Sestdiena, 23. novembris
Vārda dienas: Zigrīda, Zigfrīda, Zigrīds

Stalbes senioru tradīcija – vairākas kopīgas ekskursijas ik gadu

Iveta Rozentāle
00:00
17.01.2024
44
Grieta 23

Stalbes pensionāru biedrība “Dzīvotprieks” sāk plānot, kādās ekskursijās dosies šovasar. Iepazīt Latviju ir viens no biedrības senioru tradicionālajiem ikgada pasākumiem. Kopīgi braucieni ir ļoti iecienīti, dalībnieku netrūkst.

Maršrutus izplāno jau ziemā, kad vairāk brīva laika, stāsta biedrības vadītāja Grieta Grosberga. Paši īrē autobusu, to var atļauties, jo dalībnieku skaits pietiekami liels, ap 40 cilvēku. Stalbēniešiem ekskursijās pievienojas raiskumieši, straupieši, arī cēsnieki un priekulieši.

Maijā, kad apdarīti pavasara dārza darbi un mazbērniem vēl ir mācības skolā, nav jāgaida ciemos vasaras brīvdienās, tiek rīkoti divu dienu braucieni. Pērn tāda bija ekskursija uz Tartu un Peipusu. Maršruts bija izplānots jau pirms kovida pandēmijas, bet bija jāietur pauze, tāpēc iecerētais īstenots aizvadītajā gadā. Pārējās ekskursijas ir dienas garumā. Seniori ceļojuši uz Mazsalacu un Burtniekiem, Gārseni un Subati, septembrī iepazīta Bauska un Mežotne, oktobrī dzejnieka Ojāra Vācieša un aktiera Edgara Liepiņa atdusas vietas. Pērn prieku sagādājis arī Cēsu novada pašvaldības rīkotais brauciens novada iepazīšanai.

Biedrībā ir uzskaite, kur un kad braukts, zināms, ka pavasarī šai tradīcijai sagaidāma jubileja. Tā būs 40. ekskursija, ceļojums noteikti tiks papildināts ar kliņģeri.

Rudenī senioriem liels darbs dārzos, jāvāc raža, jākonservē, bet jau no oktobra dāmas reizi nedēļā Stalbē apmeklē vingrošanas nodarbības, kas arī ir gadiem ilgusi tradīcija. Uz tām brauc no Straupes, Rozulas, Lenčiem, Auciema. Biedrība savulaik, saņemot Eiropas Savienības fondu finansējumu, iegādājās vingrošanas bumbas un paklājus, Pārgaujas novada pašvaldība atvēlēja līdzekļus, par kuriem nopirktas hanteles. “Mums ir nepieciešamais inventārs, varam vingrot, tikai palūdzam, lai atļauj darboties kultūras nama mazajā zālē. Nodarbības vada fizioterapeite Vineta Millere. Paši par to samaksājam, nav jāsatraucas, ka tās kādā brīdī beigsies. Gada izskaņā vingrotājiem rīkojām arī svētku pasākumu,” teic biedrības vadītāja un piebilst, “kamēr vingrojam, nav laika sarunām, bet pēc tam gribas vēl tēju iedzert, kādu vārdu parunāt. Redzam, kā vingrojot uzlabojas garastāvoklis un pašsajūta.”

Tāpat biedrība piedalās pašvaldības sociālo projektu konkursā. Tajā saņemtais finansējums kopā ar pašu naudu ļauj vieglāk īstenot izlolotās ieceres. Tā iesākta arī jauna tradīcija – jūlijā notika pasākums, kurā varēja ielūkoties senču pūra lādēs, atgādinot, cik būtisks un īpašs ir dzimtās glabātais, izzinot arī senās profesijas un darba rīkus, tāpat no paaudzes paaudzē glabātus rokdarbus.

Šis gads biedrībai ir īpašs, organizācija dibināta 2009. gadā, “Dzīvotprieks” svinēs 15. jubileju. Ieplānoti dažādi pasākumi. Jau 7. februārī atzīmēs Sveču dienu, būs sveču liešanas meistarklase, skolas bērni sniegs koncertu. Grieta Grosberga pastāsta, ka biedrība vienmēr cenšas savus pasākumus plānot tā, lai tie nepārklātos ar kultūras nama rīkotajiem, lai ir iespējams izbaudīt visu.

Biedrības vadītāja vērtē, ka senioriem pats būtiskākais ir noskaņojums: “Redzu, ka mūsējie vēlas iziet no mājas, lustēties, ir pozitīvā noskaņojumā, vismaz tie, ko satieku, ar kuriem sazvanāmies. Tagad, kad dienas kļūst garākas, arī noskaņojums priecīgāks. Šogad ir daudz sniega, vairāk gaišuma, tumšais laiks paskrējis ātrāk nekā citkārt.”

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Sava laika personība. Arturs Dronis

00:00
23.11.2024
29

Vairākas paaudzes atceras Arturu Droni – cēsnieku, mākslinieku, skolotāju. Šis ir viņa 120.jubilejas gads. “Viņš bija gleznotāju gleznotājs, skolotāju skolotājs, iedvesmoja skolēnus, sabiedrību gan ar savām gleznām, gan personību. Skatot šodien viņa darbus, varam sajust mākslinieka vienkāršību, inteliģenci. A.Dronis teica, ka katru dienu jāuzglezno kāds portrets, ja nav modeļa, gleznoja pats sevi. Tāpēc starp viņa […]

Jaunieši pagatavo svētku maltīti senioriem

00:00
22.11.2024
40
1

124 seniori Cēsu novadā Lāčplēša dienā saņēma siltu svētku maltīti. Pusdienas Smiltenes tehnikuma jaunieši un “Latvijas Samariešu apvienības” aprūpētāji piegādāja visiem senioriem, kuri novadā saņem pakalpojumu “Aprūpe mājās”. “Senioru emocijas, prieku, laimi, sajūsmu un pateicību nav iespējams aprakstīt,” “Dru­vai” teic Dana Laicāne, vecākā aprūpētāja Cēsu un Valmieras novadā. “Lai gan bijām pieteikuši, ka viņi saņems […]

Automašīnu iegādē cilvēki kļūst arvien racionālāki

10:27
21.11.2024
44

Iegādājoties automašīnu, cilvēki kļūst arvien racionālāki, intervijā aģentūrai LETA norādīja lietoto auto tirgotāja “Longo Group” valdes priekšsēdētājs Edgars Cērps. Pieprasījums pēc vieglajām automašīnām cenu kategorijā zem 10 tūkstošiem eiro palielinājies, bet spēkratiem, kas dārgāki par 20 tūkstošiem eiro, sarucis. Ar Edgaru Cērpu sarunājas LETA žurnāliste Justīne Bere­zovska. “Druvas” lasītājiem piedāvājam saīsinātu interviju.  -Kā pašlaik varētu […]

Zaubē aptieka pārcēlusies uz gaišām un plašām telpām

00:00
21.11.2024
137
1

Zaubē ilgi gaidīts brīdis –vietējā aptieka iekārtojusies ērtākās un gaišākās telpās. Pagājušajā nedēļā uz jauno telpu atklāšanu pulcējās pagasta iedzīvotāji un cilvēki, kas gādāja, lai aptieka būtu mūsdienīga. Zaubes aptieka ir “Lat­vijas aptieka” filiāle, uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Alvis Ērglis telpu atklāšanā sacīja: “Šodien vairākkārtīgi izskanēja vārdi – tik saviļņojoši. Un patiesi ir prieks, ka laikā, […]

Sagatavo auto Ukrainai

00:00
20.11.2024
62

Patriotiskās noskaņās Vidzemes Tehnoloģiju un dizaina tehnikuma (VTDT) audzēkņi fondam “Uzņēmēji mieram” nodeva salaboto automašīnu, kas tiks nogādāta Ukrainā. Tehnikums saņēma arī nākamo mašīnu, kuru saremontēs, lai sūtītu ukraiņiem uz fronti. VTDT ir pirmais tehnikums, kurš iesaistījies Ukrainai ziedoto automašīnu tehniskā sagatavošanā, tagad jau to dara septiņas mācību iestādes. “Valsts policijas ziedotais spēkrats, kuru mēs […]

Ukraiņu ģimeņu bērniem latviešu valodu palīdz apgūt nometnē

00:00
19.11.2024
41
1

Projekta “Atbalsts Ukrainas un Latvijas bērnu un jauniešu nometnēm” ietvaros nupat aizvadīta jau piektā nometne “Cīrulīši”. Mērķis ir saliedēt vietējos skolēnus un bērnus no Ukrainas, vienlaikus dodot viņiem iespēju apgūt latviešu valodu. “Puse dalībnieku ir latviešu bērni, puse – ukraiņu. Projekts paredz, ka nometnē ukraiņu nedrīkst būt skaitliski mazāk. Nometnē primārais ir latviešu valodas apguve, […]

Tautas balss

Vai svarīgākā ir domes vadība

11:01
21.11.2024
49
J. raksta:

“Pagājušajā “Druvas” numurā bija ziņa, ka Cēsu novada pašvaldība par labu darbu valsts svētkos apbalvo 50 darbiniekus. Neviens pagodinātais vārdā nebija nosaukts, bet domes priekšsēdētājs un viņa vietnieki gan minēti pilnībā. Vai tad tikai viņi pelnījuši tādu godu, citi ne,” neapmierinātību ar publikāciju izteica J.

Sveiciens glābējiem un policistiem

11:01
21.11.2024
16
14
Seniore raksta:

“Noskatījos dokumentālo filmu par ugunsdzēsēju glābēju darbu. Tajā bija uzskatāmi parādīti Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbinieku pienākumi, reālas situācijas, kādās viņi strādā, ar kādu bīstamību jāsastopas un cik profesionāli viņi atrisina situācijas. Gribu novēlēt visiem, kas strādā šajā dienestā, veselību un izturību un visus sveikt svētkos. Paldies vēlos teikt arī Valsts policijai. Arī tas […]

Kur novilkt robežu

11:39
20.11.2024
32
Lasītāja raksta:

“Lasu, ka Cēsīs Leona Paegles ielai atjaunots Ģimnāzijas ielas nosaukums. Nosaukumā, protams, nav nekā slikta, taču, manuprāt, nav pareizi, ka mēs cenšamies aizslaucīt visu mūsu vēsturi. Šoreiz varbūt ne tik daudz par Cēsīm, bet kopumā. Nav jau neviens cilvēks ideāls, arī rakstnieki, mākslinieki. Katram savi un varbūt daudziem nepareizi uzskati, bet vai tāpēc viņu vārdi […]

Pilsoniska atbildība

11:39
20.11.2024
27
M.N. raksta:

“Paldies priekulietim Gundaram Muceniekam, kurš Lāčplēša dienas rītā Priekuļu birzītē pie piemiņas zīmes Kārlim Ulmanim nopļāva kūlu. G.Mucenieks nežēloja savu laiku un izmantoja arī savu trimmeri,” pastāstīja M.N.

Nevar atrast tualetes

14:54
13.11.2024
65
Seniore no kaimiņu novada raksta:

“Mēs, trīs kundzes astotajā gadu desmitā, no kaimiņu novada bijām ciemos Cēsīs. Izstaigājām pilsētu, vēsturiskās vietas. Kā jau ekskursijā, katrai bija līdzi ūdens pudele. Pienāca brīdis, kad, kā mēdz teikt, daba sauc. Tā kā man Cēsis zināmākas, vedu draudzenes uz Rožu laukumu, atceros, tam līdzās bija pārvietojamās tualetes. Aizgājām, bet nekā, to vairs nav. Un […]

Sludinājumi