Ziemeļvidzemes virsmežniecības Pārgaujas mežniecības mežsargs,
Stalbes pagasta „Daibes muižas” īpašnieks Ēriks Līcītis divus hektārus lielajā un trīs gadus vecajā izcirtumā, kuram šogad beidzas atjaunošanas termiņš, steidz atjaunot mežu. Saimnieks atzīst, ka jādara viss iespējamais, lai vēl paspētu paveikt šo atbildīgo uzdevumu, jo administratīvais sods par meža neatjaunošanu ir bargs.
Cerība, ka izcirtums atjaunosies dabiski, nav piepildījusies. Izcirtums pamatīgi aizaudzis ar avenēm, lazdām un niedru ciesām, tāpēc jāveic apauguma novākšana joslās, kurās pēc tam stādīs sertificētus egles stādus. Joslu platums apmēram metrs. Attālums starp joslām – pāris metru. Mūsdienās mežsaimniecībā joslu veidošanai izmanto krūmgriezi, bet Ē. Līcītis izvēlējies citu variantu. Joslu veidošanai tiek izmantots Jēkabpilī ražots divriteņu pašgājējtipa mauriņa pļāvējs, kuram priekšgalā piestiprināts griezējnazis. „Hasperigo” – tā sauc šo agregātu. Naža griešanās ātrums ap savu asi ir apmēram 1500 reizes minūtē. Kā atzīst īpašnieks, ar šādu darbarīku viegli nopļaut arī lielākus lazdu krūmus. Degvielas patēriņš hektāram izcirtuma ir aptuveni septiņi litri, pļaujot mauriņu – mazāk. Salīdzinot ar parasto krūmgriezi, darbu var izdarīt aptuveni divas reizes ātrāk. Jautāju, vai griezējnazis nelūst, saskaroties ar celmu vai akmeni. Kā stāsta īpašnieks, nazi var nolauzt tad, ja akmens trāpās pa vidējo daļu.
Kad joslas izveidotas, sākas jauno eglīšu stādīšana, izmantojot lāpstu. Tāpat šajā sezonā, kamēr nav sācies sals, var arī stādīt bērza stādus. Īpašnieks skaidro, ka rudens stādījumi neizžūs. Taču nav ieteicams stādīt slapjās augsnēs, jo tad jaunos kociņus var izcilāt sals.
Informāciju par stādu ieguves vietām meža īpašnieki var saņemt mežniecībās vai Valsts meža dienesta konsultāciju un pakalpojumu centra birojos.
