Svētdiena, 7. decembris
Vārda dienas: Nikolajs, Niklāvs, Niks, Nikola

Strādā dārzā, dejo, peld. Un skola patīk no visas sirds

Līga Salnite
06:09
15.06.2023
225
Solvita Un Jurgis Gimene 3 1

Mamma Solvita Rancāne gan jau varētu atrast kādu jomu, pakalpojumu vai dzīves apstākli, par ko skumt vai pat pažēloties, aprūpējot dēlu Jurģi, kuram ir autiskā spektra traucējumi. Tomēr viņus abus “Druva” sastop dzīvespriecīgus un ar dzīvi kopumā ļoti apmierinātus.

Solvita ar dēlu un savu mammu Janīnu dzīvo Raunas pagastā, gan daudzdzīvokļu mājā, bet apstākļi sakrituši tādi, ka sajūta esot kā laukos. “Ārpus centra, turpat pie mājas ir dārzs un zālājs, pilnīgi viss, ko sirds vēlas. Vari kaut pliks sauļoties aiz jāņogu krūma vai lēkāt batutā,” teic mamma, pastāstot, ka arī izmaksu nav tik daudz, jo dzīvoklis pieder pašiem. Paši izaudzējot arī lielu daļu nepieciešamo dārzeņu. Pēdējos gados pa dārzu kopā ar vecmammu darbojoties Jurģis, kā Solvita teic, kamēr viņa pa darbu, dēls vecmammas vadībā jau dobes sagatavojis un teju visus dārzeņus iesējis.
Jurģim tagad ir 13 gadi, un viņš mācās Cēsu 2.pamatskolas speciālajā klasītē. Šogad pabeigta piektā klase, un kopā viņi tajā esot seši bērni, kurus visus Jurģis varot nosaukt pēc vārda. At­šķirībā no pierastās ainas par bērnu mācīties gribu puikam skolā bezgala patīkot. “Skolā ir forši, un viņš ir tik priecīgs, ja pasaka – nākamajā dienā būs jāceļas un uz skolu jāveļas,” stāsta mamma. Pat ja nākot miegs un dēls tik tikko virinot acis, atliek mammai pajautāt- vai tad tu uz skolu nebrauksi?-, kā uzreiz ir pretim – braukšu!

Tagad, kad beidzies mācību gads, mamma atzīstas, ka arī viņai dienas ritms izjaukts. “Manas darba dienas pagāja, aizvedot dēlu, tad pakaļ viņam, visu laiku skatīties pulkstenī, bet nu, vasaras sākumā, drusku jūtamies kā no laivas izmesti,” teic Solvita, gan uzreiz piemetinot, ka tagad gaidot, kad varēs uzsākt peldsezonu. Kad ūdens būs pietiekami sasilis, tad viņi brauks uz ezeriem un kaut kā tā mēģinās izklaidēties.

Jurģim patīk peldēt, un to viņš iemācījies pats bez instruktoru vai kursu atbalsta. “Es vienkārši viņu jau maziņu katru dienu vedu uz ezeru. No sākuma viņš tik ar lejkanniņu laistījās, tad jau ar uzrocīšiem gāja ūdenī, tad ar peld­riņķi, kamēr beigās pats vairs negribēja nekādus palīglīdzekļus un vienkārši aizpeldēja,” stāsta mamma, piemetinot, ka nu jau viņi arī ziemā cenšoties vismaz reizi nedēļā aizdoties uz Priekuļu baseinu, lai dūšīgi izpeldētos.
Papildu skolai un peldēšanās nodarbībām Jurģis jau gadiem apmeklē dažādas nodarbības. Vismaz līdz septembrim viņi regulāri brauks uz Brīnummāju Cēsīs – uz Montessori nodarbībām vai mūzikas terapiju deinstitucionalizācijas projekta ietvaros. Vēl daudzu gadu garumā Jurģim bijusi Tomatis terapija, ko pielieto bērniem ar valodas attīstības traucējumiem un komunikācijas grūtībām. “Tai esam ilggadēji klienti – šķiet, no 2017.vai 2018.gada ar to nodarbojamies,” teic Solvita, pārliecinoši atzīstot, ka tas tiešām Jurģim krietni nācis par labu. “Mēs sākām apmeklēt šīs nodarbības, kad Jurģis vēl bija bērnudārzā. Runāšana tobrīd viņam bija tādā līmenī, ka, ja es parādīju – re, gotiņa! – un viņš pateica “mū”, tad tas bija jau kaut kas īpašs,” atceras mamma, pastāstot, ka nu zēns veido pat teikumus.

Vienīgā lieta, ko Solvita atzīst nesaprotam, kāpēc Rauna pievienota Smiltenes novadam. “Man liekas, jebkuram raunēnietim – ja tikai pajautātu viņam – liekas dīvaini, kāpēc mēs esam pielaulāti Smiltenei. Tāpat jau, ja brauc uz kādiem lielajiem veikaliem vai uz iestādēm, pašsaprotami šķiet – taču uz Cēsīm,” teic Solvita, gan piemetinot – Sociālais dienests arī Smiltenē ir jauks, un viss ir nokārtojams. Ģimenei mācību gada laikā tiek apmaksāta degviela, kas iztērēta, pašiem ik dienu no Raunas dēlu vedot uz skolu Cēsīs. Solvita vēl piemetina- viņa pati arī noformēta kā asistents Jurģim, kas nozīmē apmaksātas 80 stundas mēnesī, tas, viņasprāt, arī ir samērā daudz.

Pa dienu mamma ir kopā ar dēlu, bet vakarā Jurģis paliek ar savu vecmammu, kad Solvita aiziet uz darbu. Viņa nu jau vairāk nekā desmit gadus ir apkopēja Raunas skolā. “Ja man nebūtu tādas aizmugures mammas personā, es nezinu, vai varētu kaut kur maz strādāt un kā tas varētu viss izskatīties.”

Darba nosacījumi Solvitai arī šķiet brīnišķīgi piemēroti viņas dzīvei – sanākot “vesela jūra” brīva laika, ko var veltīt savam bērnam, vest viņu uz rehabilitācijas nodarbībām un citām vajadzībām. Viņa iztēlojas, cik sarežģīti būtu sakārtot dienas režīmu, ja darba laiks būtu kā birojā – no rīta līdz pavēlai pēcpusdienai.

Kamēr “Druva” izjautā Solvitu, Jurģis vingro un spēlējas bērnu laukumā, ik pa brīdim vien pieskrienot pie mammas samīļoties. No žurnālista klātbūtnes viņš gan, šķiet, nedaudz sabijies, tomēr uz jautājumu par vasaras iesākumu viņš saņemas pateikt: “Forši!”

Kā vaļasprieku mamma min arī pārgājienus, kuros ar dēlu cenšas iesaistīties visu gadu. Šoziem izdevies pat nostaigāt te septiņus, te 12 kilometrus. Taujāta, vai puika nesāk protestēt par slodzi, mamma atzīst, ka “laikam vēl nav sapratis, ko tas nozīmē un ka varētu arī čīkstēt”. Šajā ziemā viņi sākuši piedalīties tautisko deju nodarbībās, tas Jurģim arī bezgala iepaticies. Vasarā gan izsludināta pau­ze, bet šķiet, ka tas būs jāturpina, kad atsāksies sezona. Arī Solvita cenšas būt sabiedrībā, vismaz reizi nedēļā piedalīties Raunas jauktā kora mēģinājumos un šogad plāno doties uz Dziesmu un deju svētkiem.

Galu galā uz jautājumu, vai ir maz kādas grūtības viņas ikdienas dzīvē, Solvita teic: “Nezinu, laikam jau nē. Es ar Jurģi jūtos gandrīz kā ar veselu bērnu.”

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Atklāj priekšmetu un uzzini tā stāstu

00:00
07.12.2025
4

Cēsu muzejā simtgades izstādē “Cēluma simtā satikšanās. No Vidzemes muižām līdz Cēsu muzejam” apmeklētāji nesteidzas. Te ir daudz interesanta, ko pētīt, uzzināt, iespēja pārliecināties par kādiem zināmiem faktiem, kā arī var  apskatīt vēsturiskus priekšmetus, gūt priekšstatu par Bauņu, Jāņamuižas, Kārļu, Ruckas, Ungurmuižas, Vecates, Veselavas muižu, Cēsu pilsmuižā, Mazstraupes un Lielstraupes pilī krātajām vērtībām. Visas šīs […]

Turpina tradīciju - veidot eglīšu aleju

00:00
06.12.2025
26

Šonedēļ Cēsīs, Rožu laukumā, alejā izvietotas 25 mazas eglītes, kas ved līdz lielajai svētku eglei. Šajās dienās novadnieki rotās arī īsās eglītes, ļaujoties pērn aizsāktajai tradīcijai, lai svētdien, 7.decembrī, atklātu zaļoksno aleju. Cēsu novada pašvaldības iestādes Kultūras pārvaldes vadītājas vietniece Kristīne Timer­mane-Malēja pastāsta, ka pērn izvietoja 20 eglītes, jo nebija zināms, cik aktīvi iedzīvotāji iesaistīties […]

Gadskārtēji sveic gan pieredzējušos, gan jaunpienācējus Cēsu uzņēmēju vidē

00:00
05.12.2025
144

Cēsu novada uzņēmēji  tikās pašvaldības rīkotā forumā, lai kopīgi atskatītos uz aizvadīto darba gadu un pasniegtu pagodinājumus par paveikto kādā īpašā jomā. Pasākuma ievadā bija iespējams iepazīt vietējos uzņēmējus un viņu produkciju, kam piešķirta preču zīme “Radīts Cēsu novadā”. Pasākumu, kurā ieskatu tautsaimniecībā Latvijā,  reģionā vai novadā sniedz amatpersonas un speciālisti, caurvija uzņēmēju apbalvošana. To […]

Kad vainojams tas, kurš nav klāt

00:00
04.12.2025
410
2

Drustu Tautas namā tikties ar vēja parka “Augstkalni”, ko būvē Drustu un Launkalnes pagastā, būvniekiem un projekta attīstītāju bija sanācis ap pussimts iedzīvotāju. Ne tikai drustēnieši, arī kaimiņi no Jaunpiebalgas. Aktuālākais jautājums – ceļi Drusti – Jaunpiebalga un Drusti – Launkalne. Tos ikdienā izmanto vēja elektrostacijas (VES) būvnieki, no karjera Jaunpiebalgā ved granti, lai ierīkotu pievedceļus […]

Kino CĒSIS piedalās Eiropas kino naktī un aicina uz filmas “Buenosairesas meitenes” bezmaksas seansu

12:06
03.12.2025
46

Kino CĒSIS, kas darbojas Koncertzālē “Cēsis”, līdz ar vairāk nekā 90 kinoteātriem visā Eiropā svinēs Eiropas kino nakti, 4. decembrī aicinot uz filmas “Buenosairesas meitenes” bezmaksas seansu un sarunu pēc filmas “Māksla kā terapija”. Eiropas kino nakti organizē starptautiskais kinoteātru tīkls “Europa Cinemas” un “Creative Europe MEDIA” – Eiropas Komisijas programma, kas atbalsta Eiropas audiovizuālo […]

Satiekas Cēsu kultūras gada noslēgums un Ziemassvētku gaidīšana

00:00
03.12.2025
94

Cēsu novada pašvaldības iniciatīvas “Cēsis 2025. gada Latvijas kultūras galvaspilsēta” noslēguma notikumi Cēsīs pulcēja apmeklētājus gan koncertzālē, gan pilsētas laukumos. Ar Sergeja Rahmaņinova Trešo klavierkoncertu pianista Daumanta Liepiņa un Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra izpildījumā izskanēja koncerts, kas, kā norādījusi pašvaldība, iezīmēja “muzikālu atskatu uz kultūras galvaspilsētas gadu”. Klausī­tāji ar stāvovācijām pateicās par mūziķu sniegumu, bet […]

Tautas balss

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
14
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
29
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Ielas daļa joprojām tumsā

08:29
24.11.2025
42
1
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Lenču ielā, garš posms joprojām tumšajā diennakts laikā nav apgaismots. Ja jau tur nav iespējams pievadīt elektrību, varbūt pašvaldība var izvietot gaismekļus, kas izmanto saules enerģiju. Privā­tajās teritorijās tādi mēdz būt. Ielu laternas, protams, tie neaizvietos, tomēr būs daudz patīkamāka sajūtu gan gājējiem, gan braucējiem,” ieteica Lenču ielas apkaimes iedzīvotāja.

Ja nav savas automašīnas

08:29
24.11.2025
31
Līgatnes iedzīvotāja raksta:

“Ja nav sava transporta, mums, līgatniešiem, nav iespējas aizbraukt uz koncertu vai izrādi Cēsīs. Pēdējais autobuss uz mūsu pusi nāk astoņos vakarā, bet arī ar to var aizbraukt tikai līdz Augšlīgatnei, ne pilsētai. Tātad var teikt, ka kultūras pasākumi pilsētā mums nav pieejami. Kā to varētu mainīt?” jautāja Līgatnes iedzīvotāja.

Veidenbauma prēmijai jāatgriežas Liepā

08:27
23.11.2025
35
Literatūras cienītāja raksta:

“Izlasīju “Druvā”, ka Eduarda Veidenbauma prēmiju šogad pasniegs Cēsīs, ne Liepā, kā tas bijis tradicionāli. Uzskatu, ka tas nav pareizi. Tieši tas, ka pagodinājuma pasniegšanas ceremonija gandrīz 60 gadu notiek dzejnieka dzimtajā pagastā Liepā, ir īpašā pievienotā vērtība. Tā ir kā visu Veidenbauma novadnieku novērtējums literātam, Veidenbauma prēmijas saņēmējam. Cēsīs un Cēsu Izstāžu namā notiek […]

Sludinājumi