Ceturtdiena, 26. decembris
Vārda dienas: Dainuvīte, Gija, Megija

Stalbes senioru tradīcija – vairākas kopīgas ekskursijas ik gadu

Iveta Rozentāle
00:00
17.01.2024
48
Grieta 23

Stalbes pensionāru biedrība “Dzīvotprieks” sāk plānot, kādās ekskursijās dosies šovasar. Iepazīt Latviju ir viens no biedrības senioru tradicionālajiem ikgada pasākumiem. Kopīgi braucieni ir ļoti iecienīti, dalībnieku netrūkst.

Maršrutus izplāno jau ziemā, kad vairāk brīva laika, stāsta biedrības vadītāja Grieta Grosberga. Paši īrē autobusu, to var atļauties, jo dalībnieku skaits pietiekami liels, ap 40 cilvēku. Stalbēniešiem ekskursijās pievienojas raiskumieši, straupieši, arī cēsnieki un priekulieši.

Maijā, kad apdarīti pavasara dārza darbi un mazbērniem vēl ir mācības skolā, nav jāgaida ciemos vasaras brīvdienās, tiek rīkoti divu dienu braucieni. Pērn tāda bija ekskursija uz Tartu un Peipusu. Maršruts bija izplānots jau pirms kovida pandēmijas, bet bija jāietur pauze, tāpēc iecerētais īstenots aizvadītajā gadā. Pārējās ekskursijas ir dienas garumā. Seniori ceļojuši uz Mazsalacu un Burtniekiem, Gārseni un Subati, septembrī iepazīta Bauska un Mežotne, oktobrī dzejnieka Ojāra Vācieša un aktiera Edgara Liepiņa atdusas vietas. Pērn prieku sagādājis arī Cēsu novada pašvaldības rīkotais brauciens novada iepazīšanai.

Biedrībā ir uzskaite, kur un kad braukts, zināms, ka pavasarī šai tradīcijai sagaidāma jubileja. Tā būs 40. ekskursija, ceļojums noteikti tiks papildināts ar kliņģeri.

Rudenī senioriem liels darbs dārzos, jāvāc raža, jākonservē, bet jau no oktobra dāmas reizi nedēļā Stalbē apmeklē vingrošanas nodarbības, kas arī ir gadiem ilgusi tradīcija. Uz tām brauc no Straupes, Rozulas, Lenčiem, Auciema. Biedrība savulaik, saņemot Eiropas Savienības fondu finansējumu, iegādājās vingrošanas bumbas un paklājus, Pārgaujas novada pašvaldība atvēlēja līdzekļus, par kuriem nopirktas hanteles. “Mums ir nepieciešamais inventārs, varam vingrot, tikai palūdzam, lai atļauj darboties kultūras nama mazajā zālē. Nodarbības vada fizioterapeite Vineta Millere. Paši par to samaksājam, nav jāsatraucas, ka tās kādā brīdī beigsies. Gada izskaņā vingrotājiem rīkojām arī svētku pasākumu,” teic biedrības vadītāja un piebilst, “kamēr vingrojam, nav laika sarunām, bet pēc tam gribas vēl tēju iedzert, kādu vārdu parunāt. Redzam, kā vingrojot uzlabojas garastāvoklis un pašsajūta.”

Tāpat biedrība piedalās pašvaldības sociālo projektu konkursā. Tajā saņemtais finansējums kopā ar pašu naudu ļauj vieglāk īstenot izlolotās ieceres. Tā iesākta arī jauna tradīcija – jūlijā notika pasākums, kurā varēja ielūkoties senču pūra lādēs, atgādinot, cik būtisks un īpašs ir dzimtās glabātais, izzinot arī senās profesijas un darba rīkus, tāpat no paaudzes paaudzē glabātus rokdarbus.

Šis gads biedrībai ir īpašs, organizācija dibināta 2009. gadā, “Dzīvotprieks” svinēs 15. jubileju. Ieplānoti dažādi pasākumi. Jau 7. februārī atzīmēs Sveču dienu, būs sveču liešanas meistarklase, skolas bērni sniegs koncertu. Grieta Grosberga pastāsta, ka biedrība vienmēr cenšas savus pasākumus plānot tā, lai tie nepārklātos ar kultūras nama rīkotajiem, lai ir iespējams izbaudīt visu.

Biedrības vadītāja vērtē, ka senioriem pats būtiskākais ir noskaņojums: “Redzu, ka mūsējie vēlas iziet no mājas, lustēties, ir pozitīvā noskaņojumā, vismaz tie, ko satieku, ar kuriem sazvanāmies. Tagad, kad dienas kļūst garākas, arī noskaņojums priecīgāks. Šogad ir daudz sniega, vairāk gaišuma, tumšais laiks paskrējis ātrāk nekā citkārt.”

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Rada noskaņu eglīšu alejā

00:00
26.12.2024
32
1

Ziemassvētku laikā ne viens vien cēsnieks un pilsētas viesis dodas uz Rožu laukumu, lai apskatītu organizāciju un iestāžu izpušķotās divdesmit svētku eglītes. Sestdien, 14.12., pie eglīšu alejas cēsniece Ingrīda “Druvai” sacīja: “Ir patiesi interesanti apskatīt izrotātās eglītes, īpaši tās, kur ļoti piedomāts un ieguldīts darbs    – Piebalgai rotājumos ir ūdensrožu tēma, gaļas kombināts izvēlējies […]

Dāvanas tepat no pagastiem

00:00
25.12.2024
30

“Piebalgas dāvanu pietura” Vecpiebalgas kultūras nama mazajā zālē guvusi lielu interesi. Ideja, ka pirms Ziemassvēt­kiem, kad ikviens domā, kā iepriecināt savējos, jāpiedāvā kaut ko no vietējo amatnieku un mājražotāju darinājumiem, radās rokdarbniecei Ilzītei Sarmulei. “Ļoti gribējās, lai cilvēki iznāk no mājas, atnāk līdz kultūras namam. Ne katrs var aizbraukt uz pilsētu pēc dāvanām, bet tepat […]

Ziemassvētku miers lai katrā namā!

00:00
24.12.2024
33
1

Šajos Ziemassvētkos vēlam jums visu to gaišāko un siltāko – tādu piparkūku smaržu mājās, kas spēj sadziedēt jebkuru sirdi un tādas sniegpārslas debesīs, kas liek noticēt brīnumiem! Lai eglītes zaros iemirdzas ne tikai lampiņas, bet arī acis par kopā būšanu ar savējiem! Neaizmirstiet pa laikam nosnausties – pat Ziemassvētku vecītis to dara! Un, ja kūkas […]

Saule kalnā, sliktais sadedzis

00:00
23.12.2024
29
1

Kad diena pa minūtei vien pārvar nakti, ir Ziemas saul­grieži. Ceļu uz tiem latvisko tradīciju kopēji sāk ar Bluķa vakaru. Tā simbolam bluķim vienalga, cik tas smags vai mazs, atdodam veco, to, kas sevi izsmēlis, ko negribam ņemt līdzi jaunajā Saules gadā. Bluķa vakars allaž ir priecīgs rituāls notikums, kas pulcē dažādas paaudzes. Nedēļas nogalē […]

Puzuri telpā – rotājumi ar mistiku

00:00
22.12.2024
25
1

Mājas rotāšanai Ziemassvētkiem padomu netrūkst. Lai cik dažādas ir iespējas, ne vienā vien ģimenē svētku sajūtu telpās rada pašu gatavoti puzuri. Kā pie tādiem tikt, daudzviet rīko meistarklases. Interesentu iemācīties netrūkst. Drabešu Amatu mājā, kad ierodas “Druva”,  meistars Andris Roze kārtējā nodarbībā rāda un skaidro, kā sagriezt salmiņus, kā izvērt diegu, ja kļūda, jāvērtē, vai […]

Zosēnos tradīcija – pašiem radīt svētkus

00:00
21.12.2024
53
3

Jau vairākus gadus Zosēnos iedzīvotāji Melnbāržos laukumā pie kultūras nama paši organizē un rīko sev sirsnīgus svētkus. Viena no tādām reizēm bija trešajā Adventē, kad vietējie gan andelējās ar pašu darinātiem labumiem, gan sagaidīja rūķenīti Snipiņu un Ziemassvētku vecīti Rumpompo, ar ko kopā devās rotaļās, izbrauca kamanās. Īpašu prieku bērniem sagādāja Ziemas­svētku vecīša ierašanās uz […]

Tautas balss

Balvas kā no pārpilnības raga

18:43
17.12.2024
27
Seniore T. raksta:

“Saprotams, ka katra nozare, ministrija, organizācija grib savu jomu celt saulītē. Tiek rīkoti dažnedažādi konkursi, vērtēšanas. Un nu gada balvas birst kā no pārpilnības raga, nav nedēļas, kad negodina vismaz trīs četru sfēru sasniegumus. Vai tas nav mazliet par traku, un vai tā nedevalvējas pagodinājumu vērtība? Beigās jau sajūk, kas ko kam pasniedzis, kas ko […]

Iela grimst tumsā

18:42
17.12.2024
26
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Viestura ielas posmā, kas ved gar dzīvnieku patversmi, labu gabalu ir pilnīga tumsa. Nedeg pat tās pāris laternas, kas tur atrodas. Māju šai apkārtnē maz, taču cilvēki dodas pastaigās, un tagad, decembra pusē, tumšs jau ap pulksten četriem pēcpusdienā,” sacīja apkaimes iedzīvotāja.

Neizdarība kavē palīdzību

18:42
17.12.2024
22
12
Lasītāja V. raksta:

“Diezgan traki dzirdēt, ka cilvēkiem ar invaliditāti tehnisko palīglīdzekļu trūkst tādēļ, ka iestādes, kas par to rūpējas, neprot organizēt darbu. Mēs pārmetam valdībai, ka tā nedod pietiekami daudz līdzekļu, bet, izrādās, nauda iedota, vajadzīgais sagādāts, tikai lietas nenokļūst pie tiem, kam tās nepieciešamas. Iestāde, kas sadala tehniskos palīglīdzekļus, nemaz nezina, kas ir noliktavā, nesteidzas ar […]

Rada gaismas svētkus

18:41
17.12.2024
20
Silvija raksta:

“Ziemassvētku noskaņu, protams, katrs rada pats. Taču nevaram neietekmēties, redzot skaisto – tad sirds gavilē un acīs ir prieks. Nedēļas nogalē iznāca pabūt Taurenē un Dzērbenē pie radiem. Sasmēlos gaismu. Cik skaists Nēķena muižas parks, Dzērbenes muiža un izrotātās eglītes! Arī iedzīvotāji izgaismojuši pagalmus, balkonus, mājas. Var doties nesteidzīgā braucienā, ja negribas iet kājām. Un […]

Kā tālāk dzīvosim

22:00
16.12.2024
28
1
Lasītāja M. raksta:

“Bail klausīties, ka ASV stāsies laukā no NATO! Kas tad būs mūsu, Baltijas valstu, aizstāvis no agresīvajiem lielajiem kaimiņiem? Tad mūs var glābt tikai, ja Eiropas Savie­nība izveidojas par konfederāciju. Ja visa Eiropa būs kā viens, tad tai būs lielāks spēks. Un Krievijai jau vajag Fran­ciju, Itāliju, Vāciju, ja būsim cieši kopā, mazākas bažas, ka […]

Sludinājumi