaudzējot arī lielu daļu nepieciešamo dārzeņu. Pēdējos gados pa dārzu kopā ar vecmammu darbojoties Jurģis, kā Solvita teic, kamēr viņa pa darbu, dēls vecmammas vadībā jau dobes sagatavojis un teju visus dārzeņus iesējis.
Jurģim tagad ir 13 gadi, un viņš mācās Cēsu 2.pamatskolas speciālajā klasītē. Šogad pabeigta piektā klase, un kopā viņi tajā esot seši bērni, kurus visus Jurģis varot nosaukt pēc vārda. At­šķirībā no pierastās ainas par bērnu mācīties gribu puikam skolā bezgala patīkot. “Skolā ir forši, un viņš ir tik priecīgs, ja pasaka – nākamajā dienā būs jāceļas un uz skolu jāveļas,” stāsta mamma. Pat ja nākot miegs un dēls tik tikko virinot acis, atliek mammai pajautāt- vai tad tu uz skolu nebrauksi?-, kā uzreiz ir pretim – braukšu!

Tagad, kad beidzies mācību gads, mamma atzīstas, ka arī viņai dienas ritms izjaukts. “Manas darba dienas pagāja, aizvedot dēlu, tad pakaļ viņam, visu laiku skatīties pulkstenī, bet nu, vasaras sākumā, drusku jūtamies kā no laivas izmesti,” teic Solvita, gan uzreiz piemetinot, ka tagad gaidot, kad varēs uzsākt peldsezonu. Kad ūdens būs pietiekami sasilis, tad viņi brauks uz ezeriem un kaut kā tā mēģinās izklaidēties.

Jurģim patīk peldēt, un to viņš iemācījies pats bez instruktoru vai kursu atbalsta. “Es vienkārši viņu jau maziņu katru dienu vedu uz ezeru. No sākuma viņš tik ar lejkanniņu laistījās, tad jau ar uzrocīšiem gāja ūdenī, tad ar peld­riņķi, kamēr beigās pats vairs negribēja nekādus palīglīdzekļus un vienkārši aizpeldēja,” stāsta mamma, piemetinot, ka nu jau viņi arī ziemā cenšoties vismaz reizi nedēļā aizdoties uz Priekuļu baseinu, lai dūšīgi izpeldētos.
Papildu skolai un peldēšanās nodarbībām Jurģis jau gadiem apmeklē dažādas nodarbības. Vismaz līdz septembrim viņi regulāri brauks uz Brīnummāju Cēsīs – uz Montessori nodarbībām vai mūzikas terapiju deinstitucionalizācijas projekta ietvaros. Vēl daudzu gadu garumā Jurģim bijusi Tomatis terapija, ko pielieto bērniem ar valodas attīstības traucējumiem un komunikācijas grūtībām. “Tai esam ilggadēji klienti – šķiet, no 2017.vai 2018.gada ar to nodarbojamies,” teic Solvita, pārliecinoši atzīstot, ka tas tiešām Jurģim krietni nācis par labu. “Mēs sākām apmeklēt šīs nodarbības, kad Jurģis vēl bija bērnudārzā. Runāšana tobrīd viņam bija tādā līmenī, ka, ja es parādīju – re, gotiņa! – un viņš pateica “mū”, tad tas bija jau kaut kas īpašs,” atceras mamma, pastāstot, ka nu zēns veido pat teikumus.

Vienīgā lieta, ko Solvita atzīst nesaprotam, kāpēc Rauna pievienota Smiltenes novadam. “Man liekas, jebkuram raunēnietim – ja tikai pajautātu viņam – liekas dīvaini, kāpēc mēs esam pielaulāti Smiltenei. Tāpat jau, ja brauc uz kādiem lielajiem veikaliem vai uz iestādēm, pašsaprotami šķiet – taču uz Cēsīm,” teic Solvita, gan piemetinot – Sociālais dienests arī Smiltenē ir jauks, un viss ir nokārtojams. Ģimenei mācību gada laikā tiek apmaksāta degviela, kas iztērēta, pašiem ik dienu no Raunas dēlu vedot uz skolu Cēsīs. Solvita vēl piemetina- viņa pati arī noformēta kā asistents Jurģim, kas nozīmē apmaksātas 80 stundas mēnesī, tas, viņasprāt, arī ir samērā daudz.

Pa dienu mamma ir kopā ar dēlu, bet vakarā Jurģis paliek ar savu vecmammu, kad Solvita aiziet uz darbu. Viņa nu jau vairāk nekā desmit gadus ir apkopēja Raunas skolā. “Ja man nebūtu tādas aizmugures mammas personā, es nezinu, vai varētu kaut kur maz strādāt un kā tas varētu viss izskatīties.”

Darba nosacījumi Solvitai arī šķiet brīnišķīgi piemēroti viņas dzīvei – sanākot “vesela jūra” brīva laika, ko var veltīt savam bērnam, vest viņu uz rehabilitācijas nodarbībām un citām vajadzībām. Viņa iztēlojas, cik sarežģīti būtu sakārtot dienas režīmu, ja darba laiks būtu kā birojā – no rīta līdz pavēlai pēcpusdienai.

Kamēr “Druva” izjautā Solvitu, Jurģis vingro un spēlējas bērnu laukumā, ik pa brīdim vien pieskrienot pie mammas samīļoties. No žurnālista klātbūtnes viņš gan, šķiet, nedaudz sabijies, tomēr uz jautājumu par vasaras iesākumu viņš saņemas pateikt: “Forši!”

Kā vaļasprieku mamma min arī pārgājienus, kuros ar dēlu cenšas iesaistīties visu gadu. Šoziem izdevies pat nostaigāt te septiņus, te 12 kilometrus. Taujāta, vai puika nesāk protestēt par slodzi, mamma atzīst, ka “laikam vēl nav sapratis, ko tas nozīmē un ka varētu arī čīkstēt”. Šajā ziemā viņi sākuši piedalīties tautisko deju nodarbībās, tas Jurģim arī bezgala iepaticies. Vasarā gan izsludināta pau­ze, bet šķiet, ka tas būs jāturpina, kad atsāksies sezona. Arī Solvita cenšas būt sabiedrībā, vismaz reizi nedēļā piedalīties Raunas jauktā kora mēģinājumos un šogad plāno doties uz Dziesmu un deju svētkiem.

Galu galā uz jautājumu, vai ir maz kādas grūtības viņas ikdienas dzīvē, Solvita teic: “Nezinu, laikam jau nē. Es ar Jurģi jūtos gandrīz kā ar veselu bērnu.”

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Plaša teritorija jaudīgai uzņēmējdarbībai

00:00
24.11.2024
5

Valmieras pievārtē pagājušajā nedēļā atklāja Industriālā parka būvniecību nepilnu 60 hektāru plašā teritorijā. Darbus plānots pabeigt nākamā gada beigās. Apbūves teritorijā būs inženierkomunikāciju infrastruktūra, liels loģistikas centrs, industriāls elektroenerģijas pieslēgums, plašas stāvvietas, dzelzceļa pievads. Dzelzceļu varēs izmantot, lai nodrošinātu kravu pārvietošanu starp Valmieras dzelzceļa staciju un    Industriālo parku. Paredzēts izbūvēt platsliežu dzelzceļa privātās lietošanas […]

Sava laika personība. Arturs Dronis

00:00
23.11.2024
30

Vairākas paaudzes atceras Arturu Droni – cēsnieku, mākslinieku, skolotāju. Šis ir viņa 120.jubilejas gads. “Viņš bija gleznotāju gleznotājs, skolotāju skolotājs, iedvesmoja skolēnus, sabiedrību gan ar savām gleznām, gan personību. Skatot šodien viņa darbus, varam sajust mākslinieka vienkāršību, inteliģenci. A.Dronis teica, ka katru dienu jāuzglezno kāds portrets, ja nav modeļa, gleznoja pats sevi. Tāpēc starp viņa […]

Jaunieši pagatavo svētku maltīti senioriem

00:00
22.11.2024
41
1

124 seniori Cēsu novadā Lāčplēša dienā saņēma siltu svētku maltīti. Pusdienas Smiltenes tehnikuma jaunieši un “Latvijas Samariešu apvienības” aprūpētāji piegādāja visiem senioriem, kuri novadā saņem pakalpojumu “Aprūpe mājās”. “Senioru emocijas, prieku, laimi, sajūsmu un pateicību nav iespējams aprakstīt,” “Dru­vai” teic Dana Laicāne, vecākā aprūpētāja Cēsu un Valmieras novadā. “Lai gan bijām pieteikuši, ka viņi saņems […]

Automašīnu iegādē cilvēki kļūst arvien racionālāki

10:27
21.11.2024
44

Iegādājoties automašīnu, cilvēki kļūst arvien racionālāki, intervijā aģentūrai LETA norādīja lietoto auto tirgotāja “Longo Group” valdes priekšsēdētājs Edgars Cērps. Pieprasījums pēc vieglajām automašīnām cenu kategorijā zem 10 tūkstošiem eiro palielinājies, bet spēkratiem, kas dārgāki par 20 tūkstošiem eiro, sarucis. Ar Edgaru Cērpu sarunājas LETA žurnāliste Justīne Bere­zovska. “Druvas” lasītājiem piedāvājam saīsinātu interviju.  -Kā pašlaik varētu […]

Zaubē aptieka pārcēlusies uz gaišām un plašām telpām

00:00
21.11.2024
138
1

Zaubē ilgi gaidīts brīdis –vietējā aptieka iekārtojusies ērtākās un gaišākās telpās. Pagājušajā nedēļā uz jauno telpu atklāšanu pulcējās pagasta iedzīvotāji un cilvēki, kas gādāja, lai aptieka būtu mūsdienīga. Zaubes aptieka ir “Lat­vijas aptieka” filiāle, uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Alvis Ērglis telpu atklāšanā sacīja: “Šodien vairākkārtīgi izskanēja vārdi – tik saviļņojoši. Un patiesi ir prieks, ka laikā, […]

Sagatavo auto Ukrainai

00:00
20.11.2024
62

Patriotiskās noskaņās Vidzemes Tehnoloģiju un dizaina tehnikuma (VTDT) audzēkņi fondam “Uzņēmēji mieram” nodeva salaboto automašīnu, kas tiks nogādāta Ukrainā. Tehnikums saņēma arī nākamo mašīnu, kuru saremontēs, lai sūtītu ukraiņiem uz fronti. VTDT ir pirmais tehnikums, kurš iesaistījies Ukrainai ziedoto automašīnu tehniskā sagatavošanā, tagad jau to dara septiņas mācību iestādes. “Valsts policijas ziedotais spēkrats, kuru mēs […]

Tautas balss

Vai svarīgākā ir domes vadība

11:01
21.11.2024
49
J. raksta:

“Pagājušajā “Druvas” numurā bija ziņa, ka Cēsu novada pašvaldība par labu darbu valsts svētkos apbalvo 50 darbiniekus. Neviens pagodinātais vārdā nebija nosaukts, bet domes priekšsēdētājs un viņa vietnieki gan minēti pilnībā. Vai tad tikai viņi pelnījuši tādu godu, citi ne,” neapmierinātību ar publikāciju izteica J.

Sveiciens glābējiem un policistiem

11:01
21.11.2024
16
14
Seniore raksta:

“Noskatījos dokumentālo filmu par ugunsdzēsēju glābēju darbu. Tajā bija uzskatāmi parādīti Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbinieku pienākumi, reālas situācijas, kādās viņi strādā, ar kādu bīstamību jāsastopas un cik profesionāli viņi atrisina situācijas. Gribu novēlēt visiem, kas strādā šajā dienestā, veselību un izturību un visus sveikt svētkos. Paldies vēlos teikt arī Valsts policijai. Arī tas […]

Kur novilkt robežu

11:39
20.11.2024
33
Lasītāja raksta:

“Lasu, ka Cēsīs Leona Paegles ielai atjaunots Ģimnāzijas ielas nosaukums. Nosaukumā, protams, nav nekā slikta, taču, manuprāt, nav pareizi, ka mēs cenšamies aizslaucīt visu mūsu vēsturi. Šoreiz varbūt ne tik daudz par Cēsīm, bet kopumā. Nav jau neviens cilvēks ideāls, arī rakstnieki, mākslinieki. Katram savi un varbūt daudziem nepareizi uzskati, bet vai tāpēc viņu vārdi […]

Pilsoniska atbildība

11:39
20.11.2024
27
M.N. raksta:

“Paldies priekulietim Gundaram Muceniekam, kurš Lāčplēša dienas rītā Priekuļu birzītē pie piemiņas zīmes Kārlim Ulmanim nopļāva kūlu. G.Mucenieks nežēloja savu laiku un izmantoja arī savu trimmeri,” pastāstīja M.N.

Nevar atrast tualetes

14:54
13.11.2024
65
Seniore no kaimiņu novada raksta:

“Mēs, trīs kundzes astotajā gadu desmitā, no kaimiņu novada bijām ciemos Cēsīs. Izstaigājām pilsētu, vēsturiskās vietas. Kā jau ekskursijā, katrai bija līdzi ūdens pudele. Pienāca brīdis, kad, kā mēdz teikt, daba sauc. Tā kā man Cēsis zināmākas, vedu draudzenes uz Rožu laukumu, atceros, tam līdzās bija pārvietojamās tualetes. Aizgājām, bet nekā, to vairs nav. Un […]

Sludinājumi